Jaunas iespējas intelektuālā īpašuma aizsardzībā

/Tikai latviešu valodā/
Saeima ar grozījumiem intelektuālā īpašuma tiesību regulējošos likumos, kas stājās spēkā 2007.gada 1.martā, ieviesa nacionālajos tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EE par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (turpmāk tekstā „direktīva”) prasības. Lai gan direktīvas prasības ir saistošas visām Eiropas Savienības valstīm un tās bija jāiestrādā nacionālajos tiesību aktos divu gadu laikā, tomēr Latvija minētās prasības izpildīja ar gandrīz gada novēlošanos. Taču ir jānorāda, ka gandrīz puse no dalībvalstīm ir nokavējušas minēto termiņu, un, iespējams, nekādas sankcijas šajā sakarā Latvijai nesekos.

Direktīvā paredzētie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi attiecināmi uz visām intelektuālā īpašuma tiesībām, kā autortiesībām, tā arī rūpnieciskā īpašuma tiesībām, proti, izgudrojumu, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, augu šķirņu aizsardzības, kā arī citu rūpnieciskā īpašumu objektu aizsardzību regulējošām normām. Katrs atsevišķais intelektuālā īpašuma objekts regulējams tā, lai pienācīgi ņemtu vērā attiecīgā gadījuma specifiku, tostarp attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību īpašās pazīmes un, ja vajadzīgs, to, vai pārkāpums ir izdarīts apzināti vai neapzināti.

Sasniedzamie mērķi

Lai pilnīgāk izprastu grozījumu būtību, jāiepazīstas ar direktīvas preambulā minētajiem direktīvas pieņemšanas nosacījumiem un panākamajiem risinājumiem.

Direktīvā tika secināts, ka dalībvalstīs joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas līdzekļiem. Dažās dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, nebija tādas kārtības, pasākumu un aizsardzības līdzekļu, piemēram, pagaidu aizsardzības līdzekļu, lai novērstu vai pārtrauktu esošu vai iespējamu pārkāpumu. Šajā nolūkā Latvijā bija iespējams sniegt prasības nodrošināšanas pieteikumu un lūgt piemērot prasības nodrošināšanas līdzekļus. Latvijā nebija tādu tiesisko līdzekļu kā tiesības uz informāciju un tirgū laisto preču, ar kurām pārkāptas citas personas intelektuālā īpašuma tiesības, izņemšanu no pārdošanas par pārkāpēja līdzekļiem. Bez tam Latvijā un citās iekšējā tirgus valstīs nebija vienotas prakses par zaudējumu aprēķināšanu, kā arī citas nepilnības un atšķirības.

Informācijas pieejamība. Ņemot vērā to, ka pierādījumiem ir ļoti būtiska nozīme intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma konstatēšanā, direktīva nosaka, ka ir jānodrošina pieeja efektīviem pierādījumu uzrādīšanas, iegūšanas un saglabāšanas līdzekļiem. Nosakot attiecīgo kārtību, ir jāņem vērā aizstāvības tiesības un jāparedz vajadzīgās garantijas, tostarp konfidenciālas informācijas aizsardzība.

Attiecībā uz komerciāla rakstura pārkāpumiem ir svarīgi, lai tiesas var vajadzības gadījumā piekļūt iespējamā pārkāpēja rīcībā esošajiem banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentiem.

Bez tam ir svarīgi nodrošināt tiesības uz informāciju, kuras ļauj iegūt precīzu informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi, uz ko attiecas pārkāpums, kā arī par to izplatīšanas kanāliem un visu to trešo personu identitāti, kas ir iesaistītas pārkāpumā.

Pagaidu pasākumi. Nemazāk svarīgi ir arī paredzēt pagaidu pasākumus pārkāpumu tūlītējai izbeigšanai, negaidot lēmumu par lietas būtību, tajā pat laikā ievērojot aizstāvības tiesības, nodrošinot pagaidu pasākumu proporcionalitāti atbilstīgi attiecīgā gadījuma raksturam un nodrošinot vajadzīgās garantijas to izmaksu un kaitējuma segšanai, kas atbildētājam rodas nepamatotas prasības dēļ. Šādi pasākumi ir jo īpaši vajadzīgi gadījumos, kad jebkura kavēšanās var radīt neatgriezenisku kaitējumu intelektuālo īpašuma tiesību īpašniekam.

Direktīva nosaka, ka attiecīgā gadījumā un ja ir pamatoti apstākļi, paredzamajiem pasākumiem, kārtībai un aizsardzības līdzekļiem ir jāietver aizlieguma pasākumi, kuru mērķis ir novērst turpmākus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Turklāt ir jāparedz korektīvi pasākumi, kurus izmaksas attiecīgā gadījumā sedz pārkāpējs, piemēram, attiecīgo preču izņemšana no pārdošanas un galīga izņemšana no tirdzniecības aprites vai iznīcināšana, kā arī attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku iznīcināšana, ko galvenokārt izmanto minēto preču radīšanai vai ražošanai. Paredzot šos korektīvos pasākumus, ņem vērā trešo personu intereses, tostarp jo īpaši to patērētāju un privātpersonu intereses, kas rīkojas godprātīgi.

Ja pārkāpumu izdara neapzināti un nevis nolaidības vai neuzmanības dēļ un ja šajā direktīvā paredzētie korektīvie pasākumi vai tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir neproporcionāli, var paredzēt iespēju attiecīgos gadījumos kā alternatīvu pasākumu cietušajai pusei piešķirt finansiālu kompensāciju. Šajā gadījumā jāvērtē apstāklis, vai aizskārējam bija pamats apzināties, ka minētā darbība radīs šādu pārkāpumu. Tomēr, ja viltoto preču komerciāla izmantošana vai pakalpojumu sniegšana rada citu likuma pārkāpumu, kas nav intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, vai var radīt kaitējumu patērētājiem, šāda preču izmantošana vai pakalpojumu sniegšana ir aizliegta.

Starpnieki. Direktīva paredz, ka tiesību īpašniekiem ir jābūt arī iespējai lūgt piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus kāda trešā persona izmanto, lai pārkāptu tiesību īpašnieka rūpnieciskā īpašuma tiesības.

Atlīdzība par nodarīto kaitējumu. Lai nodrošinātu kompensāciju par tāda pārkāpuma radīto kaitējumu, ko pārkāpējs ir izdarījis apzināti vai viņam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība radīs šādu pārkāpumu, tiesību īpašniekam izmaksājamo atlīdzību nosaka, ņemot vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, tiesību īpašnieka ienākumu zudumu vai pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, kā arī attiecīgā gadījumā tiesību īpašniekam radīto morālo kaitējumu.

Gadījumos, kad ir grūti noteikt faktiski radītā kaitējuma apjomu, kā alternatīvu atlīdzības summas noteikšanai var izmantot tādus elementus kā honorārus vai maksu, ko tiesību īpašnieks būtu saņēmis, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

Jānorāda, ka direktīvas mērķis nav paredzēt dalībvalstīm saistības noteikt soda naudu, bet gan kompensāciju, ko nosaka atbilstīgi objektīvam kritērijam, ņemot vērā tiesību īpašniekam radītos zaudējumus, piemēram, izdevumus pārkāpuma un pārkāpēja noteikšanā un meklēšanā.

Tiesas nolēmumu publicēšana. Direktīvā pausts viedoklis, ka papildus iepriekš minētajiem tiesiskajiem aizsardzības līdzekļiem ir lietderīgi publicēt tiesu nolēmumus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumiem, lai tie darbotos kā papildu preventīvs pasākums attiecībā uz turpmākiem pārkāpumiem un veicinātu visas sabiedrības informētību.

Izmaiņas esošajā regulējumā

Aplūkojot pēdējos grozījumus intelektuālā īpašuma likumos, ir būtiski izcelt sekojošas zemāk minētās izmaiņas.

Atbildība par iespējamu pārkāpumu. Ja iepriekš intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējam atbildība iestājās tikai par pašu (pabeigtu) pārkāpuma faktu, tad grozījumi paredz, ka atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka intelektuālā īpašuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams pārkāpums), vai ja atbildētājs pats vai ar citas personas (starp­nieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos pārkāpumam.

Personas, kuras var celt prasību. Grozījumi precizē personu loku, kuri var celt prasības par intelektuālā īpašuma pārkāpumiem, nosakot, ka licenciāts ir tiesīgs celt prasību pret pārkāpēju ne tikai tajos gadījumos, kad viņam tādas tiesības piešķirtas ar licences līgumu, bet arī gadījumos, ja licenciārs šīs tiesības – celt prasību, pēc licenciāta rakstiska uzaicinājuma nerealizē.

Atlīdzība par morālo kaitējumu. Lielākais jauninājums, ko ar patiesu nepacietību ir gaidījuši intelektuālā īpašuma aizsardzības speciālisti, ir grozījumos paredzētā iespēja papildus zaudējumu atlīdzībai prasīt arī kompensāciju par morālo kaitējumu.

Jautājumā par to, ko saprast ar nemantisko (morālo) kaitējumu, ir jāizmanto vispārīgais regulējums. Civillikuma (turpmāk - „CL”) 1635. panta otrā daļa nosaka, ka „Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas un garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.” Jāņem vērā to, ka saskaņā ar CL 1635.panta trešo daļu cietušajam ir jāpierāda nodarītais morālais kaitējums. Tas var apgrūtināt fizisku vai garīgu ciešanu, kas radušās intelektuālā īpašuma pārkāpuma rezultātā, pierādīšanu, it sevišķi attiecībā uz juridiskām personām kā tiesību subjektiem. Prakse rādīs, vai attiecīgie formulējumi intelektuālo īpašumu regulējošos tiesību aktos un Civilprocesa likumā tiks tulkoti kā prezumpcijas, ka ar intelektuālā īpašuma pārkāpumu attiecīgajam tiesību subjektam ir ticis nodarīts morāls (nemantisks tiesību) kaitējums.

Atlīdzība par zaudējumiem. Arī attiecībā uz nodarīto zaudējumu atlīdzību grozījumi ievieš būtiskus uzlabojumus. Pirmo reizi tiesību aktos noteiktas metodes, vadoties pēc kurām ir nosakāms un aprēķināms zaudējumu apmērs, papildus Civillikumā noteiktajam vispārīgajam regulējumam par zaudējumu apmēra noteikšanu.

Jāņem vērā, ka atbilstoši CL 1770.pantam, ar zaudējumu jāsaprot jebkurš mantiski novērtējams pametums. Mūsdienu valodā ar jēdzienu “zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas1. Saskaņā ar CL tikai jau cēlies, faktiski pastāvošs zaudējums ir jāatlīdzina (CL1771.p.). CL 1772.pants nosaka, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums. Cietušā tagadējās (jau esošās mantas) samazinājums var izpausties dažādos veidos. Sagaidāmās peļņas atrāvuma (zudušā labuma, negūtās peļņas) noteikšana balstās galvenokārt uz ekonomiskiem aprēķiniem, ņemot vērā dažādus faktorus, kas var palielināt vai samazināt peļņu konkrētos apstākļos 2.

Šajā sakarā praksē rodas problēmas tādēļ, ka nav vienotas izpratnes par tiesību aizskāruma seku ‘mantisko novērtējumu’.

Grozījumi paredz, ka nosakot zaudējumu apmēru var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura pārkāpusi intelektuālā īpašuma tiesības. Ja faktisko zaudējumu apmēru nevar noteikt iepriekš minētā veidā, zaudējumu atlīdzības apmērs nosakāms atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt licenciārs par intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam.

Jānorāda, ka saskaņā ar izmaiņām no sankciju loka izņemta kompensācija pēc tiesas ieskata, kas bija kā alternatīva zaudējumu atlīdzībai, autortiesību pārkāpumu gadījumā. Pašreizējā redakcija nosaka, ka prasījuma tiesību subjekts var prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu, atlīdzina autortiesību vai blakustiesību subjektam radītos zaudējumus un morālo kaitējumu.

Jauns Patentu likums. 2007.gada 1.martā stājās spēkā jauns Patentu likums, kurā salīdzinājumā ar iepriekšējo ieviestas gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EE par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, gan arī Direktīvas un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija direktīvu 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā prasības. Likums veidots arī atbilstošs Eiropas Patentu konvencijas 2000.gada redakcijai un 2000.gada Patentu līguma nosacījumiem, kā arī citām starptautisko vienošanos prasībām, kurām atbilda jau arī vecais likums. Tādējādi panākts, ka jaunajā likumā harmonizētas kā materiālās, tā procesuālās normas atbilstoši citu Eiropas Savienības valstu normām.

Patentu valde veiks vienkāršotu izgudrojuma pieteikuma ekspertīzi (līdzīgi, kā Nīderlandē, Šveicē, Lietuvā, Slovēnijā u.c. valstīs). Likumā mainīta arī novitātes definīcija un novitātes kritērijs papildināts ar diviem jauniem nosacījumiem. Izgudrojuma patentspējas kritēriju (novitātes un izgudrojuma līmeņa) novērtējumu jāveic pašam pieteicējam. Pēc patenta izsniegšanas jebkura persona varēs prasīt tiesā atzīt patentu par spēkā neesošu šo kritēriju neatbilstības dēļ.

Patentu strīdu izskatīšana pirmajā instancē piekritīga Rīgas apgabaltiesai, kā tas jau bija noteikts attiecībā uz dizainparaugu un preču zīmju strīdiem. Šādu piekritību atbalsta starptautisko organizāciju un ārvalstu speciālisti un valstīs, kurās iepriekš tādas nebija, tiek veidotas specializētas tiesas, kurās tiek koncentrētas arī rūpnieciskā īpašuma lietas3.

Atbildība par patenta nelikumīgu izmantošanu noteikta līdzīgi kā citu rūpnieciskā īpašuma pārkāpumu gadījumos.

Tiesā izskatāmo lietu saraksts ir papildināts ar divām jaunām iespējām, proti, patenta ierobežošana pēc patenta īpašnieka lūguma, kas bija paredzēta Patentu likumā, bet nebija noteikts, kas to dara, un patenta pārkāpuma neesamības fakta konstatācija.

Lai palīdzētu tiesām veikt izgudrojuma patentspējas kritēriju novērtēšanu vai patenta ierobežošanu, tās var lūgt Patentu valdi sniegt atzinumus par šiem jautājumiem.

Papildinājumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Grozījumi precizē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības noteikumus, nosakot, ka lietās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu tiesa var piemērot tos pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā. Grozījumi precizē arī, ka saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem aizliegts lietot norādes un apzīmējumus, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri regla­mentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību. To regulē Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr. 437 „Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

Jauna nodaļa un citi grozījumi Civilprocesā

Sakarā ar direktīvas ieviešanu nacionālajos tiesību aktos, nozīmīgi grozījumi izdarīti Civilprocesa likumā. Arī šie grozījumi stājās spēkā 2007.gada 1.martā.

Izņēmuma piekritība. Civilprocesa likuma 25.panta pirmās daļas 3.punktā noteikta izņēmuma piekritība, proti, apgabaltiesas piekritība attiecībā uz lietām par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Jau iepriekš tāda bija noteikta patentu un preču zīmju lietās.

Jauna nodaļa. Civilprocess papildināts ar jaunu nodaļu, proti, 30.2nodaļu „Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem”, kurā precizēts, ka lietas par intelektuālā īpašuma pārkāpumiem izskatīs prasības kārtībā pēc vispārīgiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā noteiktās īpatnības.

Pagaidu aizsardzības līdzekļi. Lielākā uzmanība iepriekš minētajā nodaļā pievērsta jauna tiesiskās aizsardzības līdzekļa, proti, pagaidu aizsardzības līdzekļu regulēšanai. 250.10 panta trešā daļa nosaka sekojošus pagaidu aizsardzības līdzekļu veidus:
1) tādas kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;
2) pienākums atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;
3) aizliegums veikt noteiktas darbības gan atbildētājam, gan personām, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, vai personām, kuras padara iespējamu šāda pārkāpuma izdarīšanu.

Pagaidu aizsardzības līdzekļus iespējams piemērot kā pirms prasības celšanas tiesā, tā arī jebkurā citā procesa stadijā, ja ir pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas. Pieteicējam savā pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu ir jānorāda pagaidu aizsardzības līdzeklis.

Tomēr ir jānorāda, ka atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis ir atcelts likumā noteiktos gadījumos, tai skaitā, ja prasība pret viņu tiek noraidīta.

Tiesības uz informāciju. Civilprocesa 25016.pantā iekļauts vēl viens nozīmīgs jaunums - pārkāpto tiesību īpašnieka tiesības uz informāciju.

Tiesības uz informāciju ir pārkāpto tiesību īpašnieka tiesības pieprasīt un saņemt ziņas par attiecīgo preču ražotāju, izplatītāju, piegādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un izplatītāju, ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto preču vai sniegto vai pasūtīto pakalpojumu daudzumu, kā arī cena, kāda par tiem maksāta.

Ievērojot lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, pārkāpto tiesību īpašnieks var pieprasīt, lai informāciju par preču vai pakalpojuma izcelsmi un to izplatīšanu sniegtu atbildētājs vai persona:
1) kuras rīcībā ir pārkāpuma preces (kontrafaktie eksemplāri) komerciālā mērogā;
2) kura komerciālā mērogā sniegusi vai izmantojusi pakalpojumus saistībā ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu;
3) par kuru pārkāpumā iesaistītās personas sniegušas ziņas, ka tā iesaistīta pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) ražošanā, izplatīšanā vai piedāvāšanā vai tādu pakalpojumu sniegšanā vai piedāvāšanā, kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu.

Direktīva dod skaidrojumu darbībām, kas veiktas komercdarbības nolūkā, nosakot, ka tās ir darbības, ko veic, lai gūtu tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu; tas parasti izslēdz darbības, ko godprātīgi veic galapatērētāji.

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums vai gatavošanās tam. 250.17pants nosaka, ka gadījumos, ja pārkāpuma fakts ir pierādīts, tiesību subjekts var prasīt pārtraukt un arī aizliegt prettiesisku intelektuālā īpašuma tiesību objekta izmantošanu vai pasākumus, kas atzīstami par gatavošanos intelektuālā īpašuma tiesību objektu prettiesiskai izmantošanai.

Starpnieki. Likums ļauj vērsties arī pret starpniekiem intelektuālā īpašuma pārkāpumu gadījumos, nosakot, ka var prasīt pārtraukt un aizliegt sniegt pakalpojumus, kuri tiek izmantoti prettiesiskām darbībām ar intelektuālā īpašuma tiesību objektiem, personām, kuras vai nu padara iespējamu šādu pārkāpumu veikšanu vai kuru pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma subjektu tiesības.

Atlīdzība. Otra no paredzētajā sankcijām ir atlīdzināt intelektuālā īpašuma tiesību subjektam sakarā ar intelektuālā īpašuma tiesību objekta prettiesisku izmantošanu nodarītos zaudējumus un morālo kaitējumu.

Papildus pasākumi. Bez tam tiesa pēc prasītāja pieteikuma neatkarīgi no prasītājam radītā kaitējuma un kaitējuma atlīdzības var noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus, kuri veicami par pārkāpēja līdzekļiem:
1) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības pārkāpuma preces (kontrafaktos eksemplārus);
2) iznīcināt pārkāpuma preces (kontrafaktos eksemplārus);
3) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības vai iznīcināt ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem vajadzēja zināt, ka šīs ierīces un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai;
4) publiskot pilnībā vai daļēji tiesas spriedumu laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos.

Nobeigums

Jāatzīst, ka grozījumos ietvertie jauninājumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma pārkāpumu novēršanu, izbeigšanu, kā arī situācijas „status quo” atjaunošanu, kāda bija pirms pārkāpuma, kā arī taisnīgas kompensācijas attiecībā uz lietām un apstākļiem, kas nav atjaunojumi iepriekšējā stāvoklī, noteikšana, sniegs lielāku un pilnīgāku iespēju intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka tiesību aizsardzībai. Ja tiesisko līdzekļu un pasākumu piemērošanā tiks ievēroti ieviestās direktīvas sasniedzamie mērķi un prasības, tas dos pamatu uzskatīt, ka Latvija ir nostājusies uz pavisam jauna intelektuālā īpašuma tiesību subjekta aizsardzības izpratnes sliekšņa. Iespējams, ka jaunais regulējums pretēji līdzšinējai praksei ļaus ne vien panākt intelektuālā īpašuma pārkāpuma izbeigšanu, bet arī intelektuālā īpašuma subjektam saņemt taisnīgu atlīdzību par nodarīto kaitējumu.

Bez minēto grozījumu jauninājuma pārbaudes praksē ir grūti spriest par iespējamām nepilnībām, bet šķiet, ka piedāvātais juridiskais regulējums ir pietiekams, lai taisnīgas piemērošanas rezultātā efektīvi aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesību subjektu tiesības.

[1] Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans Īpašums, 1998., 267.lpp.
[2] Turpat. –268.lpp.
[3] Likumprojekta “Patentu likums” anotācija. http://www.saeima.lv/saeima9/mek_reg.fre