Pieņemts jaunais Biedrību un nodibinājumu likums un tā spēkā stāšanās kārtība

/Tikai latviešu valodā/
Saeima š.g. 30. oktobrī pieņēmusi Biedrību un nodibinājumu likumu, kurš ir viens no trim pamatlikumiem, kas turpmāk regulēs nevalstisko organizāciju darbību Latvijā. Likums stāsies spēkā 2004. gada 1. aprīlī un tā spēkā stāšanās kārtību noteiks speciāls likums. Kopumā jāatzīmē, ka  jaunais likums, salīdzinot ar patreiz spēkā esošo likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” paredz iespēju izveidot nodibinājumus jeb fondus, kā arī satur skaidrākus noteikumus attiecībā uz biedrību un fondu darbību un pārvaldi, to likvidācijas un reorganizācijas kārtību. Savukārt, par to, vai Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums pēc tā spēkā stāšanās varētu ietekmēt arī bezpeļņas uzņēmējsabiedrību darbību, vēl būs jālemj Saeimai.

Biedrība vai nodibinājums? Likums diferencē divus galvenos nevalstisko organizāciju veidus – biedrību un nodibinājumu jeb fondu (turpmāk sauktu “fonds”). Biedrība tāpat kā patreiz sabiedriska organizācija ir personu apvienība, kas izveidota, lai sasniegtu noteiktus mērķus, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Savukārt fonds pretstatā biedrībai ir mantas kopums, kuru dibinātājs ir nodalījis noteiktu mērķu, kam nav peļņas gūšanas rakstura, sasniegšanai. Fonda institūta ieviešana ir viens no būtiskākajiem jauninājumiem, kurus paredz jaunais likums. Ja patreiz fondi Latvijā var darboties sabiedrisko organizāciju – atklāto fondu formā vai arī bezpeļņas uzņēmējsabiedrību formā, tad jaunais likums paredz speciālu juridisku formu fonda darbībai. Jāatzīmē, ka jaunais likums tomēr neregulēs politisko partiju, reliģisko organizāciju, arodbiedrību, publisko fondu un noteiktu profesionālo organizāciju darbību.

Biedrību un fondu darbība. Līdzīgi kā līdz šim, biedrības un fondi varēs veikt publisku darbību, piemēram, izveidot savu preses izdevumus, organizēt sapulces un gājienus. Arī turpmāk tie būs tiesīgi kā papilddarbību veikt noteiktu saimniecisko darbību, piemēram, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu, vai arī cita veida saimniecisko darbību. Tomēr minētajai darbībai nedrīkstēs būt peļņas gūšanas raksturs un visi ienākumi no saimnieciskās darbības būs izmantojami biedrības vai fonda mērķu sasniegšanai.

Biedrību un fondu pārvalde. Atšķirībā no patreizējā likuma jaunais likums satur skaidru regulējumu attiecībā uz biedrību un fondu pārvaldes institūcijām. Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un valde, tomēr statūti var paredzēt arī citu papildus pārvaldes institūciju izveidošanu. Statūtos varēs paredzēt, ka kopsapulces funkcijas pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce, kas būs nozīmīgi biedrībās ar lielu biedru skaitu. Biedrības valdē varēs būt viena vai vairākas fiziskas personas, turklāt vismaz pusei valdes locekļu jābūt dzīvesvietai Latvijā. Fonda pārvaldes galvenā institūcija ir valde, kuras sastāvā jābūt vismaz trim fiziskām personām. Gan biedrības, gan fonda valdes locekļiem atlīdzību par pienākumu pildīšanu varēs izmaksāt tikai gadījumā, ja šāda iespēja paredzēta statūtos.  Radikāls jauninājums ir brīvprātīgo darbinieku statusa legalizēšana, kuri strādā biedrībā vai fondā bez atalgojuma, bet ir tiesīgi saņemt radušos izdevumu atlīdzību statūtos noteiktajā kārtībā.  

Likvidācija. Atšķirībā no patreiz spēkā esošā regulējuma jaunais likums skaidrāk regulē biedrību un fondu likvidācijas pamatus un kārtību. Beidzot arī Latvijas likumi atzīst biedrību un fondu maksātnespēju un bankrotu.  Attiecībā uz biedrības atlikušās mantas sadalīšanu likvidācijas gadījumā jāatzīmē, ka personas, kurām likvidācijas gadījumā var sadalīt biedrības mantu, var noteikt statūti vai biedru kopsapulces lēmums. Ja minētie akti šīs personas nenosaka, tad atlikusī manta var tikt sadalīta biedrības biedriem likvidācijas brīdī. Savukārt, personām, kurām ir tiesības uz fonda atlikušo mantu likvidācijas gadījumā jābūt noteiktām fonda statūtos. Atsevišķos gadījumos biedrības atlikusī manta pienākas valstij.

Reorganizācija. Jaunais likums arī skaidrāk regulē biedrību un fondu reorganizācijas kārtību, nosakot, ka biedrības un fondi var tikt reorganizēti sadalīšanas (sašķelšanas vai nodalīšanas) vai arī apvienošanas (saplūšanas vai pievienošanas) ceļā, taču reorganizācijā var būt iesaistīti tikai attiecīgi biedrības vai fondi. Fondu reorganizēt var tikai statūtos paredzētajos gadījumos, turklāt testamentārā fonda reorganizācija ir aizliegta.

Spēkā stāšanās kārtība. Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums patreiz pieņemts tikai pirmajā lasījumā. Atbilstoši 1. lasījumā pieņemtajai redakcijai ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanos jaundibinātas vai reorganizācijas ceļā izveidotas sabiedriskās organizācijas būs jāreģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā, nevis sabiedrisko organizāciju reģistrā. Turklāt organizācijas, kas patreiz ierakstītas sabiedrisko organizāciju reģistrā būs jāpārreģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2005. gada 31. decembrim, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas. Līdz sabiedriskās organizācijas ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedriskās organizācijas darbosies saskaņā ar patreiz spēkā esošajiem likumiem.

Bezpeļņas uzņēmējsabiedrību darbība. Lai gan Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija š.g. 2. decembrī ir nolēmusi izslēgt no Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumus par bezpeļņas uzņēmējsabiedrību pārveidošanu, tomēr par to vēl būs jālemj Saeimai. 1. lasījumā pieņemtais likumprojekts paredz, ka ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanos nebūs atļauta jaunu bezpeļņas uzņēmējsabiedrību reģistrācija uzņēmumu reģistrā un esošajām bezpeļņas uzņēmējsabiedrībām būs jālemj par pārveidošanos. Spēkā esošā likumdošana paredz vairākas iespējas bezpeļņas uzņēmējsabiedrību pārveidošanai, piemēram, pārveidošanu par komercsabiedrību vai sabiedrisku organizāciju, un katrai no tām ir atšķirīgas sekas attiecībā uz bezpeļņas uzņēmējsabiedrības rezerves fondu. Tā kā komercreģistrā nevar tikt ierakstīta sabiedrība, kas darbojas bezpeļņas formā, tad, pārveidojoties par komercreģistrā reģistrētu peļņas sabiedrību, bezpeļņas uzņēmējsabiedrības rezerves fonds atbilstoši likumam “Par bezpeļņas organizāciju” pāriet valstij. Arī 1. lasījumā pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumprojekts paredz, ka, šādā gadījumā rezerves fonds tiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā un tam atbilstošās daļas vai akcijas pāriet valstij. Ja bezpeļņas organizācijā bijusi ieguldīta pašvaldības manta, tad rezerves fondam atbilstošās kapitāla daļas vai akcijas pāriet attiecīgajai pašvaldībai. Savukārt, ja  bezpeļņas organizācijas formā dibināta uzņēmējsabiedrība tiek pārveidota par sabiedrisko organizāciju, tās rezerves fonds netiek atsavināts. Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumprojekts paredz dažādas sekas atkarībā no tā, vai pārveidošanas rezultātā izveidotā biedrība vai fonds būtu vai nebūtu ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Ja bezpeļņas uzņēmējsabiedrība tiktu pārveidota par biedrību vai fondu, kas noteiktā termiņā iegūtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu, tad viss bezpeļņas uzņēmējsabiedrības rezerves fonds pārietu biedrības vai fonda īpašumā. Ja biedrība vai fonds neiegūtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu, tad noteikta rezerves fonda daļa būtu iemaksājama valsts budžetā.

Nobeigumā jāuzsver, ka, lai gan jaunajam likumam jāstājas spēkā nākamā gada 1. aprīlī, tomēr Saeimai vēl ir jālemj par Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtību, kā arī par tā ietekmi uz bezpeļņas uzņēmējsabiedrību darbību.