Grozījumi gan atvieglo, gan apstiprina Komerclikumā ietverto regulējumu

/Tikai latviešu valodā/
2004.gada 22.aprīlī Saeima pieņēmusi apjomīgus grozījumus Komerclikumā, kas jau 21.maijā stājušies spēkā. Grozījumi dažviet būtiski skāruši komercdarbībā iesaistīto personu tiesību un pienākumu apjomu, gan atvieglojot, gan arī pastiprinot Komerclikumā ietverto regulējumu. Grozījumi tika izstrādāti, lai saskaņotu Komerclikuma normas ar Eiropas Savienības prasībām, kā arī lai precizētu līdz šim identificētos problemātiskos regulējuma aspektus. Šajā rakstā īsumā minētas vairākas jomas, kurās izmaiņas nesuši likuma grozījumi.

Izmaiņas komercsabiedrību dibināšanas kārtībā

Jaunie Komerclikuma grozījumi atvieglinājuši komercsabiedrības (t.i. sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības) dibināšanas procedūru.. Līdz šim pie vairāku sabiedrības dibināšanas dokumentu sagatavošanas bija nepieciešams apliecināt dibinātāju parakstus pie notāra, tādēļ arī dibināšanas process saistījās ar būtiskām izmaksām. Tagad likums nosaka, ka dibinātāju paraksti uz diviem no sabiedrības dibināšanai nepieciešamajiem dokumentiem - dibināšanas līguma un statūtiem - vairs nav publiski jāapliecina pie notāra vai pagasttiesā. Notariālās apliecināšanas prasība tomēr saglabāta attiecībā uz sabiedrības reģistrācijas pieteikumu un amatpersonu paraksta paraugiem. Likuma regulējums papildināts arī ar noteikumu, ka komercreģistra iestādei iesniedzama arī revidenta rakstveida piekrišana būt par attiecīgās sabiedrības revidentu.

Likumā ietverta norāde, ka statūtos vairs nav jānorāda komercdarbības veidi, kaut gan nav aizliegts to darīt. Komercdarbības veidu norādīšana statūtos var joprojām būt aktuāla, piemēram, tiem uzņēmējiem, kuru darbība saistīta ar licencējamiem komercdarbības veidiem. Valsts pārvaldes iestādes nereti pieprasa, lai sabiedrības statūtos būtu norādīts tieši tas darbības veids, kura veikšanai uzņēmējs vēlas iegūt licenci.

Atcelta arī līdzšinējā prasība par to, ka vismaz pusei no sabiedrības valdes locekļiem nepieciešama pastāvīga dzīvesvieta Latvijā. Šis noteikums nereti radīja problēmas ārvalstu kompānijām, kuras vēlējās Latvijas meitas sabiedrības vadībā iecelt tikai ārvalstu mātes sabiedrības pārstāvjus. Tagad dalībnieki var brīvi izvēlēties pēc saviem ieskatiem piemērotākos sabiedrību valdes locekļus, neatkarīgi no viņu pastāvīgās dzīvesvietas.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas gadījumā, līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai sabiedrības pamatkapitālam jābūt pilnībā parakstītam un apmaksātam vismaz 50% apmērā. Turklāt likumā paredzētā iespēja dalībniekiem pašiem veikt mantiskā ieguldījuma novērtējumu un iesniegt atzinumu par to, ja mantiskā ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz 4000 Ls un sastāda mazāk kā pusi no sabiedrības pamatkapitāla, vairs netiks attiecināta uz pamatkapitāla palielināšanu.

Jaunumi sabiedrības darbības regulējumā

Līdz šim Komerclikums noteica, ka dividendes nosakāmas ar dalībnieku sapulces lēmumu un aprēķināmas vienu reizi gadā, ievērojot nosacījumu, ka dividendes aizliegts noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par apmaksāto kapitālu. Lai novērstu iespēju ar dividenžu izmaksu kaitēt sabiedrības maksātspējai, grozījumi precizējuši, ka dividendes aizliegts noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav pilnībā apmaksāts.

Jāatzīmē, ka nereti uzņēmējiem problēmas radīja līdz šim spēkā bijušais Komerclikuma 164.panta regulējums, ka “ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību (ģimenes loceklis, saistītais uzņēmums u.tml.) iegūst mantu, kuras vērtība pārsniedz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, uz kura pamata manta tiek iegūta, stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi dalībnieku sapulce”. Tagad Komerclikuma grozījumi precizējuši šo regulējumu, nosakot, ka divu gadu termiņš skaitāms no dibināšanas, nevis no pārreģistrācijas brīža komercreģistrā. Būtiski ievērot arī to, ka darījums vairs nav jāapstiprina arī tajos gadījumos, kad manta no dalībnieka, dibinātāja vai personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību iegūta parasti veicamās komercdarbības ietvaros par tirgus vērtību. Tātad, piemēram, preču iepirkšana tirdzniecības vajadzībām nekvalificējas kā dalībnieku sapulcē apstiprināmais darījums, ja iepirkums tiek veikts parastas komercdarbības ietvaros. 

Papildināti arī atbildības noteikumi par sabiedrības vadības ietekmēšanu, attiecinot tos ne tikai uz sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu, bet arī uz prokūristu un komercpilnvarnieku ietekmēšanu, lai panāktu šo personu rīkošanos pretēji sabiedrības interesēm. Precizēts arī noteikums, ka valdes un padomes locekļi par sabiedrībai nodarīto zaudējumu neatbild tādā gadījumā, ja viņi rīkojušies labā ticībā likumīga dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros.

Līdz šim sabiedrības dalībnieku reģistru parakstīja valdes pilnvarots valdes loceklis. Grozījumi paredz, ka tagad dalībnieku reģistru paraksta valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis. Pastiprināti arī noteikumi, kas saistīti ar paziņošanu par izmaiņām dalībnieku sastāvā. Līdz šim vienīgais komercreģistra iestādē iesniedzamais dokuments dalībnieku maiņas gadījumā bija valdes pilnvarota locekļa parakstīts dalībnieku reģistra eksemplārs, kurā atspoguļotas izmaiņas dalībnieku reģistrā. Tādējādi praksē netika izslēgta iespēja, ka komercreģistra iestādei var tikt paziņots par dalībnieka izstāšanos bez paša dalībnieka ziņas. Tādēļ tagad, piesakot izmaiņas dalībnieku reģistrā, komercreģistram būs jāiesniedz precizēts dalībnieku reģistra eksemplārs, kuru parakstījis dalībnieks, kura tiesību apjoms reģistrā izmainīts, vai kuram pievienoti citi daļu pāreju apliecinoši pierādījumi. Likums arī nosaka daļas ieguvējam pienākumu informēt sabiedrību par daļas iegūšanu, iesniedzot tai atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu.

Pirmpirkuma tiesību termiņš kapitālsabiedrības dalībniekiem līdz šim nevarēja pārsniegt vienu mēnesi, taču sabiedrībai bija paredzēta iespēja noteikt arī īsāku pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņu. Tagad likums nosaka, ka kapitālsabiedrību dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš jebkurā gadījumā ir 1 mēnesis, paredzot, ka dalībniekiem ir iespējams rakstveidā atteikties no pirmpirkuma tiesībām arī pirms šī termiņa notecēšanas.

Lai nodrošinātu savstarpēju saskaņotību starp Koncernu likuma regulējumu un Komerclikuma normām, Komerclikuma grozījumi precizē, ka dalībnieku sapulces vai akcionāru sapulces kompetencē ir arī lēmuma pieņemšana par koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Tāpat Komerclikumā tagad arī norādīts, ka akcionāru pilnsapulce ir tiesīga lemt par sabiedrības iekļaušanu vai piekrišanu plānotai sabiedrības iekļaušanai.

Paplašināts arī to gadījumu skaits, kad valdei ir pienākums obligāti sasaukt dalībnieku vai akcionāru sapulci, attiecinot šo pienākumu arī uz apstākļiem, kad sabiedrībai konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes. Grozījumi arī paredz, ka valdes paziņojumā par dalībnieku vai akcionāru sapulces sasaukšanu iekļaujama plašāka informācija, nekā tas bija ierasts līdz šim.

Akciju sabiedrība turpmāk vairs nevarēs iegūt savas daļas, nopērkot no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kas tika emitētas, aizstājot sabiedrības nodokļu parādus valsts vai pašvaldības budžetā. Precizēti arī noteikumi par akcionāru sapulces tiesībām atsaukt sabiedrības institūciju locekļus. Turpmāk akcionāru sapulce varēs atsaukt tikai visu padomi kopumā, kā arī sabiedrības likvidatoru, revidentu vai kontrolieri. Likums arī paredz, ka tikai visas padomes vai likvidatora atsaukšanas gadījumā akcionāru sapulcei ir pienākums tās pašas sapulces ietvaros iecelt jaunu padomi un likvidatoru. Likumā iestrādāta arī jauna norma, kas paredz, ka akcionāru pilnsapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu, neatkarīgi no tās iemesliem, neskars trešo personu tiesības, kas iegūtas labā ticībā.

Citas aktualitātes

Komercnoslēpuma regulējums precizēts, norādot, ka komercnoslēpuma statusu komersants turpmāk varēs piešķirt saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras vienlaikus atbildīs piecām sekojošām pazīmēm: (a) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši saistītas ar to; (b) tās nav vispārpieejamas trešajām personām; (c) tās ir vai varētu būt ar mantisku vai nemantisku vērtību; (d) to nonākšana citu personu rīcībā varētu radīt zaudējumus; (e) attiecībā uz tām komersants ir veicis saprātīgus un atbilstošus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

Līdz šim bija iespējams noteikt valdes locekļiem kopīgas pārstāvības tiesības ar prokūristu. Tādēļ praksē radās pēc būtības nekorekta iespēja valdes locekļu pārstāvības tiesības padarīt atkarīgas no prokūrista. Komerclikuma grozījumi novērš šo situāciju, savukārt paredzot prokūrista tiesības pārstāvēt sabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem kapitālsabiedrības valdes locekļiem vai personālsabiedrības biedriem. No teiktā izriet, ka tagad prokūristam var noteikt tādas pārstāvības tiesības, kas atkarīgas no valdes locekļiem vai personālsabiedrības biedriem, nevis otrādi. Būtiski norādīt, ka sabiedrībām jāizdara attiecīgas izmaiņas savos statūtos noteiktajā pārstāvības modelī, ja valdes pārstāvības tiesības sasaistītas ar prokūristu prokūrists. Statūtu grozījumi jāpiesaka reģistrēšanai līdz 2005.gada 1.jūnijam.

Turklāt jaunie grozījumi paredzējuši atteikties no līdzšinējā Komerclikuma noteikuma, ka gadījumos, kad sabiedrības valdē ir viens valdes loceklis, tas saucams par sabiedrības rīkotājdirektoru. Tajā pat laikā Komerclikumā nav iestrādātas norādes par to, kas būtu jādara tām sabiedrībām, kuru līdz šim reģistrētie statūti paredz, ka tām ir sabiedrības rīkotājdirektori. Arī pārejas noteikumi neparedz sabiedrību pienākumu veikt nepieciešamās izmaiņas, lai to statūtos noteiktais regulējums tiktu saskaņots ar spēkā esošajām Komerclikuma normām. Līdz ar to praksē, iespējams, radīsies situācija, kad viena un tā pati persona tiks dēvēta gan par rīkotājdirektoru, gan par valdes locekli, radot liekus pārpratumus un nevajadzīgu terminoloģijas sinonīmiju.

Komercaģentiem, papildus tiesībām uz izlīdzinājumu, paredzētas arī tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas radušies komercaģenta līguma izpildes dēļ. Likumā īpaši noteikts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums attiecas uz neatpelnītajiem izdevumiem un ieguldījumiem, kurus komercaģents līguma pildīšanas laikā taisījis pēc principāla ierosinājuma. Turklāt likumā noteikts, ka puses pirms komercaģenta līguma izbeigšanās nevar vienoties par atteikšanos no komercaģenta tiesībām uz izlīdzinājumu un zaudējumu atlīdzību. Taču komercaģentiem jāievēro, ka zaudējumu atlīdzības prasījuma tiesības noilgst viena gada laikā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās. Grozījumi arī paredz, ka tiesības uz zaudējumu atlīdzību komercaģenti zaudē tajos pašos gadījumos, kad tiek zaudētas tiesības uz izlīdzinājumu.

Precizēti arī firmas izvēles ierobežojumi. Noteikts, ka firmā aizliegts iekļaut vārdus “Latvijas Republika” un to tulkojumu svešvalodā. Tomēr vārdu “Latvija” joprojām varēs izmantot firmā, jo no Komerclikuma izslēgta norāde, ka Ministru kabinets pieņems noteikumus par vārda “Latvija” lietošanas ierobežojumiem. Savukārt preču zīmi vai tās daļu firmā turpmāk varēs iekļaut saskaņā ar preču zīmju normatīvajiem aktiem. Turklāt  gadījumos, kad no personālsabiedrības izstāsies biedrs, kura vārds vai nosaukums lietots firmā, būs nepieciešama rakstiska šī biedra vai viņa mantinieku piekrišana, lai personālsabiedrība arī pēc šī biedra izstāšanās no sabiedrības varētu izmantot agrāko firmu. Likums vairs nepieļauj iespēju dibināšanas līgumā paredzēt atšķirīgus noteikumus par firmas izmantošanu.

Uzņēmumu pāreja vienmēr ir bijusi saistīta ar risku, ka kādas no uzņemto saistību sekām varētu aktualizēties tikai pēc uzņēmuma pārejas. Tādēļ šādu risku sadalījums līgumos starp uzņēmumu pārejā iesaistītajām pusēm arvien bijis viens no būtiskākajiem noteikumiem. Taču tagad likumā noteikts, ka puses ir solidāri atbildīgas par saistībām, kas radušās vai kuru izpildes termiņš iestājies 5 gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas. Pusēm vairs nav iespējas uzņēmumu pārejas līgumos paredzēt atšķirīgu riska sadalījumu.

Izmaiņas skārušas arī komercreģistrā ierakstāmo ziņu apjomu, piemēram, nosakot, ka  par sabiedrības administratoru komercreģistrā ierakstāmas plašākas ziņas, nekā tas bija noteikts līdz šim.

Izstrādātie Komerclikuma grozījumi galvenokārt tika veikti, lai sakārtotu līdz šim praksē atklājušās neprecizitātes, kā arī lai nodrošinātu Latvijas komerctiesību regulējumu atbilsmi Eiropas Savienības prasībām. Tomēr jācer, ka Komerclikums kā komerctiesiskās attiecības regulējošs pamatlikums netiks pakļauts biežām pārmaiņām, jo likuma kontinuitāte un konsekvence ir viens no stabilu tirdzniecības attiecību dibināšanas un uzturēšanas priekšnosacījumiem.