Darba devējam nāksies maksāt par svinēšanu
Darba devējam nāksies maksāt par svinēšanu
Sargājot darbinieku intereses attiecībā uz stabilu darba samaksas apmēru, jaunais Darba likums uzliek darba devējam pienākumu maksāt darbiniekam vidējo izpeļņu arī par dienām, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.
Konkrēti likuma 73.pants nosaka: darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par svētku dienām, kurās darbinieks nestrādā. Kāds ir šīs normas praktiskais pielietojums, un cik tas maksās darba devējam?
Lai darba samaksa nesamazinātos valsts svētku dēļ, Darba likums paredz darbiniekam saglabāt vidējo izpeļņu gadījumos, kad viņam svētku dienā nav jāstrādā.
Tomēr pārbaudot šīs normas darbību visā darba samaksas sistēmā, atklājas, ka norma nevis saglabā nemainīgu darba samaksas līmeni, bet atsevišķos mēnešos to ievērojami palielina. Likums liek saglabāt darbiniekam vidējo izpeļņu visās svētku dienās, tādēļ turpmāk darba devējam būs jāmaksā gan par valsts svētku svinībām darba dienā, gan arī jāpiemaksā par svētkiem, kas svinami sestdienās un svētdienās. Abos gadījumos darbiniekam tas nozīmē patīkamu algas pielikumu, jo vidējā izpeļņa neietilpst nolīgtajā darba algā un maksājama papildus.
Pēc jaunās vidējās izpeļņas formulas, vairumam darbinieku vidējā izpeļņa vienmēr pārsniegs darba samaksas apmēru. Tas nozīmē, ka par svētku dienu darbinieks saņems vairāk nekā par darbā nostrādātu dienu. Jājautā, vai privāto darba devēju un arī valsts un pašvaldību darba samaksas budžetos ir ieplānoti papildu līdzekļi svētku dienu apmaksai, jo gada "karstajos mēnešos" aprīlī, maijā un decembrī papildu kompensācijas veidos ievērojamu darba samaksas daļu.
Prasība apmaksāt visas svētku dienas koriģēs darbinieka vidējās izpeļņas apmēru. Darba likumā vidējās izpeļņas aprēķinā kalendāro darba dienu skaits ir aizstāts ar nostrādāto dienu skaitu, tādēļ svētku dienas paaugstinās darbinieka vidējo izpeļņu.
Atlīdzība par svētku dienām palielinās darba samaksas summu, savukārt svētki darba dienā samazinās nostrādāto dienu skaitu. Brīvdienās iekritušās svētku dienas palielinās arī atvaļinājuma naudas lielumu, tādēļ sagaidāms, ka daudz vairāk darbinieku gribēs iet atvaļinājumā uzreiz pēc Jāņiem, jo tad viņu vidējā izpeļņa būs lielāka nekā, piemēram, decembrī.
Darba likuma svētku dienu apmaksas sistēma veido situāciju, kad darba devējs ir spiests maksāt darbiniekam arī par dienām, kad darbinieks atpūšas, un par kurām citos apstākļos samaksa nepienāktos.
Situācijas absurdumu raksturo tas, ka pēc šādas sistēmas darbinieks, mazāk strādājot, saņems vairāk, kas ir pretrunā ar darba attiecību būtību - maksāt par darbu, nevis par atpūtu. Darba likums algas reformā iesaista gan valsts, gan arī privātos darba devējus, tādēļ abu sektoru pārstāvju interesēs ir mainīt pašreizējo svētku dienu kompensācijas kārtību.
Pašlaik atbildīgajās institūcijā strādā pie Darba likuma grozījumiem, tādēļ aktīva darba devēju rīcība, sniedzot priekšlikumus grozījumu izstrādātājiem, varētu sekmēt svētku dienu apmaksas taisnīgāku regulējumu.