OCTA sedz nelielu daļu no nemantiskā kaitējuma

/Tikai latviešu valodā/
Sekojot Eiropas Savienību direktīvu 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 92/49/EEC un 2000/26/EC noteikumiem, Latvijai nācās pieņemt ne tikai jaunu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk tekstā – „Likums”)(1) bet arī virkni ar to saistītu normatīvo aktu(2). Vislielāko interesei gan praktiķu, gan teorētiķu vidū izsauca tieši 17.05.2005. Ministru kabineta noteikumi Nr.331 (prot. Nr.30 1.§) „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” (turpmāk tekstā - „Noteikumi”), jo no 01.01.2005. spēkā stājās Likuma 19.p.2.d. attiecībā uz tiesībām saņemt apdrošināšanas atlīdzību par personai nodarītajiem „nemantiskajiem zaudējumiem”.
Šāda interese ir saprotama, jo šie Noteikumi nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā par to, kas līdz šim netika pakļauts atlīdzināšanai OCTA, t.i.,  par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas, sakropļojuma, invaliditātes dēļ, kā arī cietušās personas apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ vai tādēļ, ka cietušās personas apgādnieks, apgādājamais vai laulātais kļuvis par 1.grupas invalīdu.

Teorētiski terminoloģiska atkāpe

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā likumdevējs pirmo reizi norādīja, ka personai par savām sāpēm un garīgām ciešanām ir tiesības saņemt tiesisku apmierinājumu – atlīdzinājumu naudā (19.p.2.d.). Taču no otras puses šajā likumā tiek izmantota terminoloģija, kura ir pretēja līdz šim tiesību teorijā un praksē pastāvošajai. Ar šo likumu ir ieviests pilnīgi jauns un pretējs eksistējošajam iedalījumam civiltiesībās zaudējumu iedalījums : ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie un nemateriālie zaudējumi. Šajā gadījumā likumdevējs ir veicis burtisku tulkojumu no angļu valodas, kur pastāv atšķirīga terminoloģija un sistēma, tādējādi radot nevajadzīgu terminoloģisku sajukumu Latvijā.
Pamatotāk būtu lietot nemantiskā jeb morālā kaitējuma apzīmējumu, jo šajā gadījumā likumdevējs paredzēja atlīdzinājumu par tām sekām, kuras ir saistītas ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar:
1) cietušās personas fizisku traumu;
2) cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti;
3) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi;
4) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.

Šādas sekas ir ar nemantisku raksturu, jo attiecas uz cilvēka negatīviem pārdzīvojumiem sakarā ar pāridarījumu, savukārt zaudējumi ir mantiski novērtējams pametums (samazinājums), kurš ir izteikts naudā (CL 1770.p.).
Saeima ir pilnvarojusi Ministru kabinetu izstrādāt apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarīto nemantisko kaitējumu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, un šī uzdevuma izpildei, Ministru kabinets 17.05.2005. pieņēmaiepriekš minētos Noteikumus Nr.331.

Apdrošināšanas atlīdzības apmērs

Apdrošināšanas atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarīto nemantisku kaitējumu (turpmāk tekstā — „apdrošināšanas atlīdzība”) tiek izmaksāta vienreizēja maksājuma veidā. Par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un tās apmēru lēmumu pieņem apdrošināšanas sabiedrība vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

Jānorāda, ka Noteikumi nosaka limitu kopējai izmaksājamai apdrošināšanas atlīdzībai, kuru var saņemt viena persona par vienu ceļu satiksmes negadījumu sakarā ar nodarīto nemantisku kaitējumi. Tie ir tikai 1000 lati. Salīdzinājumā ar Likuma noteiktajiem apdrošināšanas sabiedrību limitiem, šī summa nešķiet adekvāta. Likuma 15.p. nosaka limitus – līdz 250 000 lati katrai cietušajai personai par personai nodarītiem zaudējumiem, un līdz 70 000 latiem, neatkarīgi no trešo personu skaita, par mantai nodarītiem zaudējumiem.

Noteikumi paredz, ka personas drīkst saņemt apdrošināšanas atlīdzību par savām sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ no 20 līdz 400 latiem.

Apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no cietušā miesas bojājumu smaguma pakāpes. Smagi miesas bojājumi dod tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību no 250 līdz 400 latiem, vidēja smaguma miesas bojājumi – no 80 līdz 200 latiem, bet viegli miesas bojājumi, kas radījuši veselības traucējumu – no 20 līdz 50 latiem. Miesas bojājumu smaguma pakāpi nosaka tiesu medicīnas eksperts ar savu atzinumu.

Taču saskaņā ar šiem Noteikumiem persona nevarēs saņemt apdrošināšanas atlīdzību par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām vieglu miesas bojājumu dēļ, ja tie nav radījuši veselības traucējumu.
Apdrošināšanas atlīdzību cietušajai personai par sāpēm un garīgām ciešanām fiziskas traumas dēļ nosaka pēc šādas formulas :

A = Min + (P1 x 150 + P2 x 150 + ... + Pn x 150 + C x 150), kur

A — kopējais apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas fizisku traumu (latos);
Min — minimālais apdrošināšanas atlīdzības apmērs, kāds noteikts katrai miesas bojājumu smaguma pakāpei;
P1 ... Pn — katram miesas bojājumam piemērojamais procents, atbilstoši Noteikumu pielikumam;
C — Noteikumu 5.4.apakšpunktā minētās blakus saslimšanas un citi faktori;
150 — bāzes koeficients.

Atsevišķi Noteikumos ir izdalīta apdrošināšanas atlīdzība par personas sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas sakropļojumu un invaliditāti. Šajā gadījumā persona ir tiesīga saņemt apdrošināšanas atlīdzību no 25 līdz 250 latiem. Noteikumi paredz kārtību kā aprēķina izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības summu, piemēram, ja cietusī persona kļuvusi par 1.grupas invalīdu, tad atlīdzība ir 175 lati, ja – par 2.grupas invalīdu, tad 100 lati un ja – par 3.grupas invalīdu – 50 lati.
Gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā persona zaudē apgādnieku, apgādājamo vai laulāto, tad kā apdrošināšanas atlīdzību ir iespējams saņemt par sāpēm un garīgām ciešanām šo personu nāves dēļ 100 latu par katru zaudēto personu. Tādu pašu summu ir tiesības saņemt par sāpēm un garīgām ciešanām, kas radušās tādēļ, ka apgādnieks, apgādājamais vai laulātais kļuvis par 1.grupas invalīdu.
Ja cietusī persona mirst, tad mantinieki nevar mantot tiesības uz šo noteikumu apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām par miesas bojājumiem un sakropļojumu un invaliditāti.
Noteikumos nav speciāli paredzēta apdrošināšanas atlīdzība par tādām negatīvajām miesas bojājumu sekām kā izķēmojumu.

Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšana un nepieciešamie dokumenti

Cietušajam, lai varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir jāvēršas pie apdrošināšanas sabiedrības vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja ar attiecīgu rakstveida iesniegumu.
Bez ceļu satiksmes negadījumu apliecinoša dokumenta, lai varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir nepieciešams tiesu medicīnas eksperta atzinums, kurā ir konstatēti atbilstoša miesas bojājumu smaguma pakāpe. Atbilstoši šajā atzinumā konstatējam, tiek uzskaitīti visi miesas, lai varētu noteikt apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai piemērojamos procentus, atbilstoši šo Noteikumu pielikumam. Tajā par noteiktas ķermeņa daļas vai orgānu aizskārumu ir noteikts procents, atkarībā no miesas bojājumu sekām. Piemēram, 3% ir paredzēti par pirmā pirksta naga plātnītes atrāvumu un savukārt 100% ir noteikti par grūtniecības pārtraukumu. Jānorāda, ka ne visiem miesas bojājumiem procenti var tikt summēti.
Nozīmīgu lomu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanā spēlē arī izraksti no stacionārās un/vai ambulatorās ārstniecības iestādes slimnieka medicīniskās kartes. Ja tajos ir norādītas blakus saslimšanas, kas paildzina vai padara komplicētāku ceļu satiksmes negadījumā gūto traumu ārstēšanu, tad papildus ir jāpieskaita 10 % no formulas bāzes koeficienta – 150. Uz šādu koeficienta piemērošanu var cerēt, ja ir iespēja pierādīt citus faktorus, kas ietekmē cietušās personas dzīves kvalitāti pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Ja persona iesniedz iesniegumu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskās traumas dēļ vai cietušās personas sakropļojuma dēļ, tad bez tiesu medicīnas eksperta atzinuma kopijas, tam ir jāpievieno izraksti no slimnieka medicīniskās kartes, kas atrodas stacionārajā un/vai ambulatorajā ārstniecības iestādē, kurā ceļu satiksmes negadījumā cietusī persona nogādāta vai vērsusies pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Ja cietušais ceļu satiksmes negadījuma rezultātā kļuva par invalīdu, tad attiecīgas apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai iesniegumam ir jāpievieno Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegtas invaliditātes izziņas kopija (uzrādot oriģinālu pie iesniegšanas) un lēmuma par invaliditātes noteikšanu apstiprināta kopija.
Savukārt, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ, tad iesniegumam ir jāpievieno šādi dokumenti:

- apgādnieka nāves gadījumā : apgādājamā dzimšanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu pie iesniegšanas) un izziņa par mirušā apgādībā bijušajām personām;
- apgādājamā nāves gadījumā : apgādājamā dzimšanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu pie iesniegšanas);
- laulātā nāves gadījumā : laulības apliecības kopija (uzrādot oriģinālu pie iesniegšanas).

Gadījumā, ja ir nepieciešams saņemt apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgām ciešanām, kas radušās tādēļ, ka apgādnieks, apgādājamais vai laulātais kļuvis par 1.grupas invalīdu, tad bez veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegtas invaliditātes izziņas kopijas (uzrādot oriģinālu pie iesniegšanas) un lēmuma par invaliditātes noteikšanu apstiprinātas kopijas, papildus ir jāiesniedz šādi dokumenti:

- ja apgādnieks ir kļuvis par invalīdu : izziņa par apgādnieka apgādībā esošajām personām un apgādājamo personu dzimšanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu pie iesniegšanas);
- ja apgādājamais ir kļuvis par invalīdu : apgādājamā dzimšanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu pie iesniegšanas);
- ja laulātais ir kļuvis par invalīdu : attiecīgi laulības apliecības kopija (uzrādot oriģinālu pie iesniegšanas).

Nobeigums

Šie Noteikumi ir spēkā tikai četrus mēnešu un tādēļ ir vēl pāragri spriest par to darbības efektivitāti. Taču, neskatoties uz terminoloģiskām problēmām un šobrīd noteikto pārāk mazo atbildības limitu, tas ir sākums ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarīto nemateriālu negatīvo seku tiesiskajām apmierinājumam mantiskā veidā. Varētu tikt prognozētas grūtības saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par personas nemantisko kaitējumu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, ja tiks būtiski paaugstināti atbildības limiti. Kamēr apdrošināšanas summas ir nelielas, tad saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu lieli strīdi nav sagaidāmi.  Tomēr, vēl tiesu praksē nav skaidras atbildes par to, kā varētu darboties Likuma 15.p.2.d. paredzētās tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, attiecībā uz sāpēm un ciešanām.

(1) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, pieņemts Saeimā 07.07.2004., Publicēts: LV, 07.04.2004., spēkā no 01.05.2004.
(2)14.12. 2004. Ministru kabineta noteikumi Nr.1008 (prot. Nr.72 1.§) „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem”, 22.03.2005. Ministru kabineta noteikumi Nr.195 (prot. Nr.15 1.§) „Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība”, 12.04.2005. Ministru kabineta noteikumi Nr.251 (prot. Nr.19 6.§) „Transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanas noteikumi”, 17.05.2005. Ministru kabineta noteikumi Nr.331 (prot. Nr.30 1.§) „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.