Franšīzes regulējums ārvalstīs

Autore: Viktorija Jarkina

Jurista Vārds, No. 44 (399), 22.11.2005

Franšīze Baltijas teritorijā kļūst īpaši populāra līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanu. Saskaņota likumdošana, vienkāršāka muitošana lielu uzņēmumu pārstāvjiem sniedz drošības sajūtu, ka franšīzes ņēmējs spēs godprātīgi īstenot viņa biznesa ideju. Latvijā nav likumu, kas regulētu franšīzes ņemšanu. 2004.gadā tika izveidota Baltijas Franšīzes padome, kurai ir nevalstiskas organizācijas statuss. Šādas padomes darbojas arī citās Eiropas Savienības valstīs, un to būtība ir - strikti nosakot ētikas kodeksu, aizsargāt gan franšīzes devēju, gan ņēmēju intereses.

Pašlaik Latvijas Republikas likumdošanā pastāv viens franšīzes līguma definējums, kuru satur Ministru kabineta Noteikumi Nr.434 "Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma".¹ Saskaņā ar noteikumu 1.4.apakšpunktu, franšīzes līgums ir vertikāla vienošanās, pēc kuras franšīzes devējs par tiešu vai netiešu finansiālu atlīdzību nodod otrai līgumslēdzējpusei - franšīzes ņēmējam - tiesības izmantot intelektuālā īpašuma tiesību kopumu (īpaši firmu, preču zīmi, veikala izkārtni, dizaina objektu, speciālo profesionālo informāciju, zinātību un patentus) preču izmantošanai vai pārdošanai.

Franšīzes līgums Igaunijā

Franšīzes līguma definīcija ir iekļauta Igaunijas Republikas Saistību likuma 19.nodaļā. Saskaņā ar Igaunijas Saistību likumu franšīzes līguma slēdzējs (franšīzes devējs) uzņemas piešķirt otrai personai (franšīzes ņēmējam) konkrētas tiesības un informāciju, kas pieder franšīzes devējam, lai franšīzes ņēmējs tās izmantotu savās ekonomiskajās vai profesionālajās aktivitātēs, iekļaujot tiesības uz franšīzes devēja preču zīmes, komerciālās identifikācijas un zināšanu izmantošanu.²

Franšīzes devējam ir jāsniedz franšīzes ņēmējam franšīzes izmantošanas instrukcijas un ar to saistītās tiesības, kā arī jāsniedz pastāvīgs ar franšīzi saistīts atbalsts. Savukārt franšīzes ņēmējam savās aktivitātēs, kas saistītas ar saņemto franšīzi, jāizmanto franšīzes devēja komerciālās identifikācijas zīmes, jānodrošina franšīzes preču vai pakalpojumu kvalitāte saskaņā ar franšīzes līgumu un jāsaglabā tāda pati kvalitāte, kādu sniedz franšīzes devējs, jāseko franšīzes devēja instrukcijām, kas ir vērstas uz nodoto tiesību realizāciju, kam jābūt tādai pašai kā franšīzes devēja realizācijai, un jāpiedāvā klientiem tādi papildu pakalpojumi, kurus tie varētu sagaidīt, ja iepirktos tieši pie franšīzes devēja.

Franšīzes tiesiskais regulējums Lietuvā

Lietuvas Republikas Civilkodeksa 6.grāmatas XXXVII nodaļa apraksta noteikumus, kas saistīti ar franšīzi Lietuvā.³ Ar franšīzes līgumiem saistītās tiesiskās normas ir minētas Lietuvas Civilkodeksā, kas ieviests 2001.gada 1.jūlijā. Franšīzes līgumam ir jābūt noslēgtam rakstiski, un tas var tikt izmantots pret trešajām pusēm tikai tādā gadījumā, ja fakts par līguma noslēgšanu ir laikus reģistrēts juridisko personu reģistrā. Civilkodekss nosaka vairākus obligātus noteikumus gan franšīzes devējam, gan ņēmējam. Pienākumi jāveic obligāti, pat ja tie nav iekļauti franšīzes līgumā. Tādēļ franšīzes devēja pienākums vienmēr ir apgādāt franšīzes ņēmēju ar tehnisko un komerciālo dokumentāciju un citu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu savas saistības pret franšīzes ņēmēju. Franšīzes devējam arī jānodrošina franšīzes ņēmējs ar visām licencēm, kas iegūtas pēc franšīzes līguma noslēgšanas, un jāgarantē visu nepieciešamo formalitāšu noformēšana. No otras puses, franšīzes ņēmēja pienākums ir izmantot saņemtās tiesības tikai saskaņā ar franšīzes līgumu, tam jāsaglabā preces vai pakalpojuma kvalitāte saskaņā ar franšīzes līgumu, jāseko franšīzes devēja norādījumiem, tādiem kā telpu interjera dizaina, apvidus pakalpojumu sniegšana klientiem, ko tie varētu sagaidīt, ja būtu iepriekš saņēmuši preces vai pakalpojumus no franšīzes devēja. Franšīzes ņēmējam nav jāatklāj konfidenciāla informācija un īpaši jāinformē patērētājs par to, ka piedāvātā prece tiek piedāvāta saskaņā ar franšīzes līgumu.⁴

Ja rūpnieciskā īpašuma objekta (patenta, preču zīmes un/vai dizaina) licence ir daļa no franšīzes līguma, tad franšīzes līguma noslēgšanas fakts ir jāreģistrē tajā pašā reģistrā, kur reģistrēts rūpnieciskā īpašuma objekts. Lietuvas likumdošana, kas attiecas uz franšīzes biznesa uzsākšanu un attīstīšanu valstī, ir saskaņota ar ES likumiem. Šobrīd franšīzes likumu īstenošanas prakses trūkumu Lietuvā varētu uzskatīt par pašreizēju problēmu, tomēr tā noteikti tiks atrisināta tuvāko gadu laikā. Kas attiecas uz efektīvu tiesisko regulāciju un nepieciešamajiem apstākļiem franšīzes biznesa darbībai Lietuvā, ir jāpievērš uzmanība tam, ka franšīzes tiesiskā regulācija Lietuvas Civilkodeksā vai citos ar Eiropas Savienību saskaņotos tiesiskos noteikumos nav pietiekama. Šinī gadījumā ekonomiskā un politiskā situācija valstī, valdības attieksme pret mazo un vidējo biznesu, nodokļu sistēma un kopējā valsts ekonomiskās attīstības stratēģija ļoti nopietni ietekmē franšīzi, kā arī citus biznesa veidus.

Franšīzes tiesiskais regulējums Krievijas Federācijā

Krievijas Federācijā franšīzes attiecības regulē Civilkodekss, kaut gan šeit gribas atzīmēt tādu faktu, ka Krievijas likumdošanā nepastāv tādi jēdzieni kā "franšīze" un "franšīzes līgums". Šie jēdzieni ir aizvietoti ar "komerciālo koncesiju" un "komerciālās koncesijas līgumu". Komerciālā koncesija ir definēta kā "ekskluzīvu tiesību, biznesa reputācijas un komerciālas pieredzes tiesību turētāja komplekss ar pielietošanas teritorijas izmantošanu attiecībā uz noteiktas komercdarbības vai citas saimnieciskās darbības sfēru norādi vai bez tās".⁵ Krievijas Federācijas Civilkodeksa komentāros skaidrots, ka komerciālā koncesija ir ekvivalenta franšīzes jēdzienam Eiropas likumdošanas izpratnē.⁶

Komerciālās franšīzes priekšmets ir vienai personai piederošu ekskluzīvo tiesību nodošana lietošanā citai personai. Par komerciālas koncesijas līguma pusēm atzīst tiesību turētāju, kas ir ekskluzīvu tiesību īpašnieks, un tiesību lietotāju, kuram ir nodotas ekskluzīvas tiesības lietošanā un ir tiesības tās izmantot. Komerciālās koncesijas līgums ir divpusējs līgums atlīdzības nozīmē, terminēts vai arī noslēgts uz nenoteiktu laiku. Krievijas Federācijas Civilkodeksa komentāros komerciālās koncesijas līgums izskatīts kā patstāvīgs nejaukts līgums.⁷

Krievijas Federācijas prasības attiecībā uz komerciālās koncesijas līgumu ir diezgan striktas, tās nosaka obligātu rakstisko formu, reģistrāciju patentu iestādē. Iepriekš minēto prasību neievērošanas gadījumā komerciālās koncesijas līgums nav spēkā. Krievijas likumdevējs atvasina komerciālās koncesijas līgumu no antimonopola likumdošanas darbības, atļaujot pusēm iekļaut komerciālās koncesijas līgumos atrunas par ekskluzīvo tiesību nodošanu uz teritoriju, par konkurences aizliegumu, par pienākumu saskaņot telpu, kur izmanto ekskluzīvas tiesības, atrašanās vietas.⁸

Saskaņā ar Krievijas Federācijas Civilkodeksa 1024.pantu, tiesību turētājs ir subsidēti atbildīgs par tiesību lietotājam izvirzītām kvalitātes pretenzijām pēc komerciālās koncesijas līguma, tas izpaužas franšīzes devēja pienākumā atbildēt par franšīzes ņēmēja sniegtajiem pakalpojumiem, pārdodamajām precēm franšīzes līguma ietvaros attiecībā uz trešo personu sūdzībām par kvalitāti vai neatbilstību. Attiecīga prasība, pēc raksta autores domām kavēs starptautiskās franšīzes attīstību Krievijas Federācijā, kā arī uzliek nepamatoti lielu atbildību tiesību turētājam.

Krievijas Federācijas likumdošana neparedz prasību obligāti sniegt informāciju par komerciālo koncesiju un komerciālās koncesijas līguma noteikumiem, kas nozīmē, ka potenciālais tiesību turētājs pērk "kaķi maisā", kas var nākotnē slikti atspoguļoties tiesību lietotāja biznesā vai pat novest līdz bankrotam.

Franšīzes tiesiskais regulējums ASV un Kanādā

Pirmais franšīzes definējums parādījās tieši ASV likumdošanā. Te jāmin, ka štatu likumdošanā ir dota franšīzes, nevis franšīzes līguma definīcija, kā tas darīts Krievijā vai kontinentālajā Eiropā. Alekss Konisbergs raksta, ka franšīze dažādu štatu likumdošanā ir definēta kā pārdošanas sistēma vai kā franšīzes līguma pušu interešu kopums (marketing plan or system definition) ⁹. Franšīzes kā pārdošanas sistēmas definējuma piemēru var atrast Kalifornijas štata korporāciju kodeksā, saskaņā ar kuru franšīzes ņēmējam piešķir tiesības piedalīties komercdarbībā pēc preču vai pakalpojumu piedāvājuma, pārdošanas vai izplatīšanas saskaņā ar franšīzes devēja mārketinga plānu, norādījumiem un sistēmas, savukārt franšīzes ņēmējam ir pienākums samaksāt franšīzes devējam franšīzes maksājumu.¹⁰ Tāda franšīzes ņēmēja komercdarbības veikšana bieži vien asociējas ar franšīzes devēja logotipu, tirdzniecības marku, reklāmu, nosaukumu, komerciāliem simboliem. Iepriekš minētais franšīzes definējums atzīts arī citos ASV štatos - Vašingtonā, Virdžīnijā, Merilendā, Rodailendā un Mičiganā.¹¹

Viedokli par franšīzi kā par franšīzes ņēmēja un franšīzes devēja interešu kopumu atzīst Havaju salas, Dienviddakota, Ņūdžersija, Minesota.¹² Saskaņā ar šo viedokli franšīze nozīmē divu vai vairāku personu vienošanos vai kontraktu rakstiskā vai mutiskā formā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

Vienlaikus ar štatu likumdošanu attiecībā uz franšīzes tiesisko regulējumu pastāv arī federālā likumdošana, kas regulē franšīzes attiecības federālajā līmenī. Tiesiskais franšīzes regulējums notiek nevis ar likumiem, kas satur speciālas tiesību normas, kā tas ir štatu likumdošanā, bet ar "Noteikumiem par prasībām attiecībā uz informācijas atklāšanu un aizliegumiem, kas attiecas uz franšīzi un komercdarbības iespējām (FTC Rule)" (turpmāk tekstā - Noteikumi).¹³

Noteikumi satur franšīzes, franšīzes līguma pušu definējumus, to tiesību un pienākumu raksturojumu. Galvenā ASV franšīzes likumdošanas īpatnība ir tā, ka normatīvie akti ne tik daudz regulē attiecības starp franšīzes līguma pusēm, kā galvenokārt nosaka, kādu franšīzi var piedāvāt un kāda informācija par franšīzi jāsniedz potenciālajiem franšīzes ņēmējiem.

Kanādā atšķirībā no ASV nav franšīzes regulējuma federālajā līmenī. No desmit Kanādas provincēm atsevišķi likumi par franšīzi ir tikai divās provincēs - Albertā un Ontārio. Franšīzes tiesiskais regulējums provincē Ontārio notiek pēc 1999.gada "Franšīzes atklātības akta" (Franchise Disclosure Act).¹⁴ Tomēr Kanādā vairāk lieto Albertas provinces franšīzes likumdošanu, kuru aplūkosim mazliet detalizētāk.

Franšīze nozīmē vienošanos vai kontraktu mutiskā vai rakstiskā formā starp divām vai vairākām personām, pēc kuras franšīzes ņēmējs apņemas samaksāt franšīzes devējam franšīzes maksājumu par tiesībām piedalīties komercdarbībā pēc preču vai pakalpojumu piedāvājuma, pārdošanas vai izplatīšanas saskaņā ar franšīzes devēja mārketinga plānu, norādījumiem un sistēmas, kuru organizē un koordinē franšīzes devējs. Tāda franšīzes ņēmēja komercdarbības veikšana bieži vien asociējas ar franšīzes devēja logotipu, tirdzniecības marku, reklāmu, nosaukumu, komerciāliem simboliem; tiesībām uz apakšfranšīzi un franšīzes līgumu noslēgšanu ar saviem franšīzes ņēmējiem, izņemot ja franšīzes devēja ir karaliene vai municipalitāte.¹⁵

Kanādā, līdzīgi kā ASV, franšīzes likumdošanas galvenā īpatnība ir tā, ka franšīzes tiesiskās attiecības regulē normatīvie akti, kas satur vispārējās civiltiesiskās normas, bet normatīvie akti, kas satur speciālās tiesību normas par franšīzi, galvenokārt nosaka, kādu franšīzi var piedāvāt un kāda informācija par franšīzi jāsniedz potenciālajiem franšīzes ņēmējiem.

Franšīzes tiesiskais regulējums brīvprātīgajās franšīzes asociācijās

Lai aizsargātu savas likumiskās intereses, attīstītu franšīzes attiecības, unificētu un interpretētu likumdošanu attiecībā uz franšīzes tiesisko regulējumu, vairākās valstīs ir nodibinātas franšīzes asociācijas. Tādas asociācijas var apvienot franšīzes ņēmējus vai franšīzes devējus, kā arī abas franšīzes līguma puses vienlaikus. Tādas asociācijas izstrādā tā sauktos uzvedības kodeksus, kuros parasti ir sniegta franšīzes definīcija, franšīzes devēja un franšīzes ņēmēja tiesības un pienākumi, franšīzes līguma noslēgšanai nepieciešamās informācijas apjoms un tās sniegšanas kārtība. Franšīzes asociācijās, tāpat kā valstu nacionālajā likumdošanā, nepastāv vienotas franšīzes un franšīzes līguma definīcijas.

Tā, piemēram, Starptautiskā franšīzes asociācija, kura pēc savas būtības ir franšīzes devēju apvienošanās ASV teritorijā, piedāvā šādu franšīzes definīciju: "Franšīzes operācija - līgumiskās attiecības starp franšīzes ņēmēju un franšīzes devēju, kurās franšīžes devējs piedāvā vai apņemas sniegt palīdzību franšīzes ņēmēja komercdarbībai tādās jomās kā know-how un apmācība, savukārt franšīzes ņēmējs strādā pēc kopīgas tirdzniecības nosaukuma un/vai procedūras, kura atrodas franšīzes devēja īpašumā vai kontrolē, un pēc kuras franšīzes ņēmējs ir iemaksājis vai iemaksās noteiktas naudas investīcijas savā uzņēmumā no saviem avotiem."¹⁶

Savukārt Lielbritānijas franšīzes asociācija sniedz plašāku definējumu franšīzei: "Franšīzes devēja izdota līguma licence franšīzes ņēmējam, kura: nosaka vai uzliek par pienākumu franšīzes ņēmējam noteiktā laika posmā ieviest uzņēmējdarbības veidu, izmantojot specifisko nosaukumu, kurš pieder vai asociējas ar franšīzes devēju; pilnvaro franšīzes devēju īstenot patstāvīgu kontroli visa franšīzes līguma darbības laikā pār franšīzes ņēmēja darbu pēc franšīzes līguma priekšmeta; uzliek par pienākumu franšīzes devējam sniegt palīdzību un konsultācijas franšīzes ņēmējam viņa komercdarbības vešanā, kura ir franšīzes priekšmets (personāla apmācība, biznesa organizācija, darba vadīšana utt.), uzliek par pienākumu franšīzes ņēmējam periodiski franšīzes līguma spēkā esamības laikā maksāt franšīzes devējam noteikto atlīdzību par franšīzes izmantošanu."¹⁷

Vācu franšīzes asociācijas definējums arī ir atšķirīgs - "franšīze ir vertikāli organizēta sistēma juridiski neatkarīgu uzņēmumu pārdošanai, kura ir pamatota ar līgumiskajām attiecībām, kas pastāv tirgū un kopumā raksturojas ar kopīgas sistēmas izpildes programmu, kā arī instruēšanas un kontroles sistēmu vienādas uzvedības nodrošināšanai saskaņā ar sistēmu. Franšīzes devēja operāciju pakete ir franšīzes pakete, kura sastāv no pirkuma, pārdošanas un organizācijas koncepcijām, aizsargāto franšīzes devēja tiesību izmantošanai un palīdzības sniegšanai franšīzes ņēmējam. Franšīzes ņēmējs strādā savā vārdā un uz sava rēķina, viņam ir tiesības un reizē arī pienākums izmantot franšīzes paketi par noteiktas atlīdzības izmaksāšanu franšīzes devējam".¹⁸

Eiropas franšīzes federācija, kas kā nacionālo franšīzes asociāciju federācija nodibināta gandrīz visās Eiropas valstīs, pieņēma ētiskās uzvedības kodeksu, kuru principā piemēro visas nacionālās asociācijas. Kodeksā noteikts: "Franšīze ir preču un/vai pakalpojumu un/vai tehnoloģijas pārdošanas sistēma, kura pamatojas uz tuvu sadarbību starp juridiski un finansiāli neatkarīgiem uzņēmējiem, franšīzes ņēmējiem un franšīzes devējiem, kurā franšīzes devējs deleģē franšīzes ņēmējam tiesības un uzliek pienākumus veikt uzņēmējdarbību atbilstoši franšīzes devēja koncepcijai. Tiesības pilnvaro un uzliek par pienākumu, maksājot noteikto atlīdzību franšīzes devējam, izmantot tirdzniecības nosaukumu un/vai tirdzniecības marku un/vai pakalpojumu marku, know-how, tehniskās metodes, procesuālās sistēmas, intelektuālā īpašuma objektus saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem."¹⁹

Raksta pamatā ir maģistra darbs, kas izstrādāts maģistratūras ietvaros Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā. Darba vadītājs prof. Dr.habil.iur. Juris Bojārs, recenzents prof. Dr.iur. Jānis Načiščionis

¹ Ministru kabineta noteikumi Nr.434 "Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma. Publicēts: Vēstnesis, 01.05.2004, Nr.69.

² Franšīzes tiesiskie aspekti: Igaunijā // http://www.franchising.lv/new_site/lv/bfa.shtml.

⁴ Franšīzes tiesiskie aspekti Lietuvā // http://www.franchising.lv/new_site/lv/bfa.shtml.

⁵ Гражданский кодекс Российской Федерации. Москва, Проспект, 1999.

6 Садиков и др. Комментарии к ГК Российской Федерации. Москва, 1998, с.616.

7 Ibid, с.620.

8 Цират A. Франчайзинг и франчайзинговый договор. Москва, Истина, 2002, с.78.

9 Aleks S. Konisberg, Q.C. International Franchising. Second Edition. New York, Juris Publishing, Inc., 1997, p.IV.II.8.

¹⁰ Uniform Law Review. UNIDROIT. Vol.1., 1985, p.169.

¹¹ Pratt J.H. Franchising Law and Practice. London, Sweet&Maxwell, 1990, p.89.

¹² Ibid, p.93.

¹³ Federal Trade Commission Rule on Disclosure and Prohibitions Concerning Franchising and Business Opportunity Ventures. At force from the 21 th of July of 1979.

¹⁴ Franchise Disclosure Act // www/ontla.on.ca/Documents/documents imndex.htm.

¹⁵ Collection of materials relating to franchising. UNIDROIT. Stydy LXIII. Rome, 1994; Franchise Act of Alberta. Canada. p.105.

¹⁶ Uniform Law Review. UNIDROIT. Vol.1., 1985, p.199.

¹⁷ Ibid, p.199 - 201.

¹⁸ Ibid, p.203.

¹⁹ Collection of materials relating to franchising. UNIDROIT. Study LXVIII Rome, April 1994. European Franchise Federation. European Code of Ethics for Franchising, p.134.