Valdes locekļu atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem

Autori: Jānis Lagzdiņš un Anete Unbedahte

www.ifinanses.lv, 21.08.2009.

Šis gads vairumam komersantu ir nozīmīgu pārbaudījumu laiks, kad spēju pastāvēt un nodarboties ar komercdarbību noteicis tas, cik racionāli un drosmīgi, izvērtējot ekonomisko pamatojumu, globālās ekonomikas recesijas laikā komersanti pieņem lēmumus un pakārto savu darbību esošajai situācijai. Apstāklis, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos tiesās ir iesniegti 1370 maksātnespējas pieteikumi, kamēr pagājušajā gada šajā pašā laika posmā tikai 778, liecina, ka daudziem komersantiem nav izdevies pārdzīvot ekonomiskās nestabilitātes periodu.

Vai faktu, ka komersants cieš zaudējumus, ir jāpieņem kā ekonomiskās lejupslīdes sekas vai tomēr jāmeklē zaudējumu rašanās cēloņi un cēloņsakarība ar to nodarītājiem?

Ņemot vērā, ka valdes loceklis vada un pārstāv kapitālsabiedrību (sabiedrība), baudot dalībnieku uzticību, raksta turpinājumā tiks aplūkota valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, norādīti priekšnosacījumi sabiedrības prasības celšanai pret valdes locekļiem, kā arī doti pāris ieteikumi valdes locekļiem, lai minimizētu zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu.

Valdes loceklis – persona, kura vada un pārstāv sabiedrību

Komerclikuma noteikumi paredz, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību. Gadījumā, ja sabiedrībā ir vairāki valdes locekļi, tie no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāju, kurš vada un organizē arī valdes darbu. No iepriekš norādītā secināms, ka valdes loceklis ne tikai organizē sabiedrības iekšējo darbību, bet arī pārstāv to attiecībās ar trešajām personām, cita starpā, rīkojoties ar sabiedrības mantu un naudas līdzekļiem.

Atšķirībā no atsevišķām ārvalstīs reģistrētām sabiedrībām, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē, kur par sabiedrības valdes locekli var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, Latvijā, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, par sabiedrības valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kura izteikusi savu piekrišanu ieņemt attiecīgo amatu.

Ņemot vērā valdes locekļa nozīmīgo lomu, svarīgi, lai valdes loceklim būtu nepieciešamās iemaņas un zināšanas, ar kurām nodrošināt sabiedrības darbību atbilstoši tās interesēm visos tās attīstības posmos, iespējami drīzāk sasniegt pozitīvus darbības rezultātus. Komerclikumā valdes loceklim nepieciešamās īpašības ģenerālklauzulas veidā ietvertas 169. pantā, proti, valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Krietna un rūpīga saimnieka jēdziens norāda arī uz uzticību sabiedrībai un tās dalībniekiem. Gadījumā, ja valdes loceklis savus pienākumus nepilda kā krietns un rūpīgs saimnieks, tas ar visu savu mantu ir atbildīgs sabiedrības priekšā, kur sabiedrība ir tiesīga prasīt nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu no valdes locekļa pilnā apmērā. Turklāt, ja sabiedrībā ir vairāki valdes locekļi, tad tie nes solidāru atbildību, proti, zaudējumus pilnā apmērā sabiedrība pēc sava ieskata ir tiesīga prasīt no katra valdes locekļa.

Ko nozīmē būt par krietnu un rūpīgu saimnieku?

„Krietns un rūpīgs saimnieks” ir plaši interpretējams jēdziens, kuru tiesu prakse un tiesību zinātnieki piepilda ar konkrētu saturu, jo ikviens gadījums jāvērtē individuāli, lai sasniegtu taisnīgu un objektīvi pamatotu tiesisko attiecību noregulējumu.

Vērtējot, vai valdes loceklis ir pildījis savus amata pienākumus atbilstoši Komerclikuma prasībām, vērā ņemami ir ne tikai objektīvie, bet arī subjektīvie kritēriji. Krietna un rūpīga saimnieka pienākumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekļa subjektīvo attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu. Tātad, valdes loceklim, lai pierādītu, ka tas konkrētajā situācijā rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, nepietiek pierādīt, ka tas godprātīgi pildījis savus amata pienākumus. Valdes loceklim ir jāpierāda arī tas, ka pastāvot analogai situācijai, līdzīgi būtu rīkojusies jebkura cita vidusmēra saprātīga persona, kurai ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecīgajā jomā. Gadījumā, ja valdes loceklis nevar pierādīt, ka tas rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, tas ar visu savu mantu ir atbildīgs par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Tātad, gadījumos, kad sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi, valdes locekļa atbildība par šiem zaudējumiem tiek automātiski prezumēta.

Krietns un rūpīgs saimnieks sevī ietver nepieciešamību:

ievērot normatīvos aktus, kas nozīmē, ka valdes loceklis atbild ne tikai par savu, ar likumu noteikto, pienākumu izpildi, bet arī par visas sabiedrības darbības likumību. Tā, piemēram, valdes loceklim vismaz reizi gadā saskaņā ar Komerclikuma prasībām ir jāsasauc dalībnieku sapulce gada pārskata apstiprināšanai, vienlaikus raugoties, lai sabiedrība ievērotu arī citas normatīvo aktu prasības.
Ievērot sabiedrības statūtus, kas nozīmē, ka valdes loceklis nedrīkst pārkāpt sava pilnvarojuma apmēru, kas cita starpā var tikt ierobežots sabiedrības statūtos. Piemēram, sabiedrības valdes loceklis nedrīkst atsavināt sabiedrībai piederošu nekustamo īpašumu, ja sabiedrības statūtos ir paredzēts, ka nekustamais īpašums atsavināms tikai ar dalībnieku sapulces piekrišanu.
Ievērot dalībnieku sapulces likumīgos lēmumus, kas nozīmē, ka valdes loceklim ir jāpakļaujas lēmumiem, kurus pieņēmusi sabiedrības dalībnieku sapulce, pie nosacījuma, ka dalībnieku sapulces pieņemtie lēmumi nav pretēji likumiem un labiem tikumiem.
Būt lojālam un uzticamam pret sabiedrību un tās dalībniekiem, kas nozīmē, ka valdes loceklim ir aizliegts rīkoties savu vai trešo personu interesēs. Piemēram, lojalitātes pārkāpums būs saskatāms gadījumā, ja valdes loceklis noslēgs sabiedrībai neizdevīgu darījumu ar sev tieši vai netieši piederošu vai kontrolējošu sabiedrību.
Sniegt patiesu un pilnīgu informāciju gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan sabiedrības dalībniekiem. Šajā gadījumā prasīt zaudējumu atlīdzību no valdes locekļa būs iespējams tikai gadījumā, ja tieši šīs nepatiesi sniegtās informācijas dēļ sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi. Piemēram, sabiedrībai ir uzlikts par pienākumu nomaksāt soda naudu par nepatiesas informācijas sniegšanu valsts vai pašvaldību iestādēm, atbilstoši Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksam.
Rīkoties ar vislielāko rūpību, pieņemot lēmumus par sabiedrības darbību, tās vadību un pārvaldību. Jāatzīmē, ka jebkurā lēmuma pieņemšanā, darījuma noslēgšanā un jebkuru citu darbību veikšanā valdes loceklis nedrīkst pielaist pat vieglu neuzmanību. Tāpēc katrā lietā, darījumā vai darbībā valdes loceklim ir jārīkojas maksimāli efektīvi, precīzi un tiesiski prognozējot iespējamā lēmuma sekas.
Savlaicīgi pildīt savus pienākumus, mazinot iespējamos komercdarbības riskus. Jānorāda, ka jebkura komercdarbība tomēr ir saistīta ar lielāku vai mazāku risku, kuru valdes loceklim, piemērojot savas zināšanas vai konsultējoties ar ekspertiem, ir pienākums izslēgt vai vismaz minimizēt.

Sabiedrības prasības celšana pret valdes locekli par sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu

Saskaņā ar Komerclikuma regulējumu, sabiedrības prasību pret valdes locekli var celt:

sabiedrības dalībnieku sapulce, par to pieņemot attiecīgu lēmumu. Šāda lēmuma pieņemšana ir viena no dalībnieku sapulces ekskluzīvajām kompetencēm. Sabiedrības prasību pret valdes locekli ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus. Lēmumu par sabiedrības prasības celšanu dalībnieki var pieņemt ar klātesošo dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu. Svarīgi atzīmēt, ka sabiedrības statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu. Noteikti jāatzīmē, ka par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, atbild solidāri tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki, kuru rīcībā konstatēts ļauns nolūks vai rupja neuzmanība.
Sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības. Jāatzīmē, ka sabiedrības kreditoriem ir tiesības celt prasību, un šīs tiesības nav ierobežotas arī gadījumos, ja:
- sabiedrība ir atteikusies no prasības pret valdes locekli;
- ir noslēgts izlīgums, vai
- zaudējums nodarīts, pildot dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu. Tomēr jāatceras, ka šādas prasības var celt tikai piecu gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas.

Neatkarīgi no tā vai sabiedrības prasību ceļ dalībnieku sapulce, vai kreditors, svarīgi ir atcerēties, ka civiltiesiskie zaudējumi, kas radušies sabiedrībai, nav īsti tas pats, kas zaudējumi grāmatvedības izpratnē.

Būtiski norādīt, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments savā 2006. gada 20. decembra lietā Nr. SKC-747 ir norādījis, ka sabiedrības prasību iespējams celt arī pret valdes locekli, kurš jau beidzis pildīt valdes locekļa pienākumus, bet zaudējumus ir nodarījis pildot savus valdes locekļa amata pienākumus.

Tiesību teorijā tiek atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai ir nepieciešami trīs priekšnoteikumi, kas attiecīgi pierādāmi tiesā:

valdes locekļa prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība);
zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs (zaudējumu var būt tiešie un netiešie);
cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem, bet vaina – tiek prezumēta vai, saskaņā ar jaunākajiem tiesību doktrīnas atzinumiem, ir iekļaujama prettiesiskās darbības objektīvajā novērtējumā.

Būtiski norādīt, ka ceļot sabiedrības prasību, atšķirībā no vispārējās civilprocesulās kārtības, tieši valdes locekļa pienākums ir pierādīt, ka viņš rīkojies kā „krietns un rūpīgs saimnieks” un tādēļ zaudējumi, kas radušies sabiedrībai nav viņa rīcības sekas. Tādēļ, pieņemot lēmumu par prasības celšanu, sabiedrības dalībnieku sapulcei ir jābūt pārliecinātai, ka tiesā būs iespējams pierādīt zaudējumu esamības faktu, savukārt pierādīšanas pienākums, ka zaudējumi nav radušies valdes locekļa darbības rezultātā, ir valdes locekļa pienākums.

Gadījumā, ja prasību sabiedrības labā nolemj celt kreditors, sākotnēji kreditoram tiesā jāpierāda, ka tas ir veicis visas iespējamās darbības, lai panāktu sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, taču tas nav izdevies. Noteikti jāatzīmē, ka labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā jebkura zaudējumu atlīdzība, kas saņemta no valdes locekļa, tiks novirzīta sabiedrībai un kreditors varēs prasīt sava prasījuma apmierināšanu tikai no sabiedrības, tajā skaitā, pretendējot uz zaudējuma atlīdzību.

Ieteikumi valdes locekļiem

Dalībnieku sapulces apstiprinājums. Ņemot vērā, ka valdes locekļi ir atbrīvoti no atbildības, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu, īpaši riskantu darījumu noslēgšanai valdes loceklis var lūgt dalībnieku sapulcei pieņemt lēmumu par šāda darījuma apstiprināšanu. Atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas cita starpā ietilpst arī valdes kompetencē. Šādas piekrišanas vai apstiprinājuma saņemšana izslēgtu iespēju prasīt zaudējumu atlīdzību no valdes locekļa, ja sabiedrībai radušies zaudējumi šāda darījuma rezultātā. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Šeit noteikti jāmin arī izņēmums – dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu, kas pats par sevi neatbrīvo valdes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

Valdes locekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu noteikumiem un lielāko apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumiem, gan pats valdes loceklis, gan sabiedrība valdes locekļa vietā var veikt valdes locekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, noslēdzot par to attiecīgu apdrošināšanas līgumu. Saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem tiek apdrošināta valdes locekļa civiltiesiskā apdrošināšana par sabiedrībai vai trešajām personām nodarītajiem finansiālajiem zaudējumiem. Apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar noslēgtā apdrošināšanas līguma noteikumiem, izņēmumiem un nosacījumiem atlīdzinās tos apdrošināšanas perioda laikā atklātos finansiālos zaudējumus, tajā skaitā juridiskos izdevumus un tiesāšanās izdevumus, kas radušies sabiedrībai vai trešajām personām valdes locekļa neuzmanības vai nevērības dēļ, par kuru valdes loceklis ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un kurus nodarījis valdes loceklis, veicot savus amata pienākumus. Tātad apdrošinātais risks ir apdrošināšanas polisē paredzētais no valdes locekļa gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē, bet apdrošināšanas gadījums ir ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts negaidīts un neparedzēts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa tiek veikta pēc zaudējumu kompensācijas principa, atlīdzinot tikai pierādāmos zaudējumus.