Vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi būtiskiem jaunumiem likumos?

/Tikai latviešu valodā/

Jaunais gads ir atnesis ne tikai dāvanas un priekus, bet arī virkni izmaiņu uzņēmēju darbības regulēšanā. Šīs izmaiņas īsākā vai garākā laika periodā ietekmēs visus uzņēmējus Latvijā, tādēļ ir vērts par tām atgādināt vēlreiz.

Komerclikums pirmo skars reorganizāciju
Neapšaubāmi, kā gada lilākais jaunums ir minams Komerclikums. Tā nākotne vēl ir neskaidra, jo Saeima turpina skatīt iespējamos likuma grozījumus, tomēr pats Komerclikums un tā piemērošanas noteikumi ir stājušies spēkā un tātad ir jāņem vērā. Lai gan pašreizējā likuma redakcija paredz, ka visus skarošā uzņēmējsabiedrību pārreģistrācija ir brīvprātīga un to var veikt līdz 2004.gada 31.decembrim (tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tuvākā pusotra gada laikā ir jāgroza SIA statūti), tomēr vienā gadījumā komersantiem jau tagad ir jāpiemēro Komerclikuma prasības. Kopš janvāra visiem uzņēmumiem, kas veiks reorganizāciju (piemēram, apvienosies vai sadalīsies), būs jāievēro jaunā likuma prasības. Tas nozīmē, ka līdz šim relatīvi vieglais reorganizācijas process būs garāks un ietvers sevī vairākus posmus.

Pirmkārt, sabiedrībām, kas vēlēsies apvienoties vai sadalīties, jau procesa sākumā atbilstoši Komerclikuma prasībām būs jāgroza savi statūti un jāreģistrējas Komercreģistrā. Tālāk sabiedrībām ir jāveic vairākas likumā noteiktās darbības, starp kurām kā būtiskākās ir minamas reorganizācijas līguma projekta un prospekta sastādīšana, revidenta veiktā reorganizācijas līguma projekta pārbaude (pēc kuras ir jāsastāda rakstveida atzinums par līguma projektu), lēmuma pieņemšana sabiedrību sapulcēs un līguma noslēgšana, kā arī visu zināmo kreditoru informēšana par reorganizācijas procesu.

Stingrāki apvienošanās noteikumi
No 1.janvāra ir stājies spēkā arī jaunais Konkurences likums. Tas lielā mērā ir balstīts uz iepriekšējo Konkurences likumu, tomēr tajā ir atrodami arī vairāki būtiski jauninājumi.

Konkurences likuma jauninājumi: 
 •) precizēts terminu (piem., dominējošais stāvoklis) skaidrojums 
 •) stingrāki tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi 
 •) noteikti Konkurences padomes lēmumu veidi un to pārsūdzēšana

precizēta atbildība par likuma pārkāpumiem (naudas sodu apmērs, tā piedziņas u.c. jautājumi)

Jaunais Konkurences likums precizē vairākus terminus. Svarīgākie no tiem ir “dominējošais stāvoklis” un “tirgus dalībnieks”. Turpmāk tiks atzīta arī kolektīvā dominance jeb vairāku tirgus dalībnieku kopīga atrašanās dominējošā stāvoklī. Līdz ar to arī tirgus dalībnieku, kuru individuālā tirgus daļa nesasniedz 40%, darbība var tikt izvērtēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas kontekstā, ja tie kopā ar citiem tirgus dalībniekiem ļaunprātīgi izmanto šo stāvokli.

No 1.janvāra uzņēmumu apvienošanās ir pakļauta jauniem noteikumiem, kas vēl vairāk vērsti uz tirgus koncentrācijas ierobežošanu. Faktiski tas nozīmē biežāku Konkurences padomes uzraudzību apvienošanās darījumos. Agrāk ziņojumus par gaidāmo apvienošanos bija jāiesniedz padomei gadījumos, kad izpildījās abi zemāk minētie nosacījumi, taču tagad pietiek ar viena nosacījuma izpildi:
1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finansu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu; vai
2) vismaz viens no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās atradies dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū.

Der atzīmēt, ka jaunais likums kopumā precīzāk sakārto Konkurences padomes lēmumu un sodu pieņemšanas jautājumus. Likumā tagad nosaka vienotu lēmumu pārsūdzēšanas kārtību - turpmāk visi lēmumi ir pārsūdzami rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad persona uzzinājusi par lēmumu. Tāpat jāatceras, ka tirgus dalībniekam, kas pārkāpj Konkurences likumu, būs jāsedz arī tie zaudējumus, kas pārkāpuma rezultātā radušies citam tirgus dalībniekam vai līguma pusei.

Pienācis laiks atkarības pārskatam
Šis gads ir atnesis būtisku jaunievedumu arī vairāk kā 60 tūkstošiem Latvijā reģistrēto SIA un AS. Saskaņā ar Koncernu likuma prasībām, gadījumos, kad uzņēmumam vai fiziskai personai pieder kontrole kādā Latvijā reģistrētā SIA vai AS (piemēram, akciju vai kapitāla daļu vairākums), sabiedrībām tiek dota izvēle: slēgt koncerna līgumu vai sastādīt atkarības pārskatu. Tā kā noslēgtie un Uzņēmumu reģistrā reģistrētie koncernu līgumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, tad lielākajai daļai sabiedrību šogad papildus gada pārskatam pirmo reizi būs jāsastāda arī atkarības pārskats. Šim pārskatam jāsniedz priekšstats par atkarīgās sabiedrības attiecībām ar valdošo uzņēmumu, uzrādot savstarpējos darījumus un to izpildījumu. Pārskatā īpaši jānorāda tie darījumi, kas atkarīgajai sabiedrībai ir neizdevīgi.

Mūsuprāt, atkarības pārskatam vairāku iemeslu dēļ ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Pirmkārt, par nepieciešamo ziņu pilnīgu iekļaušanu atkarības pārskatā
23
sabiedrības vadības pārstāvji ir personiski mantiski atbildīgi. Otrkārt, uzņēmēji, kas ir apmeklējuši Koncernu likuma seminārus, ir atzinuši, ka joprojām trūkst informācijas par atkarības pārskata un koncerna līguma praktiskajiem jautājumiem. Treškārt, pagaidām trūkst arī oficiālu skaidrojumu arī par Koncernu likumā paredzēto maksājumu statusu nodokļu likumu izpratnē un ar to saistītām nodokļu sekām.

Jauna valsts un pašvaldību iepirkuma kārtība
No šī gada sākuma Latvijā ir stājusies spēkā arī jauna valsts un pašvaldību iepirkuma kārtība, ko regulē likums “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”. Jaunais likums par svarīgāko izvirza valsts un pašvaldību iepirkuma procedūras atklātuma nodrošināšanu (iepriekš tā bija iepirkuma nodrošināšana par iespējami zemāku cenu).

Saeima ir paplašinājusi iepirkuma regulēšanas sfēru, un turpmāk likuma prasības varēs nepiemērot tikai šādos gadījumos:
1) iepirkuma līguma cena ir mazāka par 1000 latiem (agrāk - 5000 latu);
2) projektēšanas, konsultāciju un līdzīgu pakalpojumu līguma cena ir mazāka par 5000 latiem;
3) iepirkums nepieciešams neparedzētu ārkārtas apstākļu un situācijas novēršanai un iepirkuma cena nepārsniedz 5000 latu.

Likums nosaka četras iepirkuma metodes - atklāts konkurss, slēgts konkurss, cenu aptauja vai sarunu procedūra. Tādējādi ir radīta jauna iepirkuma metode – sarunu procedūra, bet atcelts ir viena pretendenta piedāvājuma izskatīšana variants. Tāpat likums izvirza jaunas prasības pret darba uzdevumu un tehnisko specifikāciju, kas iepriekš nebija regulēts vispār un ļaus samazināt neobjektivitāti un subjektīvismu iepirkuma organizēšanā.

Jāatzīmē, ka turpmāk jebkuram pretendentam tiek dotas plašākas tiesības piedalīties iepirkuma norisē. Pretendenti ir tiesīgi būt klāt pie piedāvājumu atvēršanas, bet pēc iepirkuma procedūras norises beigām varēs iepazīties ar noslēguma protokolā ietverto pamatinformāciju.

Visbeidzot jāpiemin, ka par visiem iepirkumiem (izņemot ar cenas aptaujas metodi veiktajam) ir jāpaziņo jaunai institūcijai - Iepirkumu uzraudzības birojam. Turpat varēs iesniegt arī sūdzību par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Šāda sūdzība ir jāiesniedz līdz iepirkuma līguma noslēgšanas brīdim (tas var notikt ne ātrāk kā 10 dienas pēc rezultātu paziņošanas), un sūdzības iesniegšana apturēs iepirkuma līguma noslēgšanu.

Valsts un pašvaldību iepirkuma metodes:
 •) sarunu procedūra 
 •) cenu aptauja 
 •) slēgts konkurss 
 •) atklāts konkurss 

Likumu nepiemēro: 
 •) ja līguma cena ir mazāka par 1000 latiem; 
 •) ja konsultāciju un citu pakalpojumu līguma cena ir mazāka par 5000 latiem; 
 •) ja iepirkums ir ārkārtas apstākļu un situācijas novēršanai un cena nepārsniedz 5000 latu.