Strīdēties var alternatīvi

/Tikai latviešu valodā/
Izdevīgākas par tiesāšanos biznesam var būt alternatīvās strīdu risināšanas metodes

Slēdzot līgumus, mazāk pieredzējuši uzņēmēji nepievērš pietiekamu uzmanību iespējamo strīdu risināšanai, liecina Latvijas juristu prakse. Jau laikus līgumā iekļauts punkts par iespējām nesaskaņas mazināt bez tiesas iejaukšanās veicinātu konstruktīvu sadarbību un mazinātu uzņēmēja izdevumus, kas būtu nepieciešami savu tiesību aizstāvēšanai. Alternatīva tiesu darbiem ir konfliktu risināšana, piesaistot visām strīdā iesaistītajām pusēm pieņemamu ekspertu, kas izvērtē situāciju, mazinot uzņēmēju aizvainojumu un nesaskaņas.

"Alternatīvās strīdu risināšanas metodes mērķis ir atrisināt konfliktu visām iesaistītajām pusēm pieņemamā veidā, nevis rast taisnību no juridiskā viedokļa," runājot par galvenajām alternatīvās strīdu risināšanas priekšrocībām, uzsver advokātu biroja Baltmane&Bitāns juridiskā asistente Dace Cīrule. Arī gadījumos, kad vienai no pusēm trūkst būtisku pierādījumu, lai tiesātos, strīdu var izbeigt, sarunu ceļā vienojoties par mazāku summu. Tas noteikti ir labāk, nekā tiesāties un nedabūt neko, norāda juristi.

Turklāt tēriņi tiesājoties būs lielāki. Izmantojot alternatīvo strīdu risināšanu, ir jāapmaksā starpnieka darbs, taču nav jāalgo vai jāpiesaista juristi ilgstošiem tiesu procesiem.

Sarunu starpnieka darbs var izmaksāt no pāris simtiem līdz desmitiem tūkstošiem latu, stāsta konsultāciju uzņēmuma Visa Vērte juridiskās grupas pārstāvis Rolands Bortaščenoks. "Bet ir taču zināms, ka pāris tūkstošu dēļ tiesāties nav vērts — neatmaksājas. Savukārt piesaistīt starpnieku, kas atrisina problēmu, noteikti būs lētāk, nekā šos tūkstošus vienkārši norakstīt," komentē R.Bortaščenoks.

Izdevīgi, turklāt konfidenciāli
Kā vēl vienu alternatīvās strīdu risināšanas metodes priekšrocību pretēji atklātajiem tiesas procesiem advokātu biroja Baltmane&Bitāns partneris Agris Bitāns min konfidencialitāti, tādēļ arī konkrētus strīdu risināšanas piemērus no savas prakses neatklāj. Arī citi juristi uzsver — šādas sarunas nekaitē uzņēmuma tēlam, jo nepiesaista nevajadzīgu uzmanību, ja vien puses pašas par konfliktu nevēlas informēt plašāku sabiedrību.

Būtiska šīs metodes priekšrocība ir iespēja vienoties par abām pusēm izdevīgu sarunu laiku, formālu vai neformālu sarunu vietu, gaisotni. Tā var aiztaupīt tiesas procesiem raksturīgo ilgstošo rakstisko dokumentu sagatavošanu, uzsver D.Cīrule. Iespēja ātri atrisināt nesaskaņas uzņēmējdarbībā ir ļoti svarīga, turklāt tiesājoties uzņēmumam var tikt apķīlāti īpašumi vai aizliegtas darbības ar lielākām naudas summām, uzsver R.Bortaščenoks.

Der arī sarežģītām situācijām
A.Bitāns stāsta, ka alternatīvā konfliktu risināšana bieži tiek izmantota strīdos, kas saistīti ar veselības bojājumiem. Tie var rasties, gan saņemot nekvalitatīvu produktu vai pakalpojumu, gan ceļu satiksmes negadījumos vai ārstniecības iestādē. A.Bitāna prakse liecinot, ka strīda risināšana vienojoties cietušajam dod iespēju saņemt kompensāciju — naudu, papildu pakalpojumus vai arī citu palīdzību veselības uzlabošanai, kādu likums nemaz neparedz. Pārrunu rezultātā arī gadījumi, kad cietušais vairs tik stingri neuzstāj uz naudas maksājumiem, nav retums. Dažkārt pietiek ar to, ka otra puse atzīst savu vainu un cietušajam atvainojas, bet tas nebūtu iespējams tiesas procesa laikā, teic A.Bitāns.

Viņš piebilst, ka arī tādās sarežģītās situācijās, kas skar intelektuālo īpašumu, efektīva ir tieši alternatīvā strīdu risināšana. Pusēm izdodas panākt tādu vienošanos par situācijas tālāku risinājumu, kas tiesas ceļā vispār nebūtu iespējama. Piemēram, puses var vienoties par kopīgu intelektuālā īpašuma izmantošanu, stāsta A.Bitāns.

R.Bortaščenoks zina teikt, ka neatkarīgu ekspertu iesaistīšana strīdu risināšanā bieži tiek izmantota pārvadājumu biznesā, kokrūpniecībā, arī mazumtirdzniecībā — pieaicināts eksperts nosaka kravu apjomu, kvalitāti, tādējādi neļaujot rasties šaubām par darījuma partnera godīgumu. Turklāt pārbaudot kravu, ne vienmēr nepieciešama dziļāka juridiska analīze, kāda notiktu tiesājoties. Ja, iegādājoties kafijas pupiņu kravu, saņēmējam rodas šaubas par tās kvalitāti, nav nepieciešams analizēt piegādes juridiskos aspektus vai līguma noteikumus, piemēru min D.Cīrule. Iespējams, strīdu palīdzēs atrisināt saņēmēja piekrišana veikt atkārtotu un neatkarīgu pupiņu kvalitātes pārbaudi un nosūtītāja apņemšanās piegādāt citas pupiņas, ja arī šī pārbaude neuzrādīs nepieciešamos rezultātus.

Iesaka vienoties, jau slēdzot līgumu
Par labu šādai strīdu risināšanai puses var vienoties, jau slēdzot līgumu, norāda D.Cīrule. Līgumā var norādīt, ka alternatīvā strīdu risināšana tiks izmantota vispirms un tikai neveiksmīgu sarunu gadījumā puses griezīsies tiesā vai šķīrējtiesā. Arī personu, kuru puses izvēlējušās par starpnieku, iespējams norādīt jau līgumā, taču visbiežāk starpnieks tiek meklēts pēc konkrēta strīda rašanās. Tas ļauj pusēm izvēlēties speciālistu, kurš, pēc viņu ieskatiem, vislabāk spētu risināt konkrētās domstarpības.

D.Cīrule stāsta, ka pieaicinātie eksperti parasti ir advokāti, juriskonsulti, taču tas atkarīgs no strīda objekta un būtības. Par starpnieku iespējams izvēlēties tādas profesijas un kvalifikācijas cilvēku, kas praktiski pārzina jomu, kurā radies strīds. Tā, piemēram, strīdā par piegādāto kafijas pupiņu kvalitāti kā starpnieks var tikt pieaicināts neatkarīgs eksperts, kuram ir nepieciešamās profesionālās iemaņas šajā jomā.

Starpnieka lomu nosaka pušu savstarpējā vienošanās pirms strīda risināšanas uzsākšanas. Starpnieka uzdevums var būt dažāds — pieņemt lēmumu strīda izšķiršanai vai arī nodrošināt neitrālu vietu un labvēlīgu vidi, kas ļautu pusēm izvairīties no savstarpējiem apvainojumiem, satikties un strīdu pārrunāt konstruktīvi. Pēc D.Cīrules stāstītā, ASV pieredze liecina, ka starpnieks biežāk darbojas tikai kā sarunu vadītājs, tomēr iespējami arī gadījumi, kad starpniekam jāpieņem galīgais lēmums.

Iespēju strīdā iesaistītajām pusēm saglabāt konstruktīvas attiecības, kas ļautu sadarboties arī nākotnē, juristi min kā vienu no svarīgākajām alternatīvās strīdu risināšanas metodēm. Taču tās devumu nedrīkst arī pārvērtēt, uzsver R.Bortaščenoks. Tā par abpusēji pieņemamu risinājumu kalpos vienīgi tad, ja darījumu partnerus vienos godprātība un griba sadarboties.

***
Alternatīvā strīdu risināšana

Plusi
  -Sniedz visām pusēm pieņemamu risinājumu, nevis taisnību no juridiskā viedokļa 
  -Aiztaupa ilgstošo rakstisko dokumentu sagatavošanu 
  -Ļauj vienoties arī tad, ja trūkst pierādījumu tiesai  
  -Mazāki izdevumi nekā tiesājoties  
  -Dod likumā neparedzētu kompensāciju iespējas  
  -Sarunas nekaitē uzņēmuma tēlam, nepiesaista uzmanību

Mīnusi
  -Var rasties grūtības atrast abām pusēm uzticamu starpnieku  
  -Der tikai gadījumos, kad visas strīdā iesaistītās puses ieinteresētas izlīgumā  
  -Nelīdzēs sadarbības partnera apzinātas ļaunprātības gadījumā  
  -Neveiksmīgu sarunu gadījumā pusēm tomēr būs jāgriežas tiesā vai šķīrējtiesā.