Uzņēmuma iegāde-vai pirksim kaķi maisā?

Par uzņēmumu pirkšanas finansu riskiem jau ir rakstījuši finanšu konsultanti, taču, nenovērtējot pirkuma juridiskos riskus, varam iegādāties „kaķi maisā”.

Pirms uzņēmuma pirkšanas pircējam parasti ir izvēle – pirms darījuma slēgšanas veikt uzņēmuma padziļinātu izpēti (due diligence), vai arī paļauties uz stipru pirkuma līgumu un zaudējumu atlīdzības noteikumiem, kuri aizsargās pircēju gadījumā, ja pirkums izrādīsies neatbilstošs solītajam. 
Cik stipras ir mūsu tiesības un cik lielas ir mūsu iespējas pēc pirkuma darījuma noslēgšanas, salīdzinot tās ar pircēja pozīciju un iespējām pirms darījuma slēgšanas? Vai ir izdevīgāk ieguldīt naudu un veikt uzņēmuma padziļinātu izpēti (due diligence) pirms darījuma noslēgšanas, vai tomēr ieekonomēt konsultantu izmaksas un paļauties uz labu līgumu pēc darījuma noslēgšanas? Par to īsumā šai rakstā.

Uzņēmuma padziļinātas izpētes mērķus īsumā var raksturot šādi:
  -Pārliecināties, vai uzņēmumam tiešām ir tāda vērtība, kādu par to prasa pārdevējs; 
  -Pārbaudīt, vai nav apstrīdētas tiesības uz uzņēmuma īpašumu, ieskaitot intelektuālo īpašumu, un šīs tiesības
nav ieķīlātas vai kā savādāk apgrūtinātas; 
  -Izvērtēt citas potenciālās uzņēmuma saistības, kuras var negatīvi ietekmēt tā vērtību, piemēram, nesamaksātu nodokļu saistības. 

Pirms darījuma slēgšanas, pircējam ir izdevīgāk pašam pārliecināties par pārdevēja sniegto garantiju un galvojumu patiesumu, jo bieži vien praksē ir izrādījies, ka pārdevējs nemaz nezina par dažām juridiskām problēmām savā uzņēmumā, kuras būtiski ietekmē tā vērtību, un ir pat vairāk pārsteigts par sava uzņēmuma padziļinātas izpētes rezultātiem  nekā pircējs. 

Šo iemeslu dēļ padziļināta izpēte kalpo abu pušu interesēm, jo 
  -Puses var aplēst un precīzi noteikt uzņēmumā atklāto risku cenu. 
  -Puses daudz precīzāk var vienoties līgumā, par kuriem riskiem katra puse uzņemas atbildību. 
  -Pircējs var atteikties no konkrēta uzņēmuma īpašuma, ja nevēlas pārņemt ar to saistītos riskus.

Bieži vien, izmaksu ekonomijas nolūkos, uzņēmuma pircējs jautā, vai tiešām līgumā iekļautie galvojumi un noteiktu zaudējumu atlīdzības pienākums nenodrošina pircējam tādu pašu aizsardzību, kā uzņēmuma padziļināta izpēte? Vispirms, tieši padziļinātā izpēte nodrošina pircējam iespēju panākt vajadzīgo galvojumu iekļaušanu līgumā, tāpat kā tā nodrošina pircēju ar faktiem, kuri ļauj pamatoti pieprasīt specifisku zaudējumu atlīdzības noteikumu vai citu sankciju iekļaušanu līgumā. Turklāt, paļāvībai tikai uz līguma noteikumiem ir vēl šādi trūkumi:
  -Zaudējumu atlīdzības prasījuma iesniegšanai līgumā parasti tiek noteikts laika ierobežojums, piemēram, ne vēlāk kā divi gadi pēc līguma noslēgšanas. Bieži vien pircējs par trūkumu uzzina tikai pēc šī termiņa notecējuma, piemēram, ieņēmumu dienesta nodokļa audita rezultātā.  
  -Nebūtisku zaudējumu risks parasti tiek atstāts pircējam, un līgumā zaudējumu atlīdzības prasībai kā slieksnis bieži vien tiek noteikta minimālā summa, piemēram, pircējam ir tiesības celt prasību, ja pircēja zaudējumu kopējā summa pārsniedz LVL 3000. Pat ja šāda ierobežojuma nav, pircējs pie nelieliem zaudējumiem tik un tā apsvērs, vai atmaksājas tērēt laiku un līdzekļus mazas prasības celšanai.   
  -Brīdī, kad pārdevējam tiek iesniegta zaudējumu atlīdzības prasība, pārdevēja finansiālais stāvoklis parasti ir tāds, ka viņš nav spējīgs apmierināt šo prasību.  Šajā situācijā visbiežāk nonāk tie pircēji, kuri iegādājas uzņēmumu no fiziskas personas. Taču gadās, ka arī pārdevējs - juridiskā persona pēc pārdošanas darījuma tiek likvidēts un vairs nav pret ko celt zaudējumu prasību.  
  -Pat ja izdodas piedzīt zaudējumus no pārdevēja, tie parasti nesedz visus zaudējumus un izdevumus, kādi pircējam radušies atklāto trūkumu rezultātā. 
  -Likumsakarīgi, ka pircējam ir vieglāk vienoties ar pārdevēju par risku sadali un zaudējumu atlīdzību pirms darījuma noslēgšanas. Pārrunu laikā parasti valda labas gribas princips un puses sadarbojas, lai darījums notiktu. Turpretim, pēc darījuma noslēgšanas un pirkuma cenas samaksas, pārdevējam no pircēja nekas vairs nav vajadzīgs un pārdevējs neatzīs pat lieliski sagatavotu un pamatotu pircēja pretenziju. 
  -Neveicot uzņēmuma iepriekšēju izpēti, pircējs zaudē iespēju pieprasīt no pārdevēja labākus līguma noteikumus, ko tas var darīt, ja ir uzzinājis uzņēmuma trūkumus un riskus. 

Nobeigumā vēl vēlētos norādīt, ka uzņēmuma iepriekšēja izpēte tomēr nesniedz pircējam simtprocentīgu drošību, jo šīs izpētes rezultāti vienmēr būs atkarīgi no tā, cik daudz vai maz pārdevējs dod pircēja profesionālajiem konsultantiem pieeju uzņēmuma datiem laikā, kad tiek veikta uzņēmuma padziļināta izpēte. Tikai uzņēmuma padziļināta izpēte kopā ar pirkuma līgumu, kurā tiek atrunāti izpētes laikā atklātie riski un kurā pārdevējs uzņemas pilnu atbildību par tiem riskiem, kurus pārbaudes laikā nebija iespējams pārbaudīt vai precīzi noteikt, būs labākais risinājums uzņēmuma pircējam.