Lai darbs kaulus nelauztu
Lai darbs kaulus nelauztu
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā darba apstākļi birojos ir ievērojami mainījušies. Biroju kompaktais iekārtojums un plašais biroja tehnikas pielietojums pakļauj darbinieku specifiskai fiziskai un garīgai slodzei, tādēļ darba aizsardzības normatīvos aktos ir paredzētas speciālas darba drošības prasības tieši birojos strādājošiem.
Šo prasību ievērošana ne tikai saudzēs darbinieku veselību, bet arī ļaus darba devējam izvairīties no nevajadzīgu naudas sodu un kompensāciju maksāšanas pienākuma.
Biroju iekārtojumam un tehnikai piemērojamās darba aizsardzības prasības nosaka šogad apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 125 Darba aizsardzības prasības darba vietās un Nr. 343 Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju. Noteikumi satur norādījumus par biroja un darba vietas iekārtojumu, kvalitātes prasības biroja darbā izmantotajiem displejiem, kā arī noteikumus par darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm.
Darbu birojā ietekmē dažādi darba vides faktori. Noteikumi paredz virkni vispārējas drošības prasības, starp kurām ir pieminētas arī tādas pašsaprotamas lietas kā neslidenas grīdas, atverami, aizsedzami logi, durvju noformējums u.tml.
Tomēr prasību vienkāršums nemazina to svarīgumu. Pat slapja lamināta grīda vai aizvērtas stikla durvis steidzīga darbinieka ceļā var radīt nopietnas problēmas, tādēļ noteikumi uzliek darba devējam pienākumu pareizi saplānot telpu uzkopšanas laiku un apgādāt durvis ar atbilstošu marķējumu.
Tāpat uz biroju kā darba telpu attiecas arī prasības par ugunsdzēšanas aprīkojuma, pirmās palīdzības aptieciņas un speciālo zīmju izvietošanu. Plānojot kopējo biroja izkārtojumu, ir jārēķinās arī ar vairākām speciālām darba drošības prasībām.
Mikroklimats. Kvalitatīvai darba pienākumu pildīšanai birojā ir nepieciešams uzturēt optimālu gaisa t0 un relatīvo mitrumu. Pēc speciālistu atzinuma optimāla gaisa t0 birojā ir 20 - 25 grādi. Augstāka vai zemāka gaisa t0 pazemina darbinieka darba spējas. Papildus biroja tehnikas radītais siltums arī samazina gaisa mitrumu birojā, un tas ir faktors ātrākam acu nogurumam, radot papildu slodzi darbinieka redzei.
Noteikumi neparedz noteiktus līdzekļus mikroklimata nodrošināšanai, tādēļ katrā birojā var būt savs mikroklimata problēmas risinājums. Praksē optimālas gaisa t0 un mitruma uzturēšanai birojā var izmantot, piemēram, vēdināšanu, ventilāciju, gaisa kondicionēšanu un citus līdzekļus.
Apgaismojums. Gaismas atspīdums datora ekrānā rada papildu slodzi darbinieka redzei. Noteikumi paredz, ka biroja iekārtojums plānojams tā, lai datora un citu gaismas avotu savstarpējais izvietojums telpā novērstu nevēlamā atspīduma rašanos.
Troksnis. Attiecībā uz troksni noteikumi nosaka, ka birojā nav pieļaujams troksnis, kas traucē sarunāties un koncentrēties darba pienākumu izpildei. Pēdējais kritērijs norāda, ka pieļaujamā trokšņa līmenis ir atkarīgs no veicamā darba īpatnībām.
Nnoteikumi paredz detalizētu regulējumu arī individuālās darba vietas iekārtojumam. Darbs birojā ir pieskaitāms t.s. "sēdošam darbam". Lai mazinātu šāda darba negatīvo ietekmi uz darbinieka veselību, ir jāņem vērā darba vietas lielums.
Noteikumi paredz, ka darba vietai ir jābūt pietiekami lielai, lai darbinieks varētu brīvi mainīt ķermeņa stāvokli un kustēties. Noteikumos speciālas prasības ir paredzētas arī darba galdam, krēslam, datoram un citai biroja tehnikai.
Galds. Būtiska nozīme biroja darbā ir darba galda izmēriem un īpašībām. Noteikumi paredz, ka galda izmēriem ir jābūt piemērotiem darbinieka ķermeņa īpatnībām.
Lai mazinātu modernās arodslimības - karpālā kanāla sindroma risku, galda virsmai ir jābūt pietiekoši lielai, lai, strādājot ar datoru, darbiniekam būtu pietiekama vieta arī plaukstu un roku atbalstam. Kā jau minēts, galda virsmai nevajadzētu atstarot arī apkārtējo gaismu.
Krēsls. Lai mazinātu nevēlamo ķermeņa skeleta un muskuļu slodzi, kas rodas, ilgstoši atrodoties sēdus stāvoklī, noteikumi izvirza prasības darba krēslam attiecībā pret tā ērtumu (iespēju regulēt augstumu, atzveltnes augstumu un slīpumu).
Nepieciešamības gadījumā darbinieks drīkst prasīt arī speciālu kāju atbalsta paliktnīti.
Datortehnika. Darbinieka veselības saudzēšanai noteikumi paredz veselu virkni tehnisku prasību datora ekrānam, klaviatūrai un arī programmatūrai.
Tā, piemēram, lai novērstu datora ekrāna radītā elektromagnētiskā starojuma negatīvo ietekmi, biroja tehnikas starojuma līmenis samazināms līdz darbinieka veselībai nekaitīgam līmenim.
Tomēr attiecībā uz tehnisko kritēriju izpildi ir jāpiezīmē, ka datoru nekaitīguma jomā daudz ir paveikušas tehnoloģijas un konkurence, tādēļ vairumam datoru un programmatūras ražotāju pēdējo gadu ražojumi atbilst šīm prasībām.
Jau agrāk esam informējuši Db lasītājus, ka darba devējam ir pienākums organizēt un apmaksāt regulāras veselības pārbaudes darbiniekiem, kas strādā ar datoru, kā arī apmaksāt brilles vai citus optiskās korekcijas līdzekļus, ja darbiniekam tādi ir nepieciešami (skat. Db Jurists 06.05.2002.).
Noteikumi precizē šo pienākumu, paredzot iespēju, ka par pirmreizējo un ārkārtas veselības pārbaudes apmaksu darba devējs un darbinieks vienojas atsevišķi. Attiecībā uz briļļu iegādi noteikumi paredz, ka šo līdzekļu iegādes kārtībai ir jābūt noteiktai koplīgumā vai darba kārtības noteikumos.
Bez iepriekš minētajām specifiskajām darba aizsardzības prasībām saistībā ar darba vietu iekārtojumu un obligātajām veselības pārbaudēm birojā ir veicami arī citi Darba aizsardzības likumā paredzētie pasākumi. Tāpat kā visās citās darba vietās, arī birojā darba devējiem ir jāveic regulāra darba vides uzraudzība, darba vides riska samazināšanas plānošana, darba drošības instruktāža, pirmās palīdzības apmācība. Arī šie ir specifiski jautājumi, tādēļ iesakām biroja darba aizsardzības organizēšanā iesaistīt kompetentus speciālistus.