Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats

Turpinot tiesnešu tiesību jēdziena analīzi, rakstā tiks pētīti tiesnešu tiesību tiesiskuma priekšnoteikumi, tiesu varas un politiskās varas attiecības, varas dalīšanas principa īstenošana kontekstā ar tiesas tiesībām identificēt tiesību normas un tiesnešu tiesību kontroles mehānismi.

Nav šaubu, ka tiesa var atrast tiesību sistēmā jaunas (likumdevēja nepozitivizētas) vispārsaistošas tiesību normas vienīgi pamatojoties uz likumu un saskaņā ar likumu (plašākā nozīmē). Vienīgi likumība un tiesiskums, izvēloties tiesnešu tiesību izstrādes priekšnoteikumus, piemērojot atbilstošākās juridiskās metodes un it īpaši nosakot savas tiesībradošās kompetences robežas, ir garants tiesas veiktas tiesību jaunrades konstitucionalitātei. Lai izdarītu slēdzienu par tiesnešu tiesību institūta konstitucionalitāti, analoģiski rakstītām tiesību normām ir jāveic tā augstākā kritika. Augstākā kritika ietver sevī konstitucionalitāti veidojošā aspekta noteikšanu – šī institūta tiesiskumu. Papildus tam būtiski secinājumi iegūstami izpētot tiesnešu tiesību institūta nepieciešamību nosakošos faktorus, kas ļauj nonākt pie slēdziena, kas var kalpot kā papildu arguments tiesnešu tiesību institūta tiesiskumam. Ja demokrātiskas valsts tiesību sistēma spētu efektīvi funkcionēt un attīstīties bez tiesnešu tiesību pastāvēšanas, šī institūta leģitimitātes un tiesiskuma pierādīšanai būtu nepieciešams būtisks papildu pamatojums.  

Pilnu publikācijas versiju var lejuplādēt šeit