Kreditoru rīcība, ja parādnieks izvairās no līgumsaistību izpildes

Kreditoru rīcība, ja parādnieks izvairās no līgumsaistību izpildes


Autore: Ieva Kostomarova

iFinanses.lv, 24.11.2009.

Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā ir ievērojami palielinājies to personu skaits, kuri ierobežotu līdzekļu rezultātā nespēj vai dažkārt, izmantojot šo (krīzes) periodu, nevēlas līguma noteiktā termiņā izpildīt savas uzņemtās saistības, savlaicīgi veicot apmaksu par izmantotajiem pakalpojumiem vai iegādātajām precēm. Tā kā samaksa netiek veikta, tad tiek radīti zaudējumi un tiek apdraudēta pakalpojumu sniedzēju vai preču pārdevēju (turpmāk tekstā – kreditoru) finansiālā drošība un iespēja uzņemties jaunas saistības. Līdz ar to rodas jautājums, ko darīt gadījumā, ja parādnieks izvairās no līguma saistību izpildes, tas ir, samaksas veikšanas, un kā spēt aizsargāties no šādiem gadījumiem?

Visbiežāk maksājumu saistību neizpilde ir vērojama saistībā ar tādiem līgumiem kā pakalpojuma, būvniecības, preču piegādes u.c., kuros samaksa par izmantotajiem pakalpojumiem vai piegādēm tiek veikta pārsvarā pēc darbu izpildes, piemēram, pēc logu ielikšanas vai kravas piegādāšanas.
 
Civillikums nosaka, ka līgums ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Tas nozīmē, ka starp personām ir nepieciešama vienošanās, pušu griba un vēlēšanās stāties savstarpējās līgumiskās attiecībās, uzņemties līgumā noteiktās un savstarpēji atrunātās saistības, kā arī izpildīt apsolīto, kaut arī atlīdzinot otram zaudējumus. Latvijas normatīvie tiesību akti neparedz tiesības vienpusēji atkāpties no līguma gadījumos, ja kādai no pusēm vēlāk ir radušās izpildīšanas grūtības, piemēram, finanšu līdzekļu samazinājuma dēļ. Šajā gadījumā pusēm ir iespēja vienoties, piemēram, par līguma izpildes termiņa pagarinājumu, līgumsoda apturēšanu vai atcelšanu, maksājuma sadalīšanu pa termiņiem u.c.
 
Atgādinājuma vēstules sagatavošana un nosūtīšana
 
Taču, gadījumā, ja parādnieks nav ieinteresēts vienoties ar kreditoru par atvieglojumiem maksājumu izpildē un izvairās no tā, un ja ir iestājies saistību izpildes termiņš atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam, tad kreditoram būtu vēlams nosūtīt parādniekam atgādinājuma vēstuli brīdinājuma formā par nepieciešamību nokārtot savas parādsaistības. Vēstulē būtu vēlams norādīt:
  1. īsu pārskatu par parādnieka un kreditora savstarpējām attiecībām saskaņā ar noslēgto līgumu;
  2. uz kā pamata parādniekam bija jāveic samaksa;
  3. datumu, līdz kuram parādniekam bija nepieciešams izpildīt savas saistības;
  4. nokavēto dienu skaitu;
  5. parāda summu;
  6. līgumisko procentu summu par nokavētajām dienām (ja līgumiskie procenti ir pielīgti līgumā);
  7. ja līgumiskie procenti nav pielīgti, tad likumisko procentu summu par nokavētajām dienām;
  8. kopējo parāda summu (parāda summa un aprēķinātais līgumsods vai likumiskie procenti);
  9. datumu, līdz kuram parādniekam ir nepieciešams izpildīt kopējās parāda summas apmaksu (parasti no 10 līdz 30 dienām);
  10. brīdinājumu par vēršanos tiesā gadījumā, ja parāda kopējā summa netiks apmaksāta līdz vēstulē norādītajam termiņam.
 
Atgādinājuma vēstuli ieteicams sūtīt ierakstītā veidā vai ar paziņojumu par izsniegšanu (nosūtītājs saņem apliecinājumu tam, ka adresāts sūtījumu ir saņēmis), kas tiesā būs kā pierādījums tam, ka šāda vēstule ir bijusi nosūtīta un parādnieks labprātīgi nav vēlējies pildīt savas parāda saistības.
 
Ko darīt, ja līgumā samaksas termiņš nav atrunāts?
 
Ja līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu nav nolīgts atlīdzības samaksas termiņš, turklāt parādnieks nav saņēmis vēstuli no kreditora par samaksas veikšanu, Civillikuma 1652. panta otrā daļa nosaka, ka parādnieka (kas nav patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē) nokavējums iestājas pats no sevis 30 dienas pēc:
  1. rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma dokumenta saņemšanas dienas;
  2. preces vai pakalpojuma saņemšanas dienas, ja rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma dokumenta saņemšanas laiks nav droši zināms;
  3. dienas, kurā veikta pārbaude (apskate), lai noteiktu preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem, un parādnieks šajā dienā ir saņēmis rēķinu vai citu līdzvērtīgu maksājuma dokumentu.
 
Atgādinājuma vēstuli būtu ieteicams nosūtīt jebkurā gadījumā, jo dažkārt mēdz būt arī tā, ka parādnieks tiešām ir aizmirsis par parāda esamību un atgādinājums šādā gadījumā izslēgtu lieku tiesāšanās nepieciešamību, papildu izmaksas un laiku. Atgādinājuma vēstule parādniekam var tikt nosūtīta kaut nākamā dienā pēc samaksas termiņa iestāšanās dienas.
 
Protams, var būt situācijas, kad parādnieks nav atrodams attiecīgajā adresē un uz pastu pēc ierakstītā sūtījuma neviens neierodas. Tas nozīmē, ka parādnieks pretenziju faktiski nesaņem, taču tas nav šķērslis, lai vērstos tiesā ar prasību.
 
Tāpēc neatkarīgi no tā, vai atgādinājuma vēstule parādniekam ir bijusi nosūtīta vai nē, pēc noteiktā saistību izpildes termiņa notecēšanas kreditoram ir tiesības iesniegt tiesā prasību, lūdzot piedzīt parāda summu.
 
Galvenie aizsardzības līdzekļi līgumos
 
Galvenie aizsardzības līdzekļi līgumos, lai mazinātu parādsaistību rašanās risku, ir avansa maksājuma, ķīlas vai arī galvojuma iekļaušana līgumā.
 
Avansa maksājumi
 
Visefektīvākais parādsaistību riska mazināšanas veids pakalpojuma vai preču piegādes līgumos ir avansa maksājumi. Ekonomikas augšupejas laikā, kad uzņēmumu rīcībā bija vairāk apgrozāmo līdzekļu, avansa maksājumus dažkārt pat neprasīja, taču, iestājoties krīzes periodam, kad daudziem ir grūtības ar apgrozāmiem līdzekļiem, uzņēmumi nereti līgumos ietver nosacījumu par avansa maksājumu maksimālā apmērā, tas ir, līdz pat 100% apmērā no kopējās maksājuma summas. Avansa maksājums pārsvarā tiek veikts pie līguma slēgšanas priekšapmaksas veidā vai noteiktā termiņā pēc līguma noslēgšanas. Šajā gadījumā piegādātājs var nesniegt pakalpojumus vai nepiegādāt preci, kamēr nav saņemts avansa maksājums. Kā negatīvo pusi avansa maksājumiem varētu minēt to, ka avansa maksājumi, ja tie nav noteikti maksimālā apmērā, nepasargā piegādātāju vai pārdevēju no tā, ka pēc preču vai pakalpojumu piegādes preču vai pakalpojumu saņēmējs tomēr neveic atlikušās maksājuma daļas samaksu.
 
Ķīla
 
Saskaņā ar Civillikumu ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuru pamatojoties šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu (1278. p.). Tas nozīmē, ka ķīla ir kā papildu nodrošinājums kreditoram, ka saistība tiks izpildīta, turklāt tās neizpildes gadījumā kreditoram ir tiesības izmatot ķīlu parāda saistību nolīdzināšanai.
 
Šajā gadījumā līgumā būtu jāparedz atsevišķi punkti, kuros vajadzētu aprakstīt, kas tiek ņemts par ķīlu un kādā apmērā, vai ķīla sedz visu prasījumu, vai tikai daļu no tā. Ķīlā var dot arī citai personai piederošu īpašumu. Šeit būtu jāatceras, ka ķīlu var nodibināt tikai ar ķīlas īpašnieka gribu un tā ir realizējama tikai tad, kad ir iestājies saistību izpildes termiņš. Ķīla tiek nodota ar ķīlas nodošanas aktu vai arī ierakstot publiskajos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā vai Uzņēmuma reģistra Komercķīlu reģistrā.
 
Vienlaikus jāņem vērā, ka arī ķīla nesniedz pilnīgu visa parāda atgūšanas garantiju. Proti, pastāv risks, ka maksājuma izpildes termiņa iestāšanās brīdī ķīla var būt grūti realizējama vai tās vērtība var būt samazinājusies salīdzinājumā ar vērtību, kāda tai bija līguma slēgšanas brīdī.
 
Galvojums
 
Ar galvojumu savukārt saprot ar līgumu uzņemtu pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu (Civillikuma 1692. pants). Tāpat kā pie ķīlas, arī šajā gadījumā ir nepieciešama galvotāja griba uzņemties parādnieka saistības. Arī galvojumu persona, kura ir uzņēmusies atbildēt par visu vai tikai daļu no parādnieka parāda, ir labprātīgi stājusies šajās attiecībās, līdz ar to viņa vēlāk nevar atteikties izpildīt tās saistības, kuras viņa bija uzņēmusies kā galvotājs par parādnieka saistībām. Būtu jāatceras, ka tas, kas piekrīt būt par galvotāju, atbild ne tikai par parādnieka galveno parādu, bet arī par procentiem, līgumsodiem, zaudējumiem un visiem citiem izdevumiem, ko parādnieks ir palicis parādā kreditoram.
 
Gadījumā, ja parādnieks nespēj samaksāt savas saistības, kreditors var prasīt saistību izpildi vai nu tieši no galvotāja, vai sākumā vēršoties pret parādnieku un tikai pēc tam pie galvotāja. Šis ir svarīgs aspekts, ko būtu vēlams precīzi atrunāt līgumā, jo Civillikuma 1702. pants nosaka, ka kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka [...] šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Tas nozīmē, ka līgumā vajadzētu paredzēt punktu, kas noteiktu, ka galvotājs atbild kā pats parādnieks. Šajā gadījumā kreditors varēs vērsties ar savu prasījumu uzreiz pie galvotāja. Prasīt galvojuma izpildi var tikai pēc maksājuma izpildes termiņa iestāšanas brīža.
 
Vienlaikus jāatceras, ka arī galvojuma esamība, līdzīgi kā ķīla, nesniedz pilnīgu visa parāda atgūšanas garantiju, jo pastāv risks, ka maksājuma izpildes termiņa iestāšanās brīdī galvotājs vairs var nebūt maksātspējīgs.