Vai vidēja līmeņa Latvijas pārtikas preču ražotājs savos līgumos var norādīt, ka savu preci piegādā tikai vienam pircējam (piemēram, vairumtirgotājam) un ka šis pircējs pērk preci tikai no šī uzņēmuma?

/Tikai latviešu valodā/

Šis jautājums ir kļuvis aktuāls saistībā ar lielveikalu piekopto politiku. Šāds līgums uzskatāms par preču izplatīšanas līgumu, kurā vienlaicīgi ir apvienoti gan ekskluzīvā pirkuma, gan ekskluzīvā piegādes līguma noteikumi. Tādā gadījumā tas uzskatāms par aizliegtu vienošanos Konkurences likuma un 1998.gada 3.marta MK noteikumu Nr.74 izpratnē, un līdz ar to līgumā šādi noteikumi nevar tikt iekļauti.

Tomēr likums paredz izņēmumus. Šāda veida vienošanās var pastāvēt, ja:
1) to ir izvērtējusi un atļāvusi Konkurences padome vai
2) vienošanās objekta (preces) tirgus daļa Latvijā nepārsniedz 5%.

Ja jūsu preces tirgus daļa pārsniedz 5% un nav saņemts pozitīvs Konkurences padomes lēmums, tad vienošanās ir aizliegta un spēkā neesoša no tās noslēgšanas brīža. Turklāt jāatceras, ka uzņēmējam pastāv gan likuma pārkāpuma konstatēšanas risks, gan risks, ka iestāsies atbildība pret saviem konkurentiem, kuru intereses šī vienošanās aizskar.

Cik nopietnas ir Konkurences likuma prasību pārkāpšanas sekas (piemēram, augstāk minētajā gadījumā)?
Pagaidām visi Latvijas uzņēmēji vēl pilnībā neapzinās Konkurences likuma nozīmi un iespējamā soda smagumu. Likuma pārkāpuma rezultātā, pirmkārt, uzņēmējam jārēķinās ar rūpīgu un parasti diezgan ilgstošu pārkāpuma lietas izmeklēšanu, ko veic Konkurences padome. Šāda izmeklēšana var ilgt pat 6 mēnešus, bet atsevišķos gadījumos tā var turpināties vairāk nekā gadu. Turklāt jāatceras, ka šajā laikā uzņēmums saņems arī krietnu devu negatīvas publicitātes. Otrkārt, atkarībā no pārkāpuma smaguma uzņēmuma vadītājam vai pašam uzņēmumam var tikt uzlikts sods no 250 latiem līdz pat 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma, kas uzņēmumu var faktiski iznīcināt.