Mainīsies ārzemnieku nodarbinātības normas

/Tikai latviešu valodā/
Jebkuram darba devējam, kurš nodarbina ārvalsts pilsoņus, nākas saskarties ar ārzemnieku uzturēšanās un nodarbinātības prasībām Latvijā. Tādējādi, lai gan uzņēmuma ikdienā imigrācijas jautājumiem ir sekundāra nozīme, tomēr, pieņemot darbā ārzemniekus, imigrācijas un nodarbinātības prasību ievērošana ir būtiska.

JĀIEVĒRO, KA ar 2003. gada 1.maiju stāsies spēkā jaunais Imigrācijas likums. Šis likums satur jaunus noteikumus attiecībā uz ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos, kā arī dod jaunu tiesisku pamatu ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā. Lai gan jaunais likums sāks savu darbību pēc vairākiem mēnešiem, tomēr, lai aiztaupītu negaidītus pārsteigumus un varētu sekmīgi plānot darbinieku un darījumu partneru uzturēšanos Latvijā, nepieciešams jau laikus iepazīties ar jaunā likuma ieviestajām pārmaiņām ieceļošanas un uzturēšanās noteikumos.

Pašreiz ieceļošanas un uzturēšanās jautājumus Latvijā regulē 1992. gadā pieņemtais likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", kā arī vairāki uz tā pamata pieņemti Ministru kabineta noteikumi. Jauna likuma pieņemšanas nepieciešamību imigrācijas jomā noteica Latvijas starptautiskās saistības. Lai gan šobrīd spēkā esošajā 1992. gadā pieņemtais likums vairākkārt grozīts, tas pilnībā neatbilst ES prasībām. Jaunais Imigrācijas likums tika izstrādāts, ņemot vērā Latvijai saistošo cilvēktiesību dokumentu normas, kā arī ES prasības migrācijas, vīzu un ārējo robežu jomā.

KOPUMā VĒRTĒJOT jauno likumu, jāatzīst, ka ieceļošanas un uzturēšanās noteikumi ir detalizētāki un stingrāki, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo likumu. Ievērojot, ka līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos ieceļošanas un uzturēšanās noteikumos radīsies vairākas būtiskas pārmaiņas, turpmāk apskatītas dažas izmaiņas, kas varētu kļūt aktuālas uzņēmuma ikdienā. Pašreiz spēkā esošais likums paredz, ka ārzemnieki Latvijā drīkst ieceļot, uzrādot atzītu ceļošanas dokumentu ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju. Derīga veselības apdrošināšanas polise ārzemniekam jāuzrāda, tikai saņemot uzturēšanās atļauju. Turpretim jaunais Imigrācijas likums nosaka, ka, izņemot valdības noteiktos gadījumos, lai ieceļotu Latvijā, ārzemniekam būs nepieciešama ne tikai pase un derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, bet arī derīga dzīvības un veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi un nāvi saistīto izdevumu segšanu Latvijā. Tādējādi katru reizi, izņemot valdības noteiktos gadījumos, ieceļojot Latvijā, neatkarīgi no tā, vai ārzemnieks ieceļo ar vīzu, uzturēšanās atļauju vai bez vīzas, ja ārzemnieks ir no bezvīzu režīma valsts, ārzemniekam jābūt derīgai veselības un dzīvības apdrošināšanas polisei.

Jaunais likums arī nosaka, ka, lai ieceļotu Latvijā, personas pases derīguma termiņam vismaz par 3 mēnešiem jāpārsniedz paredzamais uzturēšanās laiks Latvijā. Jāatzīmē, ka šo prasību ievērošanai ir būtiska nozīme, tā kā no 2003. gada 1.maija personai, kura Latvijā ieradīsies bez robežas šķērsošanai nepieciešamajiem dokumentiem, tātad arī bez derīgas veselības un dzīvības apdrošināšanas polises, vai ar nederīgu pasi, varēs tikt atteikta ieceļošana Latvijā.

AR JAUNā LIKUMA spēkā stāšanos izmaiņas paredzamas arī ārzemnieku nodarbināšanas kārtībā. Tā kā jaunais likums nodrošina jaunu tiesisko pamatu ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā, tad Ministru kabinetam būs jāizstrādā jauni noteikumi par darba atļauju izsniegšanu, kā arī par izņēmumiem, kad tā nav nepieciešama. Vispārīgi Imigrācijas likums nosaka, ka darba atļauja nepieciešama, ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijā sakarā ar savu komercdarbību, nodarbinātību vai kā pašnodarbinātā persona. Jāievēro, ka atšķirībā no pašreizējā regulējuma, ir paredzēta iespēja saņemt termiņuzturēšanās un darba atļauju arī pašnodarbinātai personai.

Imigrācijas likumā ir precīzi noteikti uzturēšanās atļauju termiņi. Tā, piem., kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, personālsabiedrības amatpersona ar paraksta tiesībām varēs pieprasīt uzturēšanās atļauju uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz 4 gadiem. Uz nodarbinātības pamata uzturēšanās atļauju arī varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus. Savukārt pašnodarbinātā persona, tāpat kā individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs uzturēšanās atļauju varēs pieprasīt uz laiku līdz vienam gadam, bet ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis - uz laiku, kas nepārsniedz 4 gadus.

PAŠREIZ ĀRZEMNIEKS var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, ja viņš uzturas Latvijā likumīgi, t.i., ar vīzu, uzturēšanās atļauju vai bez vīzas, ja persona ir no valsts, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par bezvīzu režīmu. Pēc 1.maija dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniegt Latvijā varēs tikai tas ārzemnieks, kurš Latvijā jau atrodas ar uzturēšanās atļauju. Līdz ar to persona, kas Latvijā iebraukusi kā, piem., tūrists ar vīzu, vairs nebūs tiesīga iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Lai saņemtu uzturēšanās atļauju ārzemniekam, dokumenti būs jāiesniedz Latvijas pārstāvniecībā attiecīgajā ārvalstī.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka, lai saņemtu uzturēšanās atļauju sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību, Ministru kabinets noteiks to personu loku, kuras būs tiesīgas iesniegt dokumentus Latvijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Ar 2003. gada 1. maiju tiks atcelta līdzšinējā prakse, kas ārzemniekam pēc termiņuzturēšanās atļaujas beigām ļāva pagarināt likumīgas uzturēšanās iespēju Latvijā, izmantojot bezvīzu režīma ietvaros paredzēto laiku. Ja persona noteiktā kārtībā nebūs saņēmusi jaunu uzturēšanās atļauju, viņai no Latvijas būs jāizbrauc.

Jāatzīmē, ka, iepriekš apskatītas tikai dažas no jaunajā likumā paredzētajām izmaiņām. Turklāt jāievēro, ka, lai iedarbinātu jaunā Imigrācijas likuma normas, valdībai vēl jāpieņem vairāki noteikumi, t.sk. par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību, vīzu un uzturēšanas atļauju izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību u.c. Tādējādi, ievērojot, ka papildus Imigrācijas likumam jāstājas spēkā vēl vairākiem normatīvajiem aktiem, darba devējam, plānojot pieņemt darbā ārzemniekus, būs nozīmīgi laikus iepazīties ar jaunajām imigrācijas un nodarbinātības prasībām.