Vadlīnijās dažbrīd iezīmējas regulējuma pretrunas

/Tikai latviešu valodā/
Gan pamatprasības, gan detalizēti noformēšanas noteikumi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu pieteikumiem galvenokārt apkopoti katrai atbalsta programmai un aktivitātei speciāli izstrādātās vadlīnijās. Ar saviem daudzajiem pielikumiem vadlīnijas nav pati saistošākā lasāmviela, tomēr tā ir uzņēmēju galvenais orientieris pie projektu pieteikumu sagatavošanas. Tādēļ šajā rakstā akcentēti daži jautājumi, kuri, citu starpā, būtu jāievēro darbā ar vadlīnijām. Ievērojot to, ka ar 12.augustu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ir uzsāka projektu pieņemšana, šajā publikācijā uzmanība vairāk pievērsta tieši LIAA apsaimniekoto grantu shēmu vadlīniju regulējumam un ar to saistītiem atsevišķiem problēmjautājumiem.

1. Projekta aktivitāšu un nozares atbilstība.
Sagatavojot projekta pieteikumu, uzmanība noteikti jāpievērš gan pamatlietām, gan niansēm. Pat ja projekta mērķis un plānotās aktivitātes pilnībā atbildīs visiem noteikumiem, bet pieteikuma dokumenti nebūs atbilstoši noformēti, projekts, visticamāk, negūs atbalstu. Tas pats sakāms par gadījumu, kad projekta pieteikums būs perfekti sagatavots saskaņā ar administratīvajiem kritērijiem, bet projekta īstenošanas nozare vai atbalstāmo izmaksu veidi neatbildīs finansējuma piešķiršanas prasībām. Ja plānotās aktivitātes nebūs pareizi noteiktas, projekta pieteikuma dokumentācijas izstrādē ieguldītie resursi jau no paša sākuma būs tērēti nelietderīgi.

Pārbaudot plānoto aktivitāšu atbilstību, uzmanīgi jāizvērtē vadlīnijās minētie programmas mērķi un uzdevumi. Katras LIAA grantu shēmas vadlīniju 2.3. sadaļa veltīta to nosacījumu uzskaitījumam, pie kuriem aktivitātes tiek atbalstītas. Šo nosacījumu izpildei pievēršama īpaša rūpība. Turklāt projekta izstrādātājam noteikti būtu vēlams iepazīties arī ar Vienotā programmdokumenta (VPD) un Programmas papildinājuma (PP) attiecīgajām sadaļām. Lai gan runa ir par vairāku simtu lapu apjoma dokumentiem, pamatā nepieciešams pārlasīt tikai tās dažas lapas, kurās izklāstīti konkrēto prioritāšu un pasākumu mērķi, kā arī sniegta cita precizējoša informācija.
Bez tam jāatzīmē, ka vadlīniju pielikumos uzskaitīto programmu kritēriju vidū iekļauta arī projekta pieteikuma atbilstība nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem. Šī pēdējā prasība, šķiet, jau zināmā mērā pārsniedz samērīguma robežas sakarā ar tās vispārīgumu un nekonkrētību. Vadlīniju sadaļā "Informācija" bez VPD un PP gan ir minētas arī vairāk kā desmit dažādas programmas, stratēģijas, plāni, memorandi un iniciatīvas. Tomēr raksta autoram nav zināms tāds valsts nodrošināts informatīvais resurss, kur projektu gatavotāji varētu ērti piekļūt un iepazīties ar visiem šiem dokumentiem. Bet, ja informācija nav brīvi un ērti pieejama, tad trūkst pamatojuma projekta atbalsta atteikumam sakarā ar iespējamu neatbilstību, piemēram, kādam reģionālajam plānošanas dokumentam.

Ļoti būtiski ir pārliecināties arī par to, vai uzņēmējs darbojas atbalstāmajā nozarē. Katru vadlīniju pielikumā uzskaitītas nozares, kurām atbalsts netiek piešķirts (t.i. iesniegtie projekti tiks noraidīti). Diemžēl jābrīdina, ka, saskaņā ar pašreizējo vadlīniju redakciju, savu komercdarbības veidu neatrašana šajā nozaru sarakstā vēl neizslēdz problēmu rašanās iespēju sakarā ar uzņēmēja darbības atbilstību vadlīniju prasībām. Piemēram, LIAA grantu shēmas "Pieslēgumu izveides un rekonstrukcijas" apakšprogrammas vadlīniju pielikumā (neatbalstāmo nozaru klasifikācija) īpaši uzsvērts, ka automobiļu apkope un remonts (NACE kods 50.20) ir izslēgta no neatbalstāmo nozaru uzskaitījuma. Tātad tā ir atbalstāmā nozare. Ir arī skaidrs, ka autoserviss darbojas pakalpojumu sniegšanas, nevis ražošanas sfērā. Neskatoties uz to, attiecīgās vadlīnijas 2.3. punktā ir noteikts, ka projektā paredzētās aktivitātes tiks atbalstītas tikai ar tādu nosacījumu, ka projekts "sekmēs ražošanas uzņēmumu un laboratoriju infrastruktūras attīstību". Tomēr, piemēram, gāzes pieslēguma, elektrības pievada vai siltumapgādes sistēmas izveide vai rekonstrukcija autoservisam neatbilst atbalstāmās aktivitātes nosacījumam tā vienkāršā iemesla dēļ, ka autoserviss nav ražošanas uzņēmums. Var secināt, ka šādi vadlīniju noteikumi ir savstarpēji pretrunīgi, jo no vienas puses vadlīnijas definē daļu pakalpojumu sfēras kā atbalstāmo nozari, bet turpat cits vadlīniju noteikums izslēdz gandrīz visus (!) pakalpojumu sfēras uzņēmumus no pretendēšanas uz struktūrfondu finansējuma saņemšanu. Autoservisa piemērs nebūt nav vienīgais gadījums, kuru ietekmē vadlīniju noteikumu pretrunīgums. Jāatzīmē, ka arī no VPD vai PP neizriet, ka pakalpojumus sfēra būtu noteikti izslēdzama no atbalsta saņēmēju loka. VPD 2. prioritātes ("Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana") mērķu aprakstā minēts, ka "tiks atbalstīti integrēti sadarbības projekti, kuri veicina pieeju finansēm, uz uzņēmējdarbību vērstai infrastruktūrai, [..]." VPD nav noteikts, ka tiks atbalstīti tikai ražošanas infrastruktūras projekti.

2. Atbalstāmās izmaksas.
Bez projekta aktivitāšu un nozares atbilstības jautājuma svarīgi pārliecināties arī par izmaksu attiecināmību. Projekta pieteikumā norādītajiem atbalstāmo izmaksu veidiem precīzi jāatbilst vadlīnijās uzskaitītajiem atbalstāmo izmaksu veidiem. Atbalstāmās (attiecināmās) izmaksas ir skaidrotas LIAA grantu shēmu vadlīniju sadaļās ar numerāciju 2.4. Projektu sagatavošanā arī rūpīgi jāpārliecinās, lai pie attiecināmajām izmaksām netiktu pievienota kāda no neatbalstāmajām izmaksām (kuras uzskaitītas vadlīnijās).

Tomēr arī saistībā ar attiecināmajām izmaksām vadlīniju teksti liecina par pārpratumu rašanās iespējām. Kā piemēru var minēt vadlīnijās lietoto terminu definīcijas. Apjomīga dokumenta lietotājs terminu definīcijām reizēm velta tikai paviršu uzmanību, jo jāpaspēj izlasīt daudz pamatteksta. Tomēr darbā ar projektu vadlīnijām šādi rīkoties nav pamata. Vadlīnijās starp formālām, uz likumiem un citām tiesību normām pamatotām definīcijām iekļauti arī tādi terminu skaidrojumi, kas var būtiski ietekmēt sagatavojamā projekta attiecināmo izmaksu apjomu un dažos gadījumos pat ierobežot atbalstāmās nozares. Piemēram, uzmanība pievēršama termina "tehnoloģiskā iekārta" definīcijai. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejas apstiprinātajās vadlīnijās tehnoloģiskā iekārta definēta kā "tehnoloģiskais rīks, mehānisko, magnētisko, elektrisko un elektronisko ierīču u.tml. kopums, kas saistīts ar procesiem, kuros kvalitatīvi apstrādā pārveidojamo objektu."
"Tehnoloģisko iekārtu" definīcijai ir ļoti būtiska nozīme, jo gan "Dalītās infrastruktūras", gan "Pilnveidošanas atbilstoši standartiem" programmu vadlīnijās noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt projekta izmaksas tikai materiāliem ieguldījumiem, citu starpā, tehnoloģisko iekārtu iegādei un/vai rekonstrukcijai. Analizējot definīciju, jāsecina, ka tiks atbalstītas izmaksas tikai tādām iekārtām, kuru pielietošanas procesā (1) objekts tiek kvalitatīvi apstrādāts, un (2) objekts tiek pārveidots. Tātad pamatā runa ir par ražošanas procesu, kura ietvaros objekts (t.i., ražojamais produkts) tiek apstrādāts un pārveidots. Līdz ar to atkal faktiski pilnībā tiek izslēgta pakalpojumu sfēras uzņēmumu iespēja pretendēt uz iekārtu iegādes izdevumu kompensāciju, neskatoties to, ka attiecīgo vadlīniju sadaļā pie atbalsta pretendenta apraksta minēta nepieciešamība saņemto atbalstu izmantot "komercdarbībā - pakalpojumu sniegšanā vai produkcijas ražošanā". Turklāt pat ražošanas sfēras uzņēmumiem (piemēram, elektroenerģijas ražotājiem, daļēji arī pārtikas rūpniecības sektoram u.c.) varētu rasties atbilstības problēmas, ja pastāv šaubas, vai to ražojamais objekts tiek ar iekārtām apstrādāts un pārveidots. No visa minētā secināms, ka ar vienu pašu definīciju iespējams izslēgt pat veselas atbalstāmās nozares no pretendēšanas uz struktūrfondu finansējuma saņemšanu. Iespējams, ka tamlīdzīgu definīciju problemātika īpaši aktualizēsies, ja praksē tiks noraidīti ar terminu aprakstiem it kā izslēgto nozaru uzņēmēju sagatavotie projekti un uzņēmēji aktīvi iestāsies par savu interešu aizstāvību pirmstiesas pārsūdzēšanas procedūru un tiesvedības ietvaros.

3. Administratīvie un citi kritēriji.
Bez konceptuālajiem jautājumiem uzņēmējam jānodrošina projekta pieteikuma atbilstība arī visiem pārējiem vadlīnijās noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, projekta iesniedzējam ir jāatbilst virknei juridiskā statusa un finanšu stāvokļa kritērijiem. Pienācīga uzmanība jāpievērš arī tādiem šķietamiem sīkumiem kā projekta pieteikuma un tā kopiju vizuālās noformēšanas prasībām.

Projekta pieteikuma atbilstība formālajiem administratīvajiem kritērijiem tiks pārbaudīta jau pie projekta iesniegšanas. Ja tiks konstatētas nepilnības, projekta iesniedzējam tiks dota iespēja dokumentus iesniegt atkārtoti, ievērojot sākotnēji izsludināto pieteikšanās termiņu. Būtiski atzīmēt, ka atšķirībā no Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamajiem projektiem, LIAA projektu iesniedzējiem tiek dota tikai viena iespēja trūkumu novēršanai. Ja projekta pieteikums atkārtoti būs nepilnīgs, LIAA, visticamāk, atteiks projekta atbalstu.

Saistībā ar projektu izvērtēšanas jautājumu jāpiemin, ka LIAA grantu shēmu vadlīnijās diemžēl nav iekļautas norādes par projektu pieteicēju sūdzību izskatīšanas kārtību (kā tas ir norādīts, piemēram, LAD administrēto ES struktūrfondu programmu vadlīnijās). Tomēr tas nenozīmē, ka projektu pieteicējiem nav pieejami tiesību aizsardzības līdzekļi, ja viņiem rodas pretenzijas sakarā ar kādu LIAA lēmumu vai faktisko rīcību. Ievērojot to, ka jebkurš LIAA lēmums par projekta atbalstu vai atbalsta atteikumu ir administratīvais akts, projekta izvērtētājam administratīvā akta izdošanā un pamatojumā jārīkojas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Savukārt LIAA izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Saistībā ar iepriekš minēto var secināt, ka vadlīnijas ietver pietiekami sīki un precīzi izstrādātus noteikumus, lai palīdzētu uzņēmējiem sagatavot kvalitatīvus projektu pieteikumus. Diemžēl vadlīnijās iezīmējas arī atsevišķas regulējuma pretrunas, kuru savlaicīga nerisināšana, iespējams, var radīt būtisku strīdu rašanās risku nākotnē. Jebkurā gadījumā, pie projektu pieteikumu sagatavošanas jāievēro gan konceptuālo jautājumu, gan detalizēto projekta pieteikuma noformēšanas prasību ievērošana un atkāpšanās pat no šķietami nebūtiskas prasības draud ar projekta noraidīšanu. Vadlīnijas jālasa tikpat uzmanīgi kā sīkā druka apdrošināšanas polisēs!