Darbinieks vai pašnodarbinātais?

/Tikai latviešu valodā/
Personai, kas vēlas pirkt cilvēka darbu, vispirms ir jāpieņem lēmums, kādu līgumu slēgt ar šo cilvēku – darba līgumu vai uzņēmuma (darbuzņēmuma) līgumu, kuri abi ir regulēti Civillikuma nodaļā par darba attiecībām.

Atkarībā no nolīgtajiem darba noteikumiem un noslēgtā līguma, šis cilvēks iegūs darbinieka vai pašnodarbinātā statusu, no kā izrietēs nodokļu un citas sekas abām līgumslēdzējām pusēm, kuras īsumā iezīmēsim šajā rakstā.[1]
 
Ja tiek noslēgts darba līgums, Latvijas valsts pieprasa darba devējam veikt noteiktas nodokļu iekasēšanas funkcijas, piemēram, ieturēt algas nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas un ieskaitīt tās valsts budžetā. Turklāt, darba devēji parasti piedāvā saviem darbiniekiem dažādus materiālus labumus, piemēram, apmaksātu atvaļinājumu, veselības apdrošināšanu, dalību uzņēmuma peļņā vai uzņēmuma pensiju plānā. Nekas no augšminētā darba devējam nav jādara, ja ar cilvēku tiek noslēgts uzņēmuma līgums un šis cilvēks ir reģistrējies valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona.  Tāpēc darba devējam algoti darbinieku parasti izmaksā dārgāk nekā ar uzņēmuma līgumu strādājošas pašnodarbinātās personas. Tomēr, vai abām pusēm šī atbilde ir tik vienkārša? 
Šajā rakstā iezīmēsim galvenās atšķirības starp darba ņēmēju un darbuzņēmēju, un katrs pats varēs konstatēt, kuras priekšrocības vai trūkumi viņam ir būtiskāki.
1. Konkrēta rezultāta iegūšana
Uzņēmuma līguma mērķis ir konkrēta darba rezultāta radīšana un nodošana pasūtītājam, ko uzņēmējs veic kā lietpratējs vai eksperts.  Šāds darba rezultāts var būt gan taustāms, gan netaustāms, piemēram, mājas krāsošana vai tīrīšana, vai zinātniska pētījuma uzrakstīšana, vai pasākuma noorganizēšana.  Arī darba devējs no sava darbinieka sagaida konkrētu mērķu izpildi, taču darba līgumā šis darba rezultāts parasti tiek noteikts daudz vispārīgāk, turklāt darba devējs to var vienpusēji mainīt un grozīt. 
2. Darba rīki, ierīces un darba vieta
Ja darbinieks paļaujas, ka darba vietu, visus nepieciešamos darba rīkus un ierīces tam nodrošinās, kā arī par to nolietojumu un bojājumu novēršanu būs atbildīgs darba devējs, tad šādas attiecības tiks klasificētas kā darba devēja – darba ņēmēja attiecības, uz kurām attiecināmi Darba likuma noteikumi.  Savukārt uzņēmuma līguma tiesiskajās attiecībās uzņēmējs uzdoto darbu veic savā mītnē un nes pilnu atbildību par savu darba rīku bojājumiem un nolietojumu.
3. Darba laika kontrole
Darba devējs ir tiesīgs noteikt darba laiku, kas jāievēro visiem darbiniekiem, bet  uzņēmējs pats izvēlas, kurā laikā viņš izpildīs pasūtītāja doto uzdevumu tā, lai darba rezultāts tiktu nodots nolīgtajā termiņā. 
4. Darba samaksas noteikumi
Ja darba apmaksa tiek piesaistīta tikai laika termiņam (piemēram, samaksa reizi mēnesī), tad tas vairāk atbildīs darba devēja – darba ņēmēja attiecībām.  Savukārt, ja darba apmaksa būs piesaistīta konkrēta darba  pabeigšanai vai darba rezultāta iesniegšanai, tad šāda samaksas kārtība būs raksturīga pasūtītāja - uzņēmēja attiecībām.  5. Kontroles pakāpe
Jo lielākas ir darba devēja tiesības kontrolēt darbinieku, jo lielāka iespēja, ka šīs darba attiecības ir darba devēja – darba ņēmēja attiecības, un nevis pasūtītāja – uzņēmēja attiecības. Tieši piešķirto tiesību apjoms, un nevis to faktiskais izlietojums, ir tas, kam būtu pievēršama uzmanība, nošķirot darba tiesiskās attiecības no uzņēmuma tiesiskajām attiecībām.
6. Darba izdevumi un komandējuma izmaksas
Ja darba devējs ir apņēmies atlīdzināt darbiniekam ar darbu saistītos izdevumus un komandējuma izmaksas, tas norādīs uz darba devēja – darba ņēmēja attiecībām.  Savukārt uzņēmējs parasti pats ir atbildīgs par visu ar savu darbu saistīto izdevumu segšanu, ieskaitot ceļošanas izdevumus. 
7. Atvaļinājums
Līgumā iekļauts noteikums par atvaļinājumu noteikti norādīs uz darba līguma esamību. Turpretī pasūtītājam nav nekādas intereses maksāt par uzņēmēja atpūtu.
8. Tiesības uzticēt savu pienākumu izpildi trešai personai
Jo lielākas ir darbinieka tiesības uzticēt pasūtītā darba izpildi trešai personai, jo vairāk šāds darbinieks atbildīs uzņēmēja statusam.  Tas gan nenozīmē, ka uzņēmuma līgumā pasūtītājs nevar pieprasīt, lai uzņēmējs pasūtījumu izpilda personīgi. Turpretim darba devēja – darba ņēmēja attiecībās darbiniekam nav tiesību savā vietā uz darbu nosūtīt citu personu. 
9. Darbinieka tiesības pieņemt darbā/atlaist no darba/ apmaksāt darbu palīgiem
Uzņēmuma nodaļas vadītājam vai ierindas darbiniekam nav neierobežotas tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba citus darbiniekus, kā arī izmaksāt tiem darba samaksu. Šāda tiesība parasti tiek ierobežota ar nepieciešamību iegūt vadības iepriekšēju piekrišanu. Uzņēmējam, turpretim, parasti ir neierobežotas tiesības pieņemt palīgus, taču, neatkarīgi no tā, vai uzņēmējs izpilda pasūtījumu pats vai uztic to savam palīgam (apakšuzņēmējam), viņš pats nesīs pilnu atbildību un risku par darba izpildi un tā kvalitāti. 
10. Dalība peļņā un zaudējumos
Uzņēmējs gūst peļņu vai zaudējumus konkrēta pasūtījuma izpildes rezultātā, kamēr darba ņēmējs saņem nolīgto darba algu neatkarīgi no tā, cik peļņu nesošs ir bijis viņa darbs. 
11. Apmācības 
Darba devējs bieži nodrošina saviem darbiniekiem apmācību un kvalifikācijas celšanas iespējas,  taču pasūtītājs nav ieinteresēts ieguldīt savus līdzekļus uzņēmēja apmācībā.
12. Strādāšana vairākās darba vietās 
Neskatoties uz atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, Darba ņēmējs parasti strādā pilnu darba laiku pie viena darba devēja, savukārt uzņēmējs parasti sadarbojas ar plašāku klientu loku un var vienlaicīgi pildīt vairāku pasūtītāju uzdevumus. 

Nobeigumā gribētu vērst lasītāju uzmanību uz to, ka noslēgtā līguma nosaukums nebūs tas, kas noteiks darba attiecību raksturu. Vajadzētu atcerēties, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir vienkāršāk iekasēt nodokļus caur darba devēju, tāpēc tas, ja vien noslēgtā līguma saturs to pieļauj, centīsies katras darba attiecības klasificēt kā darba devēja – darba ņēmēja attiecības. 

[1] Civillikuma nodaļā „Prasījumi no darba attiecībām” bez darba līguma un uzņēmuma līguma minēti arī graudniecības līgums un pārvadājuma līgums, kurus šinī rakstā mēs neapskatīsim.