Atvasinātie finanšu instrumenti: opcijas līgums un mijmaiņas līgums

Atvasinātie finanšu instrumenti: opcijas līgums un mijmaiņas līgums


Autore: Viktorija Jarkina

Jurista Vārds, 08.07.2008., Nr.25 (530)

Latvijas finanšu tiesībās, tiesiskajā leksikā un normatīvajos aktos jēdziens "atvasinātie finanšu instrumenti" nav uzskatāms par jaunu. Normatīvajā līmenī ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saprot iespējas līgumus, nākotnes līgumus, mijmaiņas līgumus, nākotnes procentu likmju līgumus, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm.1 Jautājums par atvasināto finanšu instrumentu līgumiem Latvijā kļuvis īpaši aktuāls pēdējos gados, jo tieši šajā laikā2 komersanti, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības Latvijā arvien biežāk sākuši izmantot atvasinātos finanšu instrumentus kā naudas pelnīšanas un/vai parādu palētinātāju līdzekļus.

Izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, jāvērš uzmanība ne tikai uz darījuma izdevīgumu, bet arī uz iespējamiem riskiem, kas saistīti ar darījumiem finanšu tirgū. Papildus jābrīdina par iespējamiem zaudējumiem, kuri var rasties, veicot minētos darījumus, tomēr to visu nevar darīt bez šo darījumu tiesiskās dabas un būtības apzināšanās, kas ir katra jurista galvenais uzdevums.

 

Opcijas līguma un mijmaiņas līguma iespējamie riski3

Visu atvasināto finanšu instrumentu, to skaitā arī opcijas līguma un mijmaiņas līguma, kopīga pazīme ir potenciālo darījumu risku esamība.4 Parasti atvasinātiem finanšu instrumentu darījumiem nodala šādus riskus:

• politiskais - risks, kas rodas, ja valstī vai reģionā, kurā ir veikti finanšu instrumentu darījumi un turēti finanšu instrumenti, risinās notikumi, kuri var ietekmēt politisko un/vai ekonomisko stabilitāti un/vai turpmāko reģiona un/vai valsts attīstību, kā rezultātā pastāv iespējamība, ka klients daļēji vai pilnīgi var zaudēt finanšu instrumentus vai ciest citus zaudējumus;

• tirgus - risks, kuru veido cenu, valūtas, procentu likmju un likviditātes riski;

• cenu - risks, kura rezultātā klients var ciest zaudējumus no finanšu instrumentu cenu svārstībām;

• valūtas - klients var ciest neparedzētus zaudējumus valūtas, kas ietekmē finanšu instrumentu vērtību, kursu svārstību dēļ;

• procentu likmju - iespējamība ciest zaudējumus nelabvēlīgu tirgus svārstību dēļ, kā rezultātā mainās tirgus procentu likmes;

• likviditātes - zaudējumu varbūtība, kas rodas no nepietiekamas tirgus likviditātes, kā rezultātā ir apgrūtināta vai ir neiespējama finanšu instrumentu pirkšana vai pārdošana klientam vēlamajā laikā un par vēlamo cenu;

• sistēmas - galvenokārt rodas no traucējumiem sistēmu un depozitāriju, fondu biržu, norēķinu struktūru un citu organizāciju darbā, kā rezultātā nav iespējams laikus veikt norēķinus, finanšu instrumentu pārvedumus u. tml.;

• juridiskais - izmaiņas normatīvajos aktos, kuras var radīt papildu izmaksas vai kuru rezultātā ir nepieciešamas izmaiņas attiecīgo finanšu instrumentu glabāšanā, īpašuma tiesību regulēšanā u. tml.;

• citi riski - nepārvarama vara (dabas katastrofas un stihijas, kara darbības, streiki utt.), sankcijas, kuras valsts pārvaldes iestādes vai tiesu institūcijas var piemērot emitentam vai kādam no darījumu partneriem u. tml.

Darījuma risku izvērtēšana un ievērošana ir īpaši svarīga un aktuāla pirmslīgumiskajās attiecībās, jo vēlāk, stājoties līgumtiesiskajās attiecībās, riska prognozes neesamība var kalpot par iemeslu zaudējumu nodarīšanai un darījuma ekonomiskam neizdevīgumam.

 

Opcijas tiesiskais regulējums

Raksturojot opcijas līgumu Latvijas civiltiesību izpratnē, to varētu kvalificēt kā konsensuālu divpusēju atlīdzības līgumu, saskaņā ar kuru viena puse piešķir otrai tiesības iegādāties vai pārdot kādu noteiktu finanšu aktīvu par noteiktu cenu noteiktā laikā, par to pretim saņemot noteiktu atlīdzību. Pusi, kura iegūst opciju (t. i., izvēles tiesības pirkt vai pārdot), sauc par opcijas pircēju, bet tiesības nodrošinošo pusi - par opcijas pārdevēju vai izrakstītāju. Pēc savas būtības opcijas līgums ir līgums par nākotnes darījumu. Atšķirībā no cerības pirkuma līguma, kura priekšmets saskaņā ar Civillikuma 2009. pantu vēl nav zināms, opcijas līguma priekšmets finanšu tiesību izpratnē parasti ir tiesības pirkt vai pārdot valūtu (naudu) un vērtspapīrus. Kā jau iepriekš atzīmēts, par opcijām sauc arī iespējas līgumus, paredzot, ka iespējas līgumi (options) ir atvasinātie finanšu instrumenti,5 kas iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas, pircējam piešķir tiesības (bet nerada pienākumus) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas līdz līguma izpildes datumam (American option) vai līguma izpildes datumā (European option).

Mijmaiņas līguma identificēšana ar aizdevumu līgumu bez konkrēta līguma satura izvērtēšanas var nonākt pretrunā ar Civillikuma 1934. pantu.

Praksē opcija izpaužas kā līgums, kurš tiek noslēgts starp diviem investoriem (komersantiem), no kuriem viens pārdod (izraksta) opciju, bet otrs to pērk un līdz ar to iegūst tiesības (bet ne pienākumu) opcijas nosacījumos norunātajā termiņā vai nu nopirkt, vai nu pārdot par fiksēto cenu konkrēta pamataktīva noteikto daudzumu vai vērtību.

 

Opciju veidu kvalifikācija pēc pircēja tiesību apjoma

Pēc pircēja tiesību apjoma var izšķirt divus opciju veidus - pirkšanas (call) opcijas un pārdošanas (put) opcijas. Tradicionāli vairumā pasaules valodu šo opciju nosaukumos tiek saglabāti angļu vārdi call un put, lai neradītu ar tulkojumiem saistītus pārpratumus. Pirkšanas opcijas (call options) dod opcijas pircējam tiesības jebkurā laikā līdz noteiktam datumam, to ieskaitot, iegādāties no opcijas pārdevēja noteiktu kādas firmas akciju skaitu par noteiktu cenu. Pārdošanas opcijas (put options) piešķir opcijas pircējam tiesības jebkurā laikā līdz noteiktam datumam, to ieskaitot, pārdot opcijas pārdevējam noteiktu kādas firmas akciju skaitu par noteiktu cenu.

Ar minēto veidu opcijām pasaulē tiek veikti darījumi daudzās specializētās biržās, kuras realizē operācijas ar atvasinātajiem finanšu aktīviem. Bez tam darījumus ar opcijām var realizēt arī ārpusbiržu finanšu institūcijas. Praksē opcijas līgumus var slēgt arī fiziskas vai juridiskas personas bez finanšu institūciju starpniecības.

Opcijas raksturīgākās pazīmes ir:

• Prt- prēmija vai izvēles līguma vērtība;

• K - izpildīšanas cena;

• T - termiņš līdz līguma beigām;

• M - līguma apmērs vai tirdzniecības vienība;

• σ- pamataktīva cenas volatīlums;

• Margint - opcijas izrakstītāja maržas apmērs.

Par klasi sauc visas viena veida opcijas ar vienādu pamataktīvu kopskaitu. Sēriju veido vienas klases opcijas ar vienādu izpildīšanas cenu un termiņiem līdz līguma beigām.

Izpildīšanas cenas katrai opcijas sērijai nosaka biržas administrācija un tās tiek mainītas ar noteiktiem intervāliem attiecībā uz pamataktīva cenu. Parasti gadā tiek nozīmēti četri līgumu beigu termiņi, kuri seko cits citam ar trīs mēnešu pārtraukumu. Par līgumu nobeiguma dienu parasti kļūst sestdiena, kura ir nākamā aiz līgumu beigu mēneša trešās piektdienas.

Dažādi darījumi ar opcijām var būt iniciēti gan pamataktīvu interesēs, gan pašu opciju kā patstāvīgu tirdzniecības objektu interesēs.

Opcijas pircēja pienākumos ietilpst prēmijas apmaksa laikus, bet opcijas izrakstītāja pienākumos - savu saistību izpildes stingri noteikto garantiju (maržu)6 piestādīšana klīringa palātā (norēķinu firmā) naudas vai vērtspapīru ieķīlāšanas veidā, parasti ap 20% no pamataktīvu tirgus kopvērtības.

Darījumos ar opcijām pamata risku uzņemas opciju izrakstītāji, jo viņu peļņa vienmēr ir ierobežota ar prēmijas apmēriem, bet iespējamie zaudējumi, ja notiek pamataktīva cenas svārstības, nav ierobežoti. Opcijas turētājs, gadījumā, ja notiek viņam nelabvēlīgas cenu svārstības, vienkārši atsakās no savām tiesībām un zaudē prēmiju. Tāda asimetriska risku sadalīšana un darījumu struktūras savdabība padara opcijas lietošanu ļoti sarežģītu, jo pieprasa precīzus aprēķinus un prognozes. Gan opcijas izrakstītājs, gan turētājs var aizvērt jebkuru atvērtu pozīciju līdz līguma termiņa beigām, noslēdzot ofseta darījumu, kā rezultātā peļņu vai zaudējumus nosaka starpība opcijas vērtībā, atverot un aizverot pozīciju.

Par opcijas pamataktīvu var kļūt biržas sarakstā esošās parastās akcijas, ārzemju valūta, fondu indeksi, valsts kases vekseļi, valsts obligācijas, nākotnes līgumi.7 Pastāv Eiropas tipa opcijas ar fiksēto izpildes datumu un Amerikas tipa opcijas, kuras opcijas turētājs var iesniegt izpildei jebkurā laika brīdī līdz līgumā fiksētajam beigu datumam. Kaut arī Amerikas tipa opcijas turētājam ir tiesības dzēst to jebkurā laikā līdz līguma beigu datumam, viņš biežāk dod priekšroku realizēt savu peļņu vai zaudējumus, veicot ofseta darījumu tajā pašā opciju sērijā, jo slēgšanas darījumu operāciju izdevumi var būt zemāki par darījumu operāciju izdevumiem, kuri ir saistīti ar opciju dzēšanu.

Izpildot opcijas, tiek paredzēta vai nu pamataktīva fiziskā piegāde, vai nu norēķini skaidrā naudā. Par opcijas ar fizisko piegādi tirdzniecības vienību tiek uzskatīts tas pamataktīva daudzums, kas ir iegādes vai pārdošanas objekts pēc vienas opcijas izpildes.

Opcija ar norēķiniem skaidrā naudā piešķir tā turētājam tiesības saņemt maksājumu skaidrā naudā, kurš balstīts uz starpību starp noteiktu pamataktīva vērtību izvēles līguma izpildes brīdī - izpildes norēķinu cenu - un opcijā fiksēto izpildes cenu. Opcijas izpildes cena skaidrā naudā ir pamats, lai noteiktu skaidrās naudas summu, kuru opcijas turētājam ir tiesības saņemt opcijas izpildīšanas gadījumā, ja tas notiks.

Līguma apmērs ar norēķiniem skaidrā naudā tiek noteikts ar reizuļa palīdzību, kuru nosaka opciju biržas administrācija, kurā tiek tirgota šīs opcijas sērija. Reizulis nosaka katra starpības punkta vērtību starp opcijas izpildes norēķinu un fiksēto cenu.

 

Pirkšanas opcija

Vispopulārākais opciju veids ir pirkšanas opcija akciju iegādei, kuru parasti īsuma labad sauc par pirkšanasopciju. Tā dod opcijas pircējam tiesības nopirkt (call away) no opcijas izrakstītāja jeb pārdevēja (option writer) līgumā noteiktu daudzumu noteikta uzņēmuma akciju par noteiktu cenu līdz noteiktam laikam. Tādējādi pirkšanas opcijas līgumā paredz četras specifiskas līguma pazīmes:

1) komersants, kura akcijas var tikt pirktas;

2) akciju daudzums, kāds var tikt pirkts;

3) akciju pirkšanas cena jeb opcijas līgumcena (exercise price; striking price);

4) datums, kurā pirkšanas tiesības beidzas (expiration date) - dzēšanas datums.

Akcijas, kuras ir opcijas līguma pamatā, ir pieņemts saukt par šī līguma bāzes akcijām.

Attiecībā uz pirkšanasopcijām jāatzīmē, ka pēc noslēgtā līguma satura attiecībā pret pirkšanas tiesību realizācijas laiku izšķir divus opciju veidus:

• Eiropas tipa pirkšanas opcijas, kas saskaņā ar noslēgto līgumu opcijas pircējam dod tiesības realizēt līgumā paredzēto akciju pirkšanu tikai un vienīgi opcijas dzēšanas datumā;

• Amerikas tipa pirkšanas opcijas, kas saskaņā ar noslēgto līgumu opcijas pircējam dod tiesības realizēt līgumā paredzēto akciju pirkšanu jebkurā brīdī no līguma noslēgšanas līdz opcijas dzēšanas datumam.

 Eiropas un Amerikas tipa opciju nosaukums nav saistīts ar valstu ģeogrāfisko atrašanās vietu, kur atbilstošais opciju līgums ir noslēgts vai kur ir emitētas tā pamatā esošās akcijas, bet gan ar opciju dzēšanas termiņu. Gan Eiropas valstīs, gan Amerikā var parakstīt gan viena, gan otra veida opcijas (tiesa, absolūts vairākums no šobrīd pasaulē parakstītajām opcijām ir Amerikas tipa opcijas).

Tajā pašā laikā opciju kā finanšu instrumenta analīze vienkāršāka ir Eiropas tipa opcijām, jo to līgums ir saistīts ar nedaudz lielāku noteiktību - atbilstošās akciju pirkšanas tiesības drīkst realizēt tikai opcijas dzēšanas datumā. Tāpēc, apgūstot opciju darījumu pamatus, parasti vispirms vispusīgi izpēta Eiropas tipa opciju īpašības un tad atbilstošās Amerikas tipa opciju īpašības iegūst no Eiropas tipa opciju īpašībām, tās piekoriģējot atbilstoši to plašākajām realizācijas tiesībām.

Praksē lielākā daļā Amerikas tipa pirkšanas opciju realizē to dzēšanas datumā, kaut arī investoriem ir bijušas tiesības tā rīkoties arī agrāk un pie izdevīga notikumu attīstības scenārija, šķiet, viņi pat būtu tajā ieinteresēti. Var parādīt, ka pirkšanas opcijas pircējam situācijās, kad notikumi attīstās pēc viņam labvēlīga scenārija, t. i., kad opcijas pamatā esošo akciju tirgus cena pārsniedz opcijas līgumcenu, parasti ir izdevīgāk savas ar opcijas līgumu noteiktās akciju pirkšanas tiesības pret attiecīgu kompensāciju (opcijas cenu otrreizējā tirgū) nodot kādai trešajai personai, nevis to tiešā veidā izmantot, dzēšot opciju. Šīs kompensācijas apjoms parasti ir lielāks par to līdzekļu apjomu, ko būtu guvis līgumslēdzējs opcijas doto tiesību izmantošanas rezultātā. Tas nozīmē, ka opcija kā finanšu instruments parasti šādās situācijās turpina pastāvēt, tā tikai iegūst jaunu īpašnieku.

Lai nodrošinātu minēto iespēju opcijām savas pastāvēšanas laikā mainīt īpašniekus (iespējams, pat vairākkārt), ir svarīgi, lai finanšu infra­struktūra veicinātu šādus procesus.

Tā kā opciju līgumiem ir vairāki minētie būtiskie parametri, to daudzveidība teorētiski ir neierobežota, kas apgrūtina opciju līgumu apgrozību otrreizējā tirgū. Pietiekami aktīva otrreizējā opciju tirgus pastāvēšana, savukārt, veicina pašu opciju līgumu slēgšanu, jo līgumslēdzējam ir lielāka iespēja rīkoties jau pēc opcijas līguma noslēgšanas: ja viņa prognozes par bāzes akciju cenas dinamiku laika gaitā jauniegūtās informācijas apstrādes rezultātā vedina uz domām, ka opciju līgums nav bijis noslēgts veiksmīgi, tad līgumslēdzējam ir iespēja no šī līguma laikus atteikties, nododot savas funkcijas (tiesības, saistības) šajā līgumā kādai trešajai personai, protams, kopā ar atbilstošu kompensāciju, kas atbilst opcijas tirgus cenai otrreizējā tirgū atbilstošajā laikā.

 

Pārdošanas opcija

Pārdošanas opcijas piešķir pircējam tiesības pārdot (put away) opcijas izrakstītājam jeb pārdevējam (option writer) līgumā noteiktu daudzumu noteikta uzņēmuma akciju par noteiktu cenu līdz noteiktam laikam. Tādējādi arī pārdošanas opcijas līgumā paredzēti četri specifiski šī līguma komponenti:

1) komersants, kura akcijas var tikt pārdotas;

2) akciju daudzums, kāds var tikt pārdots;

3) akciju pārdošanas cena (exercise price; striking price) - opcijas līgumcena;

4) datums, kurā pārdošanas tiesības beidzas (expiration date) - dzēšanas datums.

Līdzīgi kā pirkšanas opcijas, arī pārdošanas opcijas pārsvarā tiek tirgotas standartizētā veidā ar kredītiestāžu palīdzību specializētās biržās, protams, ņemot vērā pārdošanas opciju specifiku. Darījumi ar pārdošanas opcijām var notikt arī ārpusbiržu vidē. Iegādājoties pārdošanas opciju, līgumslēdzējs cer uz peļņas iegūšanu, krītot pamataktīva cenai. Operācija ir pievilcīgāka nekā īstermiņa pamataktīva pārdošana, jo zaudējumi ir ierobežoti no augšas un nepastāv prasība pēc maržas.

 

Opcijas pārdošana

Segtās pārdošanas opcijasparakstīšana

Parakstot pirkšanas opcijas līgumu, līgumslēdzējs cer uz papildu peļņu prēmijas veidā, ja pamataktīvu cena nepieaugs, vai lai saglabātu paša aktīvus no to vērtības krišanās, bet tikai par saņemamās prēmijas apmēru. Tā kā opcijas pircējs "naudas izteiksmē" jau ir saņēmis daļu vēlamās peļņas, aktīva cenai pārsniedzot izpildes cenu, tas būs spējīgs samaksāt lielāku prēmiju, kas vairāk aizsargās paša izrakstītāja aktīvus. Tomēr šajā gadījumā pastāv risks, ka opciju izpildīs tās turētājs.

Nesegtās pirkšanas opcijas parakstīšana

Pārdodot pirkšanas opcijas bez seguma, tas ir, ja izrakstītājam nav pamataktīva skaidrā naudā, zaudējumi neveiksmīgo darījumu gadījumā ir lielāki nekā peļņa to veiksmīga nobeiguma gadījumā. Jebkura strauja pamataktīva cenas paaugstināšanās draud nesegtajam izrakstītājam ar lieliem zaudējumiem un tam nevar izvirzīt pretī efektīvu aizsardzību. Cenu lēcienu pavada gandrīz sinhrons prēmiju lēciens, tāpēc aizsargpasākumi, pērkot tādas pašas pirkšanas opcijas, izrakstītājam jāveic profilakses kārtībā, tas ir, pirms tam, kad aktīvu cenas intensīvi sāka kāpt. Nesegto pirkšanas opciju pārdošana ir pieļaujama un nes peļņu tikai lielām dīleru firmām. Nesegtajam pirkšanas opciju izrakstītājam ir jāiemaksā pietiekama marža savam brokerim, lai garantētu piegādi, ja izrakstītājs tiks nozīmēts.

Opcijas darījums beidzas, kad līdzējs - opcijas turētājs ar tuvāko termiņu līdz līguma beigām - to izpilda. Šajā gadījumā līgumslēdzējs uzreiz aizver savu atvērto pozīciju ar ofseta darījumu.

Mijmaiņas līguma tiesiskais regulējums

Mijmaiņas līgums, līdzīgi kā opcijas līgums, ir viens no finanšu tirgus atvasināto instrumentu vei­diem, kas ir uzskatāms par parāda palētinātāja līdzekli (angļu val. debt cheapener). Latvijas tiesību aktos8 nav ietverts minētā līguma regulējums, kas apgrūtina mijmaiņas līguma juridisko kvalifikāciju no civiltiesību viedokļa. Pēc savas būtības mijmaiņas līgumi ir ārpusbiržas atvasinātie līgumi, kas paredz apmaiņu ar maksājumu plūsmām, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā līguma nosacītās pamatvērtības starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā. Mijmaiņas darījumu uzskata par darījumu, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu. Civillikuma izpratnē,9 mijmaiņas līgums ietilpst riskanto līgumu kategorijā.10 Tajā, piemēram, ietilpst cerības pirkuma līgums,11 laimes līgumi12 un citi līgumu veidi.

Padomes Regulas (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) Par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā13 5.67. d apakšpunkts paredz, ka mijmaiņas darījumi ir līgumi starp divām pusēm, kuras vienojas kādā konkrētā laikposmā un saskaņā ar iepriekš paredzētiem noteikumiem veikt savstarpējus maksājumus attiecībā uz kādu paredzētu parādsaistību summu. Visizplatītākie ir procentu mijmaiņas darījumi, ārvalstu valūtu mijmaiņas darījumi un valūtu mijmaiņas darījumi (ko sauc arī par procentu mijmaiņas darījumiem ar dažādām valūtām).

Procentu mijmaiņas darījumi paredz, ka savstarpēji tiek maksāti dažādu veidu procenti, piemēram, fiksētas likmes un mainīgas likmes procenti, divu dažādu mainīgu likmju procenti, procenti ar fiksētu likmi vienā valūtā un mainīgu likmi citā u. tml. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi (ieskaitot visus nestandartizētos nākotnes līgumus) ir darījumi ar ārvalstu valūtām ar iepriekš noteiktu valūtas kursu. Savukārt valūtu mijmaiņas darījumi paredz, ka noteiktā laika posmā un saskaņā ar iepriekš paredzētiem noteikumiem savstarpēji tiek veikti konkrētas summas maksājumi divās dažādās valūtās ar atlīdzības maksājumu kādā vēlākā datumā, kas aptver gan procentus, gan kapitālu. Nevienu no šajā sakarā veiktiem maksājumiem neuzskata par īpašuma ienākumiem šajā sistēmā.

Mijmaiņas darījumā tirdzniecības valūtas fiksēts vienību skaits tiek pirkts vai pārdots un vienas vienības vērtība izteikta citā valūtā, t. i., cenas valūta izsaka tirdzniecības valūtas vērtību un ir mainīgs lielums. Runa ir par valūtas maiņas mijmaiņas līgumiem (Foreign Exchange swap). Mijmaiņas darījums nozīmē vienas valūtas maiņu pret otru ar dažādām valutēšanas dienām.

Provizoriski izvērtējot mijmaiņas līguma specifisko un juridisko dabu, jāsecina, ka mijmaiņas līgums Civillikuma izpratnē visvairāk atbilst pirkuma līgumam (nākotnes pirkums). Tā, saskaņā ar Civillikuma 2002. pantu pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību. Kaut gan mijmaiņas līguma galvenā būtība ir valūtas maiņa, tas nav uzskatāms par maiņas līgumu, jo saskaņā ar Civillikuma 2091. pantu maiņas līgums ir divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu. Slēdzot mijmaiņas līgumu, ņemot vērā līguma saturu, starp pusēm var veidoties parādsaistības no aizdevuma attiecības viedokļa, ietverot pienākumu atmaksāt norunāto naudas summu kopā ar procentiem, tomēr kopumā nevar piekrist viedoklim, ka mijmaiņas līgums būtu uzskatāms par līgumu, ar kuru kredītiestāde piešķir aizdevumu Civillikuma14 izpratnē. Tā, saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā paša daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Raksturīgākais aizdevuma objekts ir nauda. Līguma noslēgšanas obligāta sastāvdaļa ir naudas vai lietas nodošana īpašumā. Gadījumā, ja mijmaiņas līguma mērķis nav saistīts ar naudas nodošanu īpašumā, kā arī nesatur pienākumu atdot saņemto naudu tādā pašā daudzumā, tad tas būs saistīts ar finanšu pakalpojumu sniegšanu un naudas pirkšanu. Ņemot vērā izklāstīto, mijmaiņas līguma identificēšana ar aizdevumu līgumu bez konkrēta līguma satura izvērtēšanas var nonākt pretrunā ar Civillikuma 1934. pantu.

Jautājumā par mijmaiņas līguma riskiem jāvērš uzmanība uz to, ka līgumslēdzēja galvenais mērķis ir iegūt pozitīvu atdevi no ieguldījumiem, tomēr katrs ieguldījums ir saistīts ar tirgus risku, tādēļ galarezultātā guvums var izrādīties mazāks nekā gaidīts vai arī negatīvs. Parasti peļņas gūšanas varbūtība ir tieši saistīta ar zaudējumu varbūtību - jo augstāks ir sagaidāmais ienesīgums, jo lielāks ir potenciālais risks. Ieguldot ilgtermiņā, samazinās iespēja iegūt negatīvu ienesīguma rezultātu, jo parasti ilgtermiņā ieguldījumu vērtību kāpums kompensē īslaicīgus vērtību samazinājumus.

Slēdzot mijmaiņas līgumu, ir svarīgi nodrošināt mijmaiņas darījuma atbilstību līgumslēdzēja interesēm, kā arī jāpārbauda darījuma efektivitāte. Tā, piemēram, Valsts kases skaidrojumā pārskatam par valsts konsolidēto parādu15 par noslēgto procentu likmju mijmaiņas darījumu efektivitāti tiek uzskatīta to spēja noturēt Valsts parāda vadības stratēģijā noteikto procentu likmju vidējā svērtā fiksētā perioda rādītāju (duration) noteiktajās robežās 3,25 +/- 0,25 gadi. Efektivitāti izsaka procentuāli un darījums ir uzskatāms par efektīvu, ja atrodas 80%-125% robežās. Šādam nolūkam procentu likmju mijmaiņas darījumu efektivitāte ir mērāma uz visu parāda portfeli, kas uz 2006. gada beigām bija 123 procenti.

 

Kopsavilkums

Visu atvasināto finanšu instrumentu, arī opcijas līguma un mijmaiņas līguma, kopīga pazīme ir potenciālo darījumu risks. Latvijas tiesībās atvasinātos finanšu instrumentus vēl raksturojoša pazīme ir civiltiesiskā regulējuma trūkums normatīvajā līmenī, kas apgrūtina opcijas līguma un mijmaiņas līguma juridisko kvalifikāciju.

Par opciju līgumu sauc divpusēju līgumu, saskaņā ar kuru viena puse nodrošina otrai pusei tiesības iegādāties vai pārdot kādu noteiktu finanšu aktīvu par noteiktu cenu noteiktā laikā, pretī par to saņemot noteiktu atlīdzību. Pusi, kura iegūst opciju (t. i., izvēles tiesības pirkt vai pārdot), sauc par opcijas pircēju, bet tiesības nodrošinošo pusi - par opcijas pārdevēju vai opcijas izrakstītāju. Par opcijām sauc arī iespējas līgumus, paredzot, ka iespējas līgumi (options) ir atvasinātie finanšu instrumenti, kas iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas, pircējam piešķir tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai līguma izpildes datumā (European option).

Pēc autores domām, opcijas līguma veidu var kvalificēt pēc pircēja tiesību apjoma, kā arī pēc opcijas izpildes noteikumiem. Pēc pircēja tiesību apjoma var izšķirt šādus opciju veidus - pirkšanas opcijas un pārdošanas opcijas. Pirkšanas opcijas (call options) piešķir opcijas pircējam tiesības jebkurā laikā līdz noteiktam datumam, to ieskaitot, iegādāties no opcijas pārdevēja noteiktu kādas firmas akciju skaitu par noteiktu cenu. Pārdošanas opcijas (put options) dod opcijas pircējam tiesības jebkurā laikā līdz noteiktam datumam, to ieskaitot, pārdot opcijas pārdevējam noteiktu kādas firmas akciju skaitu par noteiktu cenu.

Kvalificējot opciju pēc opcijas izpildes noteikumiem, var izšķirt Amerikas un Eiropas tipa opciju. Eiropas tipa opcijai ir fiksēts izpildes datums, savukārt Amerikas tipa opcija piešķir opcijas turētājam tiesības iesniegt opciju izpildei jebkurā laika brīdī līdz līgumā fiksētajam beigu datumam.

Mijmaiņas līgums, līdzīgi kā opcijas līgums, ir viens no finanšu tirgus atvasināto instrumentu veidiem. Pēc savas būtības mijmaiņas līgumi ir ārpusbiržas atvasinātie līgumi, kas paredz apmaiņu ar maksājumu plūsmām, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā līguma nosacītās pamatvērtības starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā. Mijmaiņas darījumu uzskata par darījumu, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu. Civillikuma izpratnē, mijmaiņas līgums ietilpst riskanto līgumu kategorijā un pārsvarā būtu kvalificējams kā pirkuma (nākotnes pirkums) līgums atšķirībā no opcijas kā iespēju līguma veida. http://www.juristavards.lv/wwwraksti/JV/LOGO/RAKSTS.JPG

1 Sk. Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punktu.

2 Sk., piemēram, Skaidrojums pārskatam par valsts konsolidēto parādu. Pieejams: http://www.kase.gov.lv/texts_files/FMInf_290607_parada.skaidr..pdf

3 Sk.: Ar finanšu instrumentiem saistīto risku apraksts. Pieejams: http://www.lkb.lv/files/pdf/Risku_apraksts.pdf

4 Autores piezīme: atkarībā no atvasināto finanšu instrumentu veida riski var mainīties.

5 Asset Management Baltikums vārdnīcā (http://asset.baltikums.lv/27640.html) ir šāda atvasināto finanšu instrumentu definīcija. Atvasinātie finanšu instrumenti - finanšu instrumenti (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījuma, un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē.

6 Marža - starpība starp konkrētu lielumu raksturojošām skaitliskām vērtībām finanšu un tirdzniecības darījumos

7 Nākotnes līgumi (futures) - vērtspapīri vai preces, ko pērk vai pārdod ar nākotnes piegādes nosacījumiem. Tos var pirkt, nevis lai iegūtu preci, bet gan lai izdevīgi pārdotu, ja līdz piegādei palielināsies cenas.

8 Latvijas Republikas Civillikums, Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums.

9 Latvijas Republikas Civillikuma Saistību tiesību daļa.

10 Latvijas Republikas Civillikuma 1597. pants.

11 Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 2009. pantu cerības pirkums ir līgums, kura priekšmets vēl nav zināms un kuru var noslēgt divējādi: 1) tādā kārtā, ka pircējs paliek saistīts, kaut arī pirkuma priekšmets pavisam nerastos vai nenāktu pārdevēja mantā;

2) tādā kārtā, ka pirkuma priekšmeta pastāvēšana ir nepieciešams nosacījums pirkuma spēkā esamībai.

12 Skat. Latvijas Republikas Civillikuma Septiņpadsmito nodaļu (spēles līgums, derības līgums, izloze).

13 OV L 310, 30.11.1996, 1. lpp.

14 Sk. Latvijas Republikas Civillikuma 1934.-1946. pantu.

15 Detalizētāk sk.: Skaidrojums pārskatam par valsts konsolidēto parādu. Pieejams: http://www.kase.gov.lv/texts_files/FMInf_290607_parada.skaidr..pdf