Rīgas osta pārspīlē savas funkcijas

/Tikai latviešu valodā/
Šobrīd 16 Rīgas brīvostā strādājošas kuģu aģent-kompānijas ir saņēmušas paziņojumus no Ostas, ka ar tām tiek izbeigti līgumi, jo nav iesniegtas krasta aprūpes rēķinu kopijas.

No vienas puses, noslēgtie līgumi ir jāpilda, lai cik tie smagi vai apgrūtinoši liktos. Tādēļ ilgstoša savu pienākumu nepildīšana vai neinformēšana, kāpēc līguma saistības netiek pildītas, nav atbalstāma.

Situācija var dot iemeslu aizdomām, ka šim jautājumam tiek pieiets formāli. Cik tad būtiskas ir šīs krasta aprūpes rēķinu kopijas Rīgas brīvostai, ja kuģu aģents ir apmaksājis visus izdevumus un maksājumus saistībā ar kuģa atrašanos ostā? Vai šo krasta aprūpes rēķinu iesniegšana vai neiesniegšana būtiski ietekmē brīvostas darbu? Tas rada augsni spekulācijām, ka Rīgas brīvostā notiek vai nu savdabīga "piekasīšanās" uzņēmējiem, vai arī izrēķināšanās ar viņiem par ostas vadībai nevēlamu aktivitāšu veikšanu, piemēram, savas neapmierinātības izrādīšana ar situāciju Rīgas ostā.

Protams, katrs gadījums ir jāvērtē individuāli un šajā gadījumā vispārinājuma izdarīšanai, ir jāizpēta sīkāk katrs gadījums. Taču aktuāls ir jautājums par Rīgas brīvostas pārvaldes vēlmi risināt uzņēmējdarbības problēmas ostā. Vai savstarpēji noslēgtā līguma izbeigšana ir vienīgā reakcija uz formālu līguma pārkāpumu? Blakus tam pastāv vēl viena problēma. Jāatzīmē, ka šis jautājums saistībā ar krasta aprūpes rēķinu kopiju iesniegšanu Rīgas brīvostai,ir neviennozīmīgs. Šis pienākums tika iekļauts līgumā ar kuģu aģentiem bez tiesiska pamatojuma. Un neskatoties uz kuģu aģentu ieteikumiem, tas netika izslēgts no līguma, tātad, varētu teikt - uzspiests.

Līdz šim tā arī nav izskanējis pamatots arguments, kāds tad ir likumīgais pamats prasīt, lai kuģu aģenti brīvostas valdei iesniegtu krasta aprūpes rēķinu kopijas. Šobrīd, protams, formālais pamatojums tam ir -šāds punkts ir iekļauts līgumos. Taču atrunas par to, ka, ziniet, mēs gribam kontrolēt uzņēmējdarbību Rīgas brīvostā, neiztur kritiku. Osta uzsver, ka tā formāli vēlas pārbaudīt, kā tiek pildītas likumdošanā noteiktās prasības. Tomēr nevienā likumā nav noteikts, ka ostai tiktu uzdots pārbaudīt, kā kuģu aģenti izraksta rēķinus. Brīvostas vadība atsaucas uz Ministru kabineta 1996. gadā pieņemtajiem noteikumiem, kuros ir noteikts, ka kuģu aģentiem ir jāuzrāda krasta aprūpes rēķinu apkopojums, taču tajos nav teikts, ka brīvostas pārvalde būtu tā institūcija, kurai būtu jākontrolē šo noteikumu izpilde. Kuģu aģenti ir atzīstami par ostas klientiem, un līdz ar to ostas vadība nav tiesīga kontrolēt to, kā viņi darbojas. Šajā gadījumā Rīgas osta pārspīlēti izmanto savas funkcijas, nepareizi, sev labvēlīgi iztulkojot likumdošanas normas.

Šādu interesi varētu attaisnot, ja būtu sūdzība par kādu kuģu aģentu, kurš izrakstījis nepamatoti lielu rēķinu. Turklāt, ja ostai ir aizdomas, ka kāds no aģentiem izstāda nepamatotus rēķinus, tad pirmām kārtām ir jāpierāda, ka attiecīgais aģents ir rīkojies nelikumīgi, un tikai tad, kad tas ir pierādīts, ar viņu drīkst izbeigt līgumu. Pareizākā persona, pie kuras būtu jāvēršas kuģu īpašniekam, ir Latvijas nacionālā kuģu brokeru un aģentu asociācija.

Kāda gan daļa ostai varētu būt gar aģentu izrakstītajiem rēķiniem, ja Rīgas brīvosta savlaicīgi saņem sev pienākošās maksas - aģents var arī atļauties sponsorēt kādu kuģi, un arī par to ostai nevajadzētu būt nekādiem iebildumiem - tādas ir aģentu tiesības.

Domāju, ka nevar atrast pamatojumu, kāpēc vienai iestādei ir tiesības katru mēnesi saņemt visas kuģu aģenta izrakstīto rēķinu kopijas? Krasta aprūpes rēķins ir dokuments, ko aģenti izsniedz saviem klientiem - kuģu īpašniekiem. Pat VID nav šādu tiesību! Tikpat labi Rīgas brīvostas vadība varēja iekļaut līgumā ar kuģu aģentiem punktu, ka šis līgums tiks izbeigts gadījumā, ja kāds no viņu darbiniekiem pāries pāri ielai pie sarkanās gaismas.
Informācija, kuru osta vēlas iegūt no aģentiem, ir uzskatāma pat par konfidenciālu. Ja kāds no kuģu īpašniekiem nevēlas, lai attiecīgajos rēķinos iekļautā informācija taptu zināma trešajām pusēm, tad aģenti to arī nedrīkst izpaust. Faktiski aģenti var nonākt dilemmas priekšā - no vienas puses, ir kuģu īpašnieki (principāli), kuri nevēlas, lai rēķinos iekļautā informācija tiktu izpausta, no otras - Rīgas brīvosta, kas pieprasa uzrādīt šos rēķinus, piedraudot izbeigt līgumu. Brīv-ostas pārvalde ir padarījusi kuģu aģentus par divu kungu kalpiem. Šāda situācija nav pieļaujama ne no juridiskā, ne arī ekonomiskā aspekta. Atbilstoši starptautiskajai praksei aģents ir kuģa īpašnieka jeb kuģa pārstāvis, un tāpēc ostas pārvalde nedrīkst iejaukties attiecībās starp kuģi un tā aģentu.

Uzskatu, ka šobrīd kuģu aģentiem un ostas pārvaldei vajadzētu sēsties pie sarunu galda, un sarunu laikā aģenti varētu uzrādīt to rēķinu kopijas, par ko nav iebildumu kuģiem, to īpašniekiem. Ja šeit runa nav par "piekasīšanos" no ostas puses, tad ar šādu soli vajadzētu būt pilnīgi pietiekami, lai problēma būtu atrisināta. Starptautiska prakse liecina, ka ostas slēdz līgumus ar kuģu aģentiem par ostas maksājumu veikšanas kārtību. Bez tam kuģa kapteinis pats var veikt kuģa aprūpi ostā bez kuģa aģenta. No kā šajā gadījumā prasīs krasta aprūpes rēķinus?