Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" noteikumu tulkojums

Autore: Elīna Umbraško

Jurista Vārds, 22.12.2009., Nr. 51/52 (594/595)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada Konvencija “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) atšķirībā no valstu normatīvajiem aktiem, kuri tiek veidoti kopsakarā ar jau pastāvošo normatīvo bāzi, tika veidota valstu pārstāvju un starptautisko institūciju savstarpēji panāktas vienošanās ceļā.¹ Tā kā katrai valstij ir sava izpratne par preču pirkumu un pārdevumu, jau Konvencijas tapšanas laikā tika uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai neskaidrību gadījumā tiesas nepiemērotu nacionālās tiesības.² Tāpēc, lai izvairītos no pretrunīgas Konvencijas noteikumu iztulkošanas, kas ir neizbēgama, ja Konvencijas noteikumi tiek tulkoti no nacionālo tiesību skatupunkta, Konvencijā ietverti noteikumi gan par tās noteikumu iztulkošanu, gan Konvencijas normu robu aizpildīšanu, tādējādi izslēdzot nacionāli atšķirīgu interpretāciju un citu juridisko metožu izmantošanu.

Tomēr praksē Konvencijas normas, kur ietverti noteikumi par tās iztulkošanu un robu aizpildīšanu, dažkārt tiek ignorētas. Tāpēc, popularizējot Konvencijas piemērošanu Latvijā, īpaša uzmanība jāpievērš Konvencijas 7. panta noteikumiem.

Konvencijas 7. panta pirmā daļa: Konvencijas noteikumu iztulkošana

Konvencijas 7. panta pirmajā daļā noteikts, ka Konvencijas noteikumu iztulkošanā jāievēro trīs kritēriji: (1) Konvencijas starptautiskais raksturs, (2) nepieciešamība veicināt Konvencijas vienveidīgu piemērošanu un (3) labas ticības ievērošana starptautiskajā tirdzniecībā. Lai gan sākotnēji šie kritēriji varētu šķist saprotami, praksē novērojams, ka ne visi pilnībā izprot un seko šajā Konvencijas pantā ietvertajiem norādījumiem.

No Konvencijas starptautiskā rakstura izriet, ka tās "interpretācijai ir jābūt balstītai uz tās unikalitāti, nevis līdzībām ar tiesību sistēmām, uz kuru bāzes tā tika veidota".³ Tas nozīmē, ka tiesību piemērotājam ir jāatkāpjas no nacionālās izpratnes par Konvencijā ietvertajiem jautājumiem un ir jāveic "oriģināla" un "autonoma" tiesību normu iztulkošana - arī tad, ja iztulkojamie Konvencijas noteikumi līdzinās savas valsts normatīvo aktu noteikumiem. Ievērojot apstākļus, kādos Konvencija tika radīta, jebkura Konvencijas tiesību norma tulkojama ar vislielāko piesardzību, iztulkošanā ievērojot Konvencijas kontekstu, nevis konkrētā noteikuma it kā saturisko līdzību ar nacionālajām tiesībām. Turklāt prasība respektēt Konvencijas starptautisko raksturu ierobežo arī izmantojamo interpretācijas metožu izvēli. Lai arī Konvencija nenosaka, kādas interpretācijas metodes būtu jāizmanto, tiek atzīts, ka dažādu iztulkošanas metožu lietojums kaitētu Konvencijas mērķim - tiesību unifikācijai, jo dažādās tiesību sistēmās priekšroka tiek dota atšķirīgām iztulkošanas metodēm.⁴

Lai garantētu Konvencijas starptautiskā rakstura ievērošanu, Konvencija expressis verbis pieprasa tās noteikumus tulkot tā, lai tiktu veicināta vienveidīga Konvencijas piemērošana. Jebkuram, kurš piemēro Konvenciju, ir jācenšas pieņemt tādus lēmumus, kuri ir saprotami starptautiskā līmenī, proti, tādus lēmumus, kuri var tikt ņemti vērā arī citās Konvencijas dalībvalstīs.⁵ Tas nozīmē, ka tiesību piemērotājam, interpretējot Konvencijas noteikumus, jāņem arī vērā ārvalstu tiesu un šķīrējtiesu prakses atziņas par Konvencijas tiesību normu saturu.

Šī principa ievērošana, pirmkārt, ir atkarīga no tā, cik lielā mērā tiesību piemērotājam ir pieejama citu valstu tiesu un šķīrējtiesu prakse. Šajā sakarā īpaši jāuzsver ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (turpmāk - "UNCITRAL") iniciatīva apkopot tiesu praksi par UNCITRAL dokumentiem, to skaitā Konvenciju, vienotā informācijas sistēmā "CLOUT" (saīsinājums no angļu val. "Case Law On UNCITRAL Texts"), kas ir publiski pieejama UNCITRAL interneta mājaslapā.⁶ Internetā ir pieejamas arī vairākas citas nozīmīgas nolēmumu datubāzes, kurās smelties atziņas par Konvencijas noteikumu piemērošanu citviet pasaulē, piemēram, Salīdzinošo un ārvalstu tiesību studiju centra izveidotā UNILEX datubāze ⁷, TLDB datubāze ⁸ un "Pace" datubāze.⁹

Datubāzēs tiesu un šķīrējtiesu nolēmumi parasti tiek klasificēti pēc piemērotā Konvencijas panta, tādējādi būtiski atvieglojot nepieciešamo atziņu meklēšanu. Līdz ar to ikviens tiesību piemērotājs var iepazīties ar ārvalstu tiesu un šķīrējtiesu pieredzi Konvencijas piemērošanā. Protams, datubāzēs publicētie nolēmumi jāvērtē kritiski, jo arī tajos Konvencijas normas var būt kļūdaini iztulkotas. Tajā pašā laikā arī šis jautājums tiek risināts - UNCITRAL par katru Konvencijas pantu veido tiesu prakses apkopojumus, kuros citētie spriedumi tiek rūpīgi atlasīti.¹⁰

Teorijā un praksē neviennozīmīgi tiek vērtēts trešais kritērijs, kurš jāizmanto, iztulkojot Konvencijas noteikumus, proti, Konvencija tulkojama, ņemot vērā labas ticības principa ievērošanu starptautiskajā tirdzniecībā. Jau Konvencijas izstrādes gaitā tika norādīts, ka labas ticības princips ir pārāk nekonkrēts, lai to izmantotu Konvencijas iztulkošanai.¹¹ Šobrīd šī principa iekļaušana tiek vērtēta kritiski, jo nav skaidrs, kur rast labas ticības standartu starptautiskajā tirdzniecībā ārpus Konvencijas normām.¹² Jau UNCITRAL Sekretariāta komentāros par 1978. gada Konvencijas projektu uzskaitītas vairākas Konvencijas tiesību normas, kuras var uzskatīt par labas ticības izpausmes veidiem, piemēram, Konvencijas 16. panta otrās daļas b) punktā ietvertā tiesību norma, kurā noteikts, ka oferte nevar tikt atsaukta, cita starpā, ja ofertes adresātam bija saprātīgi iemesli to uzskatīt par neatsaucamu un ofertes adresāts ir atbilstoši rīkojies; Konvencijas 21. panta otrās daļas tiesību norma par novēlotu akceptu - ja ir redzams, ka novēlotais akcepts tika nosūtīts tādos apstākļos, ka, ja tā pārsūtīšana būtu bijusi normāla, tad tas būtu saņemts laikus, novēlots akcepts saglabā akcepta spēku, ja oferents bez vilcināšanās mutiski nepaziņos ofertes adresātam, ka viņš uzskata savu oferti par spēku zaudējušu, vai arī nenosūtīs viņam par to paziņojumu; līdzīgi par labas ticības principa standarta izpausmi ir atzīti arī Konvencijas 29. panta otrajā daļā, 37., 46., 40. pantā ietvertie noteikumi.¹³

Konvencijas 7. panta otrā daļa: Konvencijas normu robu aizpildīšana

Konvencijas 7. panta otrā daļa sniedz atbildi uz jautājumu, kā rīkoties gadījumā, ja kāds jautājums Konvencijā nav noregulēts. Bieži šī norma tiek izmantota tad, ja Konvencija nesniedz atbildi uz jautājumu, kam vajadzētu būt ietvertam Konvencijā, bet kas tajā nav noteikts, ievērojot kopš Konvencijas pieņemšanas notikušo tehnisko un ekonomisko progresu. Tā kā Konvencija tika pieņemta 1980. gadā, mūsdienās praksē mēdz rasties jautājumi, kas ar Konvenciju nav tieši noregulēti, jo tās izstrādes un pieņemšanas laikā nebija aktuāli, piemēram, jautājumi par elektronisko komerciju.¹⁴ Tāpat Konvencijas 7. panta otrā daļa tiek izmantota, lai precizētu Konvencijas noteikumus, piemēram, veicamās samaksas valūtas noteikšanai,¹⁵ samaksas pienākuma izpildes vietas noteikšanai ¹⁶ vai piemērojamās procentu likmes noteikšanai.¹⁷

Konvencijas 7. panta otrā daļa piemērojama jautājumu, kuriem vajadzētu būt noregulētiem Konvencijā, risināšanai, proti, jautājumiem, kas noteikti Konvencijas 4. pantā.

Saskaņā ar Konvencijas 4. pantu Konvencija regulē tikai pirkuma līguma slēgšanu un pircēja un pārdevēja tiesības un pienākumus, kas rodas no šāda līguma. Īpaši, ja nekas cits tieši nav paredzēts Konvencijā, tā neattiecas uz (a) paša līguma vai kādu tā noteikumu, vai jebkuras paražas spēkā esamību; (b) sekām, kuras var būt līgumam, attiecībā uz īpašuma tiesībām uz pārdoto preci. Papildus jāņem vērā Konvencijas 2., 3. un 5. pants, kas noteic, kādos gadījumos Konvencija netiek piemērota.

Saskaņā ar Konvencijas 7. panta otro daļu jautājumi, kuri attiecas uz šīs Konvencijas regulēšanas priekšmetu, bet kuri tajā tieši nav noteikti, ir jārisina (1) atbilstoši vispārējiem principiem, uz kuriem tā balstīta, vai - šādu principu neesamības gadījumā - (2) atbilstoši tiesībām, kuras tiek piemērotas saskaņā ar starptautisko privāto tiesību normām. Tātad Konvencijas 7. panta otrā daļa, līdzīgi kā Konvencijas 7. panta pirmā daļa, akcentē pašas Konvencijas raksturu un nozīmi pretstatā nacionālo tiesību noteikumiem, kuri piemērojami vien tad, ja no pašas Konvencijas atbildi uz radušos jautājumu nav iespējams izsecināt.

Arī Konvencijas 7. panta otrā daļa savulaik ir kritizēta kā pārāk nekonkrēta, paužot nostāju, ka Konvencijas vispārējie principi nekur nav pilnīgi uzskaitīti.¹⁸ Tomēr šāda kritika nav pamatota, jo Konvencijas 7. panta otrajā daļā pieminētie principi var tikt atvasināti no pašas Konvencijas, piemēram, par vienu no svarīgākajiem no Konvencijas izrietošajiem principiem gan akadēmiskajā literatūrā, gan tiesu praksē tiek atzīts pušu autonomijas princips.¹⁹ No Konvencijas izriet arī formas brīvības princips, labas ticības princips, tiesiskās paļāvības princips, ja šo paļāvību sekmējis otrs līdzējs, pienākums izvairīties no zaudējumiem, pienākums atlīdzināt visus zaudējumus un citi. Konvencijas vispārējie principi var tikt rasti arī akadēmiskajos rakstos un doktrīnā, tiesu un šķīrējtiesu praksē. Nolēmumos par principu avotiem nereti izmanto arī citus tiesību unifikācijas dokumentus, piemēram, UNIDROIT starptautisko komerclīgumu principus un Eiropas līgumtiesību principus. Gadījumā, ja robu aizpildīšana nevar notikt atbilstoši principiem, uz kuriem Konvencija balstīta, atbilstoši kolīziju normām jānosaka piemērojamais likums un atbilde uz nenoregulēto jautājumu jārod piemērojamā valsts likumā. Tādējādi Konvencijas veidotāji vēlreiz pauduši savu nostāju, ka prioritāte dodama Konvencijas pārnacionālajam raksturam.

Izvēloties piemērojamo likumu, tieši darījuma pārnacionālais raksturs parasti pamudina līdzējus savām tiesiskajām attiecībām piemērot starptautisku regulējumu. Arī Konvencijas noteikumi par tās piemērojamību ir cieši saistīti ar pirkuma līguma pārnacionālo raksturu. Tāpēc, ievērojot pušu pausto gribu savas tiesiskās attiecības noregulēt ar Konvencijas palīdzību, gan tiesām, gan šķīrējtiesām būtu jārespektē ne tikai Konvencijas materiāltiesiskais regulējums, bet arī tajā ietvertie noteikumi par Konvencijas piemērošanu. Jāatceras, ka tieši no normatīvo aktu piemērošanas ir atkarīgs ikvienas lietas iznākums.

¹ Sk., piemēram, valdību un starptautisko organizāciju komentāru un priekšlikumu par Konvencijas projektu un tās noslēguma noteikumu projektu analīzi. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/Fdraft.html

² Sk. UNCITRAL Komisijas ziņojumu par Konvencijas par starptautisko preču pirkuma-pārdevuma līgumiem projektu. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/legislative/B01-07.html

³ DiMatteo Larry A. The CISG and the Presumption of Enforceability: Unintended Contractual Liability in International Business Dealings. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/biblio/dimatteo.html

⁴ Sk., piemēram: Ferrari Franco. Tribunale di Vigevano: Specific Aspects of the CISG. Uniformly Dealt With. http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/biblio/ferrari6.html, Zeller B. Four Corners - the Methodology for interpretation and Application of the UN Convention on Contracts for the International Sale of Goods. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/biblio/4corners.html#169

⁵ Ferrari Franco. Tribunale di Vigevano: Specific Aspects of the CISG. Uniformly Dealt With. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/biblio/ferrari6.html

⁶ UNCITRAL informācijas sistēma CLOUT: http://www.uncitral.org/uncitral/en/case_law.html

⁷ UNILEX datubāze: http://www.unilex.info/dynasite.cfm?dssid=2376&dsmid=14315

⁸ Centrālā transnacionālo tiesību krājumu un bibliogrāfijas (TLDB) datubāze: http://tldb.uni-koeln.de/

⁹ "Pace" tiesību skolas un Starptautiskā komerctiesību institūta datubāze: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/digest-cases-toc.html

¹⁰ Sk., piemēram, UNCITRAL tiesu prakses apkopojumu par Konvencijas 7. panta piemērošanu. http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/digest-art-07.html

¹¹ Garro Alejandro M. Reconciliation of Legal Traditions in the UN Convention on Contracts for the International Sale of Goods, Fn. No.103. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/garro7.html#ga103

¹² Commentary on the Convention on the International Sale of Goods (CISG). Ed. by Schlechtriem P., Schwenzer I. 2nd Ed. Oxford: University press, 2005, p. 100.

¹³ UNCITRAL Sekretariāta komentārs par Konvencijas 1978. gada projekta 6. pantu: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/secomm/secomm-07.html

¹⁴ Commentary on the Convention on the International Sale of Goods (CISG). Ed. by Schlechtriem P., Schwenzer I. 2nd Ed. Oxford: University press, 2005, p.103.

¹⁵ Berlīnes (Vācija) apgabaltiesas 1998. gada 24. marta spriedums lietā Nr. 102059/97: http://cisgw3.law.pace.edu/cases/980324g1.html

¹⁶ Grenobles (Francija) apelācijas tiesas 1996. gada 23. oktobra spriedums lietā Nr. 94/3859: http://cisgw3.law.pace.edu/cases/961023f1.html

¹⁷ ICC šķīrējtiesas spriedums lietā Nr. 8128/1995: http://cisgw3.law.pace.edu/cases/958128i1.html

¹⁸ Commentary on the Convention on the International Sale of Goods (CISG). Ed. by Schlechtriem P., Schwenzer I. 2nd Ed. Oxford: University press, 2005, p. 93.

¹⁹ Sk., piemēram, Rimini (Itālija) apgabaltiesas 2002. gada 26. novembra spriedumu lietā Nr. 3095: http://cisgw3.law.pace.edu/cases/021126i3.html