Domēna vārds pret preču zīmi

/Tikai latviešu valodā/
Viena raksta ietvaros nav iespējams aplūkot visus ar domēnu vārdu un preču zīmju koeksistenci saistītos jautājumus. Bez tā, ka temats ir ļoti plašs, attiecībā uz dažiem jautājumiem joprojām nav rastas skaidras atbildes vai nepastāv vienota izpratne. Vispirms nepieciešams gūt vispārēju ieskatu augstākā līmeņa domēna vārdu reģistrācijas mehānisma izveidē un strīdu izšķiršanas politikas noteikumos, saskaņā ar kuriem aizskarto tiesību īpašnieks var panākt konfliktējošā domēna vārda reģistrācijas anulēšanu.

Internets un domēna vārds

Internets ir globāls tīkls, kas sastāv no daudziem neatkarīgiem tīkliem, caur kuru savstarpēji saistīti miljoniem datoru. Lai šis starptautiskais datoru tīkls varētu darboties, ir nepieciešama tajā saslēgto datoru savstarpēja identifikācija. Tāpēc katram datoram tiek piešķirta tehniskā jeb Interneta protokola adrese, kas sastāv no ciparu virknes (piemēram, 105.154.98.452). Tā kā šādu ciparu virkņu izmantošana ikdienas darbā nav sevišķi ērta, 1984.gadā tika izstrādāta domēnu vārdu sistēma. Ar minētās sistēmas ieviešanu protokola adreses kļuva iespējams izteikt arī ar burtu simboliem (tā ciparu virkne 105.154.98.452 varēja tikt pārveidota par apzīmējumu microsoft.com).[1] Tātad būtībā domēna vārdi[2] ir Interneta adrešu vienkāršota forma, kuru izmanto kā paralēlu alternatīvu Interneta tīklā saslēgto datoru Interneta protokola adresēm.[3]

Par ierastu lietu jau kļuvis blakus firmas nosaukumam norādīt attiecīgā komersanta mājas lapas adresi jeb domēna vārdu. Domēna vārdi ir kļuvuši par komercdarbībā plaši izmantotu apzīmējumu un nonākuši konfliktā ar rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsargāto objektu sistēmu. Lai arī pēc būtības domēna vārds aizstāj tādu pašu ciparu virkni kā telefona numurs vai bankas konts, tomēr domēna vārdam ir īpaša loma, kas pietuvina to daļēji preču zīmei, daļēji firmas nosaukumam. Līdz ar to domēna vārds būtu uzskatāms par modernu rūpnieciskā īpašuma veidu.

Preču zīmju tiesības ir ierobežotas divējādi, proti, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem preču zīme tiek lietota, un attiecībā uz ģeogrāfisko telpu, kurā preču zīme ir reģistrēta. Līdzīgi arī firmu nosaukumi tiek reģistrēti konkrētās valstīs, reģistrējot pašu komercdarbības subjektu. Savukārt Interneta vide ir globāli pieejama. Šie apstākļi var radīt konfliktsituācijas attiecīgo personu starpā, kas vēlas vienu un to pašu vārdu izmantot kā preču zīmi, firmas nosaukumu un domēna vārdu.

Līdz ar Latvijas ekonomisko attīstību un sevišķi ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, arvien vairāk ārvalstu sabiedrību iesaistās komercdarbībā Latvijā, savukārt Latvijas komercsabiedrības paplašina darbību ārpus Latvijas teritorijas. Tāpēc arī Latvijas komersanti var saskarties ar nepieciešamību vērsties organizācijās, kas administrē augstākā līmeņa domēnu vārdu reģistrāciju, kā arī organizācijās, kas izskata strīdus par preču zīmju vai firmu nosaukumu un domēna vārdu savstarpējiem konfliktiem, lai panāktu savu interešu aizsardzību.

Organizācija un noteikumi

Pirmās Interneta darbību reglamentējošās organizācijas izveidoja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdība.[4] Pieaugot Interneta starptautiskajai izplatībai un ārvalstu ietekmei, ASV valdība secināja, ka paturēt kontroli pār tā attīstību nav iespējams, un bija jāatzīst fakts, ka „Internets ir tīklu tīkls, kas nepieder nevienai nācijai, indivīdam vai organizācijai”[5].

1998.gada oktobrī plaša Interneta biznesa un tehnisko aprindu, akadēmisko un patērētāju pārstāvju koalīcija nodibināja privātu starptautisku bezpeļņas organizāciju – Interneta korporāciju vārdu un numuru piešķiršanai (The Internet Corporation for Assigned Names and Numbers (turpmāk – „ICANN”)), kuras galvenais mērķis ir koordinēt Interneta darbības tehniskos parametrus un domēna vārdu sistēmu (domain name system (turpmāk – „DNS”)), kā arī izstrādāt politiku attiecībā uz jaunu augstākā līmeņa domēnu nosaukumu ieviešanu DNS sistēmā.[6] ICANN, kas akreditē kompānijas visā pasaulē, piešķirot tām tiesības pārdot un reģistrēt domēnu vārdus, bija steidzami nepieciešama strīdu risināšanas politika[7].

Domēna vārdi var tikt reģistrēti vidēs, kuras sauc par vispārējiem augstākā līmeņa domēniem (generic top-level domains (turpmāk – „gTLDs”)), piemēram, .com, .net, .org, .edu, .int, .gov, .info, .biz un .name vai valstu kodu augstākā līmeņa domēniem (country code top-level domains (turpmāk – ccTLDs)), piemēram, .lv Latvijai.

Sakarā ar Interneta lietotāju strauju pieaugumu un tā arvien lielāku komerciālu izmantošanu, kļuva aktuāls jautājums par starptautiskām normām, kas atrisinātu ar domēna vārdiem saistītos strīdus. 1999.gada 24.oktobrī ICANN apstiprināja Unificēto ar domēnu nosaukumiem saistīto strīdu izšķiršanas politiku[8] (Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy (turpmāk – „UDNDRP”)), kā arī attiecīgos procesuālos noteikumus.

Pašreiz spēkā esošo UDNDRP ir akceptējuši visi ICANN akreditētie domēnu nosaukumu reģistratori visiem genericTLDs (.aero, .biz, .cat, .com, .coop, .info, .jobs, .mobi, .museum, .name, .net, .org, .pro, .tel and .travel) un pēc tiem vadās daudzu pasaules valstu tiesas, izskatot domēnu vārdu un preču zīmju strīdus. Tāpēc tos var aplūkot kā dokumentu, kas atspoguļo galvenās tendences attiecīgo strīdu risināšanā.

Būtībā UDNDRP ir saistību tiesību veidojums. Tas darbojas sekojoši: domēna vārda reģistrētājs noslēdz līgumu ar domēna vārda reģistratoru, ko ir pilnvarojis ICANN. Līgumā tiek norādīta atsauce uz UDNDRP, nosakot tajos ietvertās materiālās un procesuālās normas par obligāti piemērojamām attiecīgo strīdu gadījumos, kuru ietvaros var tikt pieņemts piespiedu lēmums domēna vārdu nodot trešajai personai. Šādu lēmumu var pieņemt viena no ICANN akreditētām strīdu izšķiršanas organizācijām, pamatojoties uz speciāliem procesuāliem noteikumiem, proti, noteikumiem par Unificēto ar domēnu vārdiem saistīto strīdu izšķiršanas politiku (turpmāk – „Noteikumi par UDNDRP”).[9] Citiem vārdiem sakot, UDNDRP un Noteikumi par UDNDRP juridiski varētu tikt kvalificēti kā specifiski līgumi, kas tiek automātiski piemēroti no tās organizācijas puses, kas sniedz attiecīgos pakalpojumus.

UDNDRP paredz pusēm iespēju vērsties tiesā gan pirms strīda izskatīšanai paredzētās administratīvās procedūras uzsākšanas, gan arī pēc tās. Lai gan arbitrāža ir paredzēta kā obligāta administratīva procedūra, sev neapmierinoša lēmuma gadījumā jebkura no pusēm ir tiesīga vērsties kompetentas jurisdikcijas tiesā.

Saskaņā ar UDNDRP nosacījumiem tiek izskatīti strīdi par tiesībām uz vispārējiem augstākā līmeņa domēna vārdiem, kā arī strīdi par tiesībām uz valstu kodu augstākā līmeņa domēna vārdiem valstīs, kuras to ir pieņēmušas[10].

UDNDRP regulējums

Interneta vidē ir sastopami divu veidu strīdi, kas rodas gadījumos, kad persona reģistrē domēna vārdu, kas ir identisks vai sajaucami līdzīgs ar citai personai piederošu preču zīmi. Izdala divus gadījumus saistībā ar citas personas preču zīmei līdzīga domēna vārda reģistrāciju.

Pirmkārt, ir jārunā par negodprātīgu citas personas izņēmuma tiesības aizskarošu domēna vārda reģistrāciju un šī domēna vārda izmantošanu Internetā (tā saucamā domēnu piesavināšanās (grabbing) un nelikumīga vietas aizņemšana kibertelpā (cybersquatting).

Otrkārt, - par domēna vārda godprātīgu reģistrāciju un lietošanu vai arī vēlēšanos to lietot, bez nodoma nodarīt kādu kaitējumu preču zīmes īpašniekam, lai gan rezultātā Interneta lietotāji varētu domāt, ka attiecīgā preču zīme pieder prasītājam. Šāda domēna vārda lietošana varētu vājināt preču zīmi.

Saskaņā Unificēto ar domēnu nosaukumiem saistīto strīdu izšķiršanas politiku (UDNDRP), lai panāktu domēna vārda reģistrācijas anulēšanu jāpierāda visi šīs politikas punktos 4.a.(i), (ii), (iii) minētie apstākļi. Proti:

1) Domēna vārds ir identisks vai sajaucami līdzīgs preču vai pakalpojumu zīmei, attiecībā uz kuru sūdzības iesniedzējam pieder kādas tiesības. Grūtības, tāpat kā preču zīmju strīdos, sagādā līdzības noteikšana. Bez tam domēna vārda un preču zīmes strīds var tikt konstatēts tikai gadījumā, ja domēna vārds tiek izmantots attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem.

2) Personai, kura reģistrējusi domēna vārdu, attiecībā uz šo domēna vārdu nav nekādu tiesību vai likumīgu mērķu (intereses). Gadījumos, ja domēna vārds ir identisks vai sajaucami līdzīgs prasītāja preču zīmei, prasība var tikt noraidīta, ja atbildētājs apliecina savas tiesības vai likumīgas intereses uz domēna vārdu (UDRP 4.panta ‘’c’’ daļa).

Attiecībā uz likumīgu mērķu klātbūtni var izdalīt vairākus gadījumus:

• pirms prasības saņemšanas domēna vārda turētājs ir sācis lietot vai gribējis sākt lietot domēna vārdu, kas saistīts ar labticīgu preču vai pakalpojumu piedāvājumu;
• domēna vārda turētājs ir kļuvis plaši pazīstams tieši pateicoties šim domēna vārdam (pat ja viņam nepieder neviena preču zīme);
• domēna vārda turētājs veic likumīgu nekomerciālu vai citu domēna vārda labticīgu izmantošanu bez nolūka gūt no tā komerciālu labumu, maldināt patērētājus vai nodarīt kaitējumu prasītāja preču zīmei[11].

Pastāvot iespējai, ka pasaulē koeksistē identiskas preču zīmes, ģeogrāfisku vietu nosaukumi, personvārdi, jāatceras, ka domēna vārds var piederēt tikai vienam. Proti, ja abām pusēm ir tiesības izmantot domēna vārdu, tad prioritāte tiek dota pirmajam pieteicējam[12].

3) Domēna vārds ir ticis reģistrēts un tiek lietots negodprātīgā nolūkā.To pierādīt nav viegli, jo ir jākonstatē, ka negodprātīgs nolūks pastāvēja gan domēna vārdu reģistrējot, gan arī lietojot. Jānorāda, ka attiecībā uz plaši pazīstamām preču zīmēm negodprātīgs nolūks uz reģistrēšanas brīdi nav grūti pierādāms, jo šādā gadījumā tiek prezumēts, ka domēna vārda reģistrētājs nevarēja nezināt par plaši pazīstamas preču zīmes eksistenci.

Bez iepriekš minētā pastāv vēl citi nosacījumi, pēc kuriem var noteikt, ka atbildētājs ir zinājis par prasītāja preču zīmi un ir konstatējams atbildētāja negodprātīgais nolūks. Piemēram, ja atbildētājs ir bijis prasītāja darbinieks[13], vai, piemēram, kad ir redzama sakritība starp ziņojumu presē, ka attiecīgais produkts tiks pārdots ar konkrētu preču zīmi, un domēna vārda reģistrācijas datumu[14]. Fakts, ka atbildētājs darbojas tajā pašā jomā, kurā prasītājs, arī var būt par pamatu, lai konstatētu, ka domēna vārda reģistrēšanas brīdī tā reģistrētājs nevarēja nezināt par attiecīgo preču zīmi[15].

Papildus iepriekš minētajam norādes, kas var liecināt par negodprātīgu nolūka esamību uzskaitītas UDNDRP 4. panta “b” daļā.

Norādes uz to, ka domēna vārds sākotnēji reģistrēts ar mērķi to pārdot, iznomāt vai kā citādi nodot domēna nosaukuma reģistrāciju prasītājam, kas ir preču zīmes īpašnieks, vai arī prasītāja konkurentam savtīgās interesēs par vairāk nekā dokumentētajiem personīgajiem izdevumiem, kas tieši attiecināmi uz domēna nosaukumu.

Tomēr nevar uzskatīt, ka domēna vārds ir ticis reģistrēts un lietots negodprātīgā nolūkā gadījumā, ja vēlāk, novērtējot domēna vārda vērtību, tā turētājs tomēr piekrīt to pārdot preču zīmes īpašniekam, kaut arī sākotnēji ir atteicies atsavināt domēna vārdu[16]. Kā norādījis D.Osborns, vērā tiek ņemta ne tikai domēna vārda īpašnieka tieša prasība, bet arī nodoms[17].

Norādes, ka domēna vārds ir reģistrēts ar nolūku neļaut preču zīmes īpašniekam iespēju atspoguļot viņa preču zīmi domēna vārdā, t.i., domēna vārds tiek reģistrēts, bet netiek lietots, gaidot, kamēr attiecīgais preču zīmes, firmas nosaukuma u.tml. īpašnieks pats griezīsies pie viņa ar lūgumu pārdot domēna vārdu. Parasti šādos gadījumos viena un tā pati persona ir reģistrējusi vairākas citiem piederošas identifikācijas zīmes kā savus domēna vārdus, pastāv arī iespēja, ka šī persona jau kādreiz piedāvājusi iegādāties tiesības uz domēna vārdu.

Norādes, ka domēna vārds ir reģistrēts, lai traucētu konkurenta darbībai.

Norādes, ka domēna vārds ir reģistrēts ar nolūku piesaistīt apmeklētājus domēna vārda reģistrētāja mājas lapai, izmantojot iespēju, ka Interneta apmeklētājs to sajauks ar trešās personas preču zīmi.

Protams, minētais uzskaitījums nav izsmeļošs. To var papildināt arī citi gadījumi, tā piemēram, domēna vārda nodošana konkurentam, kas ir citas identifikācijas zīmes īpašnieks, domēna vārda reģistrācija ar kļūdu (angļu valodā "domain name hijacking") (altaivista.com un astavista.com alta-vista.com vietā).[18]

Pastāvot noteiktiem apstākļiem, domēna vārda īpašnieks var pierādīt savas likumīgās tiesības attiecībā uz domēna vārdu, un tādējādi „nosargāt” tiesības uz to (UDNDRP 4.panta “c” daļa).

i. Ja pirms paziņojuma par strīdu domēna vārds ticis izmantots vai ir pierādāma gatavošanās izmantot domēna vārdu saistībā ar labticīgu preču vai pakalpojumu piedāvāšanu.
ii. Ja domēna vārda reģistrētājs (fiziska vai juridiska persona, vai cita veida organizācija) bijis vispārzināms saistībā ar šo domēna vārdu, pat, ja nav tikusi reģistrēta preču zīme.
iii. Ja domēna vārda reģistrētājs lieto domēna vārdu likumīgiem nekomerciāliem un godprātīgiem mērķiem, bez nolūka gūt komerciālu labumu, maldinoši nenovirzot patērētājus vai nepasliktinot preču zīmes reputāciju.

Saskaņā ar UDNDRP noteikumiem domēna vārds var tikt anulēts, nodots citai personai vai var tikt veiktas citas izmaiņas.

Domēna vārds var tikt anulēts vai nodots prasītājam tikai pēc 10 darba dienām no brīža, kad puse, kuras intereses ar šo lēmumu ir aizskartas, tikusi par to informēta (UDNDRP 4.panta “k” daļa). Lēmuma izpilde tiek apturēta līdz attiecīgās tiesas spriedumam, ja ieinteresētā puse 10 dienu laikā strīdu izskatošajai institūcijai iesniedz oficiālus dokumentus, kas liecina par uzsāktu tiesas prāvu savu tiesību un interešu aizsardzībai. Persona var izvēlēties tiesu, kurā celt prasību. Tā var būt tiesa, kas atrodas vai nu domēna vārdu reģistrējošās organizācijas atrašanās vietā (ja tas paredzēts domēna vārda reģistrēšanas līgumā), vai arī pēc tās savas adreses, kura sūdzības iesniegšanas brīdī norādīta domēna nosaukuma reģistrētāja datu bāzē. Prasības cēlējam ir jāizvēlas strīda izšķiršanas organizācija, ko ir apstiprinājusi ICANN[19] (UDNDRP noteikumu 4.panta "f" daļa). Gadījumos, kad rodas konfliktsituācijas starp domēna vārdiem un preču zīmēm, personas, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas, var iesniegt prasības pieteikumu jebkurā no akreditētajām organizācijām.

Prasības pieteikumam ir jābūt sastādītam atbilstoši UDNDRP, Noteikumiem par unificēto ar domēnu nosaukumiem saistīto strīdu izšķiršanas politiku (Rules for Domain Name Dispute Resolution Policy) (turpmāk Noteikumi par UDNDPR) un izvēlētās strīdu izšķiršanas organizācijas papildnoteikumiem, ja tādi pastāv. UDNDRP paredz priekšnoteikumus, kas ir jāievēro, iesniedzot prasības pieteikumu, gan nosaka kādus lēmumus var pieņemt tiesa, savukārt Noteikumos par UDNDRP ir noteikti procesuālie noteikumi.

Domēnu vārdu reģistrēšana un apstrīdēšana Latvijā

Latvijā domēnu nosaukumus reģistrē Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (Network Information Center of Latvia), kas pārstāv ICANN Latvijā. Reģistrējot domēnu vārdu Latvijā, jāievēro „Domēna vārdu strīdu risināšanas noteikumi “.lv” augšējā līmeņa domēnu (ALD) reģistrā” [20]. Domēna vārda piešķiršana ir pakalpojums, kura pamatā ir līgums starp klientu - potenciālo domēna īpašnieku - un domēna reģistratoru.

Izskatot strīdus par valsts koda .lv līmeņa domēnu un tā apakšdomēnu lietošanu, piemērojama ICANN Unificēto ar domēnu nosaukumiem saistīto strīdu izšķiršanas politika, kas ar attiecīgām izmaiņām attiecas uz Latviju no 2000.gada 1.jūlija.

Domēna vārdu strīdu risināšanas .lv augšējā līmeņa domēnā noteikumi ir mainījušies vairākkārtīgi. 1997.gada noteikumi noteica, ka domēna vārdi tiek reģistrēti pēc pieprasījumu ienākšanas (first come – first serve[21]). Būtībā jebkurš varēja reģistrēt kādam citam piederošu preču zīmi. Daži to izmantoja, lai reģistrētu desmitiem domēnu un vēlāk tos pārdotu. Solis pretim intelektuālā īpašuma aizsardzībai globālajā tīmeklī bija 2000.gada 1.jūlijā pieņemtie uzlabotie noteikumi, ņemot vērā citu augšējo līmeņu domēnu vārdu reģistru pieredzi, kas paredz stingrāku kārtību, kādā veidā Latvijā tiek reģistrēti domēnu vārdi.[22] Noteikumos[23] tika iekļauts būtisks punkts, proti, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto organizāciju un uzņēmumu pilnos nosaukumus, kā arī saīsinājumus un Latvijas Republikas Patentu valdē reģistrētās preču zīmes kā domēna vārdus var reģistrēt tikai to juridiskie īpašnieki. Reģistrētāja pienākums ir pārliecināties, ka izvēlētais domēna vārds tā reģistrēšanas brīdī nepārkāpj augstāk minētos noteikumus. Domēna vārda reģistrācija var tikt atcelta jebkurā brīdī, ja tiek atklāts, ka uz domēna vārda reģistrācijas brīdi bija pārkāpti šie noteikumi

Lai izvairītos no šādas situācijas vispirms vajadzētu pārliecināties par to, vai identiska vai līdzīga preču zīme jau nav reģistrēta Latvijas Republikas Patentu valdē, iesniedzot preču zīmes identitātes vai līdzības meklējuma iesniegumu.

Šobrīd darbojas ir 2003.gada martā pieņemtie „Domēna vārdu strīdu risināšanas noteikumi „.lv” augstākā līmeņa domēnu (ALD) reģistrā”, kas būtiski neatšķiras no 2000.gada 1.jūlija noteikumiem[24]. Saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu visi strīdi par jau reģistrētajiem domēnu vārdiem tiek risināti vispārējās jurisdikcijas tiesās vai arbitrāžas tiesās Latvijas Republikā, piedaloties domēna vārda pašreizējam īpašniekam un apstrīdošajai pusei bez Reģistra piesaistīšanas.

Ikviena persona, kuras tiesības ir pārkāptas, var griezties Matemātikas un Informātikas centrā ar attiecīgiem pierādījumiem par pārkāpumu. Matemātikas un Informātikas centra darbinieki izvērtē iesniegtos pierādījumus. Ja uz to pamata tiek konstatēts, ka persona, reģistrējot domēna vārdu, nav ievērojusi kādu no „Domēna vārdu strīdu risināšanas noteikumi “.lv” augšējā līmeņa domēnu (ALD) reģistrā” noteikumiem, piemēram, reģistrētājs nav pārliecinājies par to, vai reģistrācijas brīdī šī domēna vārda reģistrācija nepārkāpj citu personu agrākas tiesības u.tml., tad šo domēna vārdu nodod tā likumīgajam turētājam.

Latvijā strīdi, kas rodas starp domēna vārdiem un preču zīmēm, tiek risināti saskaņā ar likuma ”Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”[25] (turpmāk – „LPZ/99”) normām.

Var tikt atzīta par spēkā neesošu preču zīmes reģistrācija, pretstatot tai agrāku domēna vārdu saskaņā ar LPZ/99 9.panta trešās daļas 4.punktu.

Savukārt domēna vārda izmantošanu var aizliegt, ja tas pārkāpj preču zīmes īpašnieka tiesības atbilstoši LPZ/99 4., 27. un 28.pantu noteikumiem. Bez tam ir pieļaujams savu prasījumu pamatot arī uz Konkurences likuma normām (Konkurences likuma[26] V un VI nodaļa) sakarā ar negodprātīgu konkurenci. Tomēr jānorāda, ka šajos tiesību aktos nav atrodamas normas, pamatojoties uz kurām domēna vārdu varētu anulēt vai nodot citai personai, bet ir iespējams vien panākt domēna vārda lietošanas aizliegumu.

Vēlamās izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos

2004.gada 8.aprīlī Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma grozījumus LPZ/99, kas pirmo reizi Latvijā nostiprināja domēna vārdu īpašnieka tiesības pret preču zīmi normatīvā aktā. Šobrīd saskaņā ar LPZ/99 9.panta trešās daļas 4.punktu ir iespējams lūgt atzīt par spēkā neesošu preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz to, ka cita persona pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma ieguvusi Latvijā tiesības uz domēna vārdu. Šī norma aizsargā domēna vārda īpašnieku, kas ir labticīgi uzsācis lietot domēna vārdu pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.

No šīs normas secināms, ka ar likumu Latvijā tiek atzīts, ka domēna vārds pie noteiktiem lietošanas apstākļiem uzskatāms par komercnosaukumu.Un kā tāds tas būtu aizsargājams saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma tiesībām.

Prakse parāda nepieciešamību pēc vienotas izpratnes par tiesībām uz domēna vārdu un to civiltiesisko saturu un regulējumu, kā arī šo tiesību aizsardzības un atzīšanas par spēkā neesošu mehānismu.

Latvijā tika iecerēts izveidot vienotu Rūpnieciskā īpašuma likumu, kurā tiktu kodificēti visu esošo atsevišķu rūpnieciskā īpašuma objektu aizsardzību reglamentējošos akti, kā arī tiktu noteikts Latvijas Republikas Patentu valdes, patentu valdes ekspertu, Apelācijas padomes, tās locekļu, patentpilnvaroto statuss, tiesības un pienākumi. Bez tam tajā tiktu regulētas tās administratīvā procesa īpatnības, kuru nepieciešamību nosaka pašu rūpnieciskā īpašuma objektu daba, kā rezultātā attiecībā uz administratīvo procesu iestādē nav iespējams pilnībā īstenot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

Domājams, ka šajā kodificētajā likumā būtu atrodama vieta arī tiesību uz domēna vārdu un to aizsardzības mehānisma reglamentācijai, t.sk., domēna vārda tiesiskā statusa noteikšanai. Būtu nosakāms kādā kārtībā un pie kādiem nosacījumiem personas var reģistrēt domēna vārdu, reģistrācijas noteikumi domēna vārda reģistrācijas anulēšanas un pārreģistrācija uz citas personas vārda kārtība un pamati.

Tāpat būtu jāvērtē, vai “.lv” augšējā līmeņa domēnu (ALD) reģistra administrēšana nebūtu nododama valsts institūciju rokās, piemēram, izveidojot jaunu departamentu Patentu valdē. Tādējādi būtu iespējams panākt, ka domēnu vārdu administrēšana un darbības ar tiem no saistību tiesību (privāttiesību) ietvariem, kā jauns rūpnieciskā īpašuma objekta veids tiek reģistrēts publisko tiesību ietvaros. Šādu nepieciešamību nosaka domēna vārda zināmā līdzība preču zīmei un firmas nosaukumam. Tas ļautu nostādīt vienā līmenī pastāvošās preču zīmju un firmu nosaukumu aizsardzības sistēmas ar jauno – domēnu vārdu aizsardzības sistēmu, sniedzot savstarpēji nepretrunīgu reglamentāciju, nosakot katras prioritātes attiecībā pret citām (kādā gadījumā kāds no šiem objektiem var būt pamats cita reģistrācijas un aizsardzības atteikumam), kā arī katras aizsardzības apjomu. Būtu nosakāms zināms pieteikuma domēna vārda reģistrēšanai iepriekšējās izskatīšanas un ekspertīzes periods, kura laikā tam pilnvarota valsts amatpersona pārbaudītu, vai šis apzīmējums atbilst domēna vārda reģistrēšanas noteikumiem un nepārkāpj citu personu pirmtiesības, reģistrēt sekojošo apzīmējumu kā domēna vārdu. Attiecīgi visi maksājumi par domēna vārda reģistrēšanu kļūtu par valsts nodevām un nonāktu valsts budžetā.

Domēna vārdu strīdu izšķiršanas lomu varētu uzticēt Patentu valdes Apelācijas padomei, vienlaicīgi, nosakot strīdu izšķiršanas kārtību, lēmumu pieņemšanas un paziņošanas pusēm kārtību, kā arī šo lēmumu pārsūdzības kārtība. Tāpat būtu nosakāma personas atbildība par domēna vārdu reglamentējošo tiesību normu pārkāpumiem, t.sk., zaudējumu atlīdzības pienākums, nemantiskā kaitējuma kompensācija u.c. tiesību aizsardzības līdzekļi un to piemērošanas gadījumi.

Svarīgi atcerēties, ka attiecībā uz domēna vārdu tiesisko aizsardzību analoģiski preču zīmēm būtu vērā ņemama patērētāju tiesību un interešu aizsardzība, t.sk., aizsardzība pret patērētāju maldināšanu. Preču zīmju un domēna vārdu aizsardzības sistēma ir veidojama pēc līdzāspastāvēšanas principa.

Nobeigums

Domēna vārda loma kā komerciālajā, tā arī nekomerciālajā jomā viennozīmīgi pieaugs. Līdz ar to, lai persona nosargātu savu klātbūtni Internetā, ir savlaicīgi jāpadomā par sava domēna vārda reģistrāciju. Savukārt, domēna vārda reģistrācijas procesā vai arī pēc tā, ir jāpadomā arī par savu tiesību un likumīgu interešu aizsardzību. Uzsākot izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu, ir vērts pārliecināties, ka ar tā apzīmējumu nebūs problēmu Internetā. Bez tam ir jāņem vērā, ka attiecībā uz domēnu vārdu pirmā līmeņa domēnā .eu reģistrāciju un apstrīdēšanu ir sava kārtība.

(1]Nathaly J. Vermette. Domain Names in the Realm of Trademark Law. Canada, Revue du Barreau, Tome 60, Printemps 2000.
[2] Termins domēna vārdi ir burtisks tulkojums no angļu valodas „domain names”.
[3] The Management of Internet Names and Addresses: Intellectual Property Issues, Report of the WIPO Internet Domain Name Process, April 30, 1999. http://wipo2.wipo.int
[4] A.Ozoliņš, Intelektuālā īpašuma tiesības internetā (I). Tiesības, 10/2001, 307.lpp.
[5] Articles of Incorporation of ICANN as Revised November 21, 1998. Art. 3. http://www.icann.org/general/articles.htm
[6] Articles of Incorporation of ICANN as Revised November 21, 1998. Art. 3 (i) – (iii). http://www.icann.org/general/articles.htm
[7] http:// www.wipo.int/about-ip/en/studies/publications/domain_names.htm
[8] http://www.dnex.com/icann.shtml#policy
[9] http://www.dnex.com/icann.shtml#rules
[10] http://arbiter.wipo.int/domains/guide/index.html
[11] Калятин В. Доменные имена. – Москва: ФИПС, 2002., 120.lpp.
[12] E-lēmumu konsorcija lieta: AF-0530 WPP Group Plc. v WPP http://www.disputes.org/decisions/0530.htm.
[13] E-lēmumu konsorcija lieta: AF-0096, Tourism and Corporate automotion LTD. v TSI Ltd http://www.disputes.org/eresolution/decisions/0096.htm
[14]PIĪO centra lieta:Dyson Limited v Maria del Mar Solis Garcia
http://arbiter.wipo.int/cgi-bin/domains/search/CaseCatReport?lang=eng&case_id=1867
[15] PIĪO centra lieta: D2000-1416 Em@ilco International B.V v Icodor SA http://arbiter.wipo.int/domains/decisions/html/2000/d2000-1416.html
[16] Engel. A., International Domain Name disputes: Rules an Practice of the UDRP// European intellectual property review. Volume 25, Isuue 8., 351. – 365.lpp.
[17] Osborn D. ICANN dispute resolution: a success story// Global Counsel, December/January 2001, 62.lpp.
[18] Калятин В. Доменные имена. – Москва: ФИПС, 2002, 115.lpp.
[19] http://www.dnex.com/icann.shtml#policy
[20] http://www.nic.lv/DNS/dispute.php
[21] Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.
[22] G.Feders, Internetā sevi jāpiesaka laikus. Diena, 06.05.2002, 13.lpp
[23] 2000.gada 1.jūlija Domēnu strīdu risināšanas politika .lv augšējā līmeņa domēnā [minētie materiāli vairs nav publiski pieejami; pieejami Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļā]
[24] http://www.nic.lv/DNS/dispute.php
[25] Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm: LR likums// Latvijas Vēstnesis. - 01.07.1999 Nr. 216
[26] Konkurences likums: LR likums//Latvijas Vēstnesis.- 23.10.2001., Nr.151