Jaunais Darba likums nogriež atlaišanas pabalstus
Jaunais Darba likums nogriež atlaišanas pabalstus
Iespējams, ka šī pirmdiena Latvijas darba devējiem un darbiniekiem atšķirsies no citām. Aizvakar, 1.jūnijā spēkā stājās jaunais Darba likums. Likums ietver daudz jaunu noteikumu , kas nodrošina un paplašina darbinieku tiesību aizsardzību. Tā autori ir ieguldījuši ievērojamu darbu, iestrādājot likumā Satversmē noteiktos cilvēktiesību principus, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un Eiropas sociālās hartas noteikumus. Tomēr, rūpīgāk analizējot likumu, atklājas arī tādas normas, kas pasliktina darbinieku stāvokli, salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo Darba likumu kodeksu. Viena no tādām – atlaišanas pabalsts.
Atlaišanas pabalsts izmaksājams darbiniekam gadījumos, kad darba līgumu pirms termiņa izbeidz darba devējs. Nomainot veco Darba likumu kodeksu ar jauno Darba likumu, uz pārejas laiku ir izveidojusies divdomīga situācija. Laikā no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 1. janvārim atlaišanas pabalsts vairs nav jāmaksā, izņemot tikai trīs gadījumus: atbrīvojot darbinieku uzņēmuma likvidācijas vai štatu (darbinieku skaita) samazināšanas rezultātā, vai līguma neatbilstības likumam gadījumā.
Līdz šim Darba likumu kodekss, kas bija spēkā 30 gadus, noteica, ka atlaišanas pabalsts ir izmaksājams darbiniekam, ja viņš tiek atlaists sakarā ar, piemēram, nepietiekamām profesionālajām iemaņām vai nespēju veikt darbu veselības stāvokļa dēļ, kopumā desmit dažādos atlaišanas gadījumos (aprakstīti zemāk salīdzinošajā tabulā). Atlaišanas pabalsta apmērs bija mēneša vidējā izpeļņa.
Taču jaunā Darba likuma pārejas noteikumi ir izveidojuši īpatnēju diskriminējošu pārejas periodu līdz 2005. gadam. Šī perioda laikā darbiniekus varēs atlaist, neizmaksājot pabalstu, ja vien atlaišana nebūs saistīta ar likvidāciju vai štatu samazināšanu, vai līguma neatbilstību likumam. Tā, piemēram, ja darbinieks pieņemts darbā uz laiku, kamēr pastāvīgā darbiniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad pastāvīgajai darbiniecei atgriežoties darbā, uz laiku pieņemtais darbinieks ar viena mēneša iepriekšēju brīdinājumu tiek atbrīvots no darba, neizmaksājot nekādu atlaišanas pabalstu.
Situācija atkal normalizēsies pēc 2005. gada 1. janvāra, jo Darba likuma pārejas noteikumi paredz, ka no šīs dienas atkal stājas spēkā atlaišanas pabalstu izmaksas kārtība, kas ir ļoti līdzīga līdzšinējai praksei. Pat vēl vairāk, atlaišanas pabalsta lielums tad būs atkarīgs no nostrādātā laika uzņēmumā un var sasniegt pat četru mēnešu algu apmēru.
Jādomā, ka atlaišanas pabalsta noteikumi pārejas periodam ir pieņemti kļūdas dēļ, jo grūti saskatīt jebkādu mērķi vai jēgu šādam diskriminējošam noteikumam. Darba likuma autoru grupa pašreiz strādā pie Darba likuma grozījumu projekta, un jācer, ka darbinieka tiesības uz atlaišanas pabalstu tiks atjaunotas ar pirmajiem grozījumiem.
| Atlaišanas iemesls | Atlaišanas pabalstsX = mēneša vidējā izpeļņa | ||
| Līdz 2002.g. 1. jūnijam | 2002.g. 1. jūnijs - 2004.g.31.decembris | No 2005.g. 1. janvāra | |
| Nepietiekamas profesionālās iemaņas | X | - | X ® 4X |
| Veselības stāvokļa dēļ | X | - | X ® 4X |
| Iepriekšējā darbinieka atjaunošana darbā | X | - | X ® 4X |
| Atteikšanās pieņemt darba līguma grozījumus | X | - | - |
| Neievēlēšana amatā uz jaunu termiņu | X | - | - |
| Atteikšanās pārcelties citā darbā uz citu apvidu | X | - | - |
| Iesaukšana obligātajā dienestā | X | - | - |
| Darba devēja likvidācija | X | X | X ® 4X |
| Darbinieku skaita samazināšana | X | X | X ® 4X |
| Svarīgs iemesls | - | - | X ® 4X |
| Darba līguma neatbilstība likuma prasībām | 6X | 6X | 6X |