Koncernu likums - vai trīskārša nodokļu aplikšana?

/Tikai latviešu valodā/

Koncernu likums ir stājies spēkā pagājušajā gadā un jau šogad būtiski ietekmēs uzņēmējsabiedrību darbību. Koncernu likums uzņēmējiem dod tikai divas iespējas: vai nu slēgt koncerna līgumu, vai arī katru gadu sastādīt atkarības pārskatu (papildus uzņēmuma gada pārskatam).

UR jau informē par pirmajiem reģistrētajiem koncernu līgumiem, un uzņēmēji tiek mudināti slēgt koncernu līgumus, jo pretējā gadījumā draud atkarības pārskata sagatavošana. Uzņēmēji ir neziņā, kas var izrādīties kaitīgāks – koncerna līgums vai atkarības pārskats?

Šī raksta mērķis ir noskaidrot, kā uzņēmēja nodokļus ietekmēs Koncernu likumā paredzētie maksājumi. Patreizējie nodokļu likumi paredz, ka uzņēmējsabiedrības peļņa ir apliekama ar 25% nodokli, taču pēc sadalīšanas dalībniekiem dividendes ar nodokli vairāk netiek apliktas. Kas notiks, ja uzņēmumi veiks Koncernu likumā paredzētos dažādos maksājumus: gan mātes sabiedrībai (valdošajam uzņēmumam), gan meitas sabiedrībai (atkarīgajai sabiedrībai), gan sabiedrības akcionāriem un dalībniekiem. Šie maksājumi likumā saukti gan kā peļņas nodošana, izlīdzinājums, atlīdzība, zaudējumu atlīdzināšana, u.tml. Kas tad īsti ir šie maksājumi un kādas nodokļu sekas tie radīs maksātājam un saņēmējam?

1. Koncerna līgums
Koncernu likums nosaka kādi starp sabiedrībām noslēgti līgumi uzskatāmi par koncerna līgumiem:
1) ar pārvaldes līgumu sabiedrība pakļauj savu vadību citam uzņēmumam; 
2) ar peļņas nodošanas līgumusabiedrība apņemas nodot visu savu peļņu vai tās daļu citam uzņēmumam; 
3) ar pārvaldes un peļņas nodošanas līgumssabiedrība pakļauj savu vadību citam sabiedrībai, kā arī apņemas nodot tai savu peļņu. 

Koncernu likums paredz, ka, uzņēmumiem noslēdzot peļņas nodošanas līgumu, vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu, atkarīgā sabiedrība “var nodot savu peļņu” valdošajai sabiedrībai.

Kā tiks kvalificēts šis maksājums atkarīgajai sabiedrībai? Vai tas tiks uzskatīts par ar saimniecisko darbību saistītu izdevumu, par kuru var samazināt apliekamo ienākumu?

Terminu “peļņa” Koncernu likums definē kā “sabiedrības peļņas daļa, ko saskaņā ar attiecīgo uzņēmējdarbības veidu regulējošo likumu ir tiesīga sadalīt

sabiedrības pilnsapulce, apstiprinot sabiedrības gada pārskatu.” No definīcijas izriet, ka likumdevējs runā par peļņu pēc nodokļiem.

Tātad, atkarīgajai sabiedrībai vispirms vajadzēs nomaksāt nodokli par savu peļņu, un tikai tad tā varēs veikt koncerna līgumā paredzēto maksājumu, ko likumdevējs sauc par “peļņas nodošanu” valdošajai sabiedrībai.

Kā tiks kvalificēts “peļņas nodošanas” maksājums saņēmējam - valdošai sabiedrībai? Šis maksājums veidos ieņēmumus valdošai sabiedrībai. Patreizējie nodokļu likumi neparedz iespēju šādu ieņēmumu izslēgt no apliekamā ienākuma, tātad, maksājums palielinās valdošās sabiedrības apliekamo ienākumu, un par to vēlreiz būs jāmaksā nodoklis.

Rezultātā veidojas dubults nodoklis par vienu un to pašu maksājumu, nemaz nepētot tālāk pievienotās vērtības nodokļa jautājumu.

Rodas jautājums, vai kas mainītos, ja “peļņu nodotu” valdošajam uzņēmumam – fiziskajai personai? Arī te mēs nonākam tādā pat strupceļā, jo arī likums “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” neparedz šādu ieņēmumu neapliekamo ienākumu sarakstā, tātad tas vēlreiz tiek aplikts ar nodokli šī cilvēka rokās. Šeit vienīgi varētu palīdzēt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 4. pants, kurš nosaka, ka vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmuma ienākuma nodokli.

Apskatot citu Koncerna līgumā paredzamo maksājuma veidu – izlīdzinājumu mazākumdalībniekiem, varam uzstādīt savdabīgu nodokļu rekordu – trīskāršu nodokļu aplikšanu. Saskaņā ar Koncernu likumu, “kā izlīdzinājums nosakāms vismaz tādas summas ikgadējs maksājums, kas atbilstoši atkarīgās sabiedrības gūtajai peļņai līdz koncerna līguma noslēgšanai un atkarīgās sabiedrības turpmākās peļņas izredzēm, ja koncerna līgums netiktu noslēgts, varētu tikt izmaksāta kā vidējā peļņas daļa par atsevišķu akciju”.

Tā rezultātā veidojas trīskāršs nodoklis:
1) atkarīgā sabiedrība “nodod peļņu” valdošajam uzņēmumam: 25% nodoklis;
2) valdošais uzņēmums iekļauj saņemto maksājumu apliekamajā ienākumā: 25% nodoklis; 
3) valdošais uzņēmums samaksā izlīdzinājumu mazākumdalībniekiem: mazākumdalībniekam apliekams ienākums, 25% nodoklis.

Koncernu likuma mērķis ir aizsargāt mazākumdalībniekus un nodrošināt viņiem tādu pašu ienākumu, kādu tie saņemtu dividendēs, ja nebūtu valdošās sabiedrības. Arī Lielbritānijā, piemēram, likums aizsargā mazos akcionārus un paredz līdzīga veida izlīdzinājuma maksājumus, taču Lielbritānijā likums uzreiz paredz, ka šādi maksājumi tiek pielīdzināti dividendēm, kas ar nodokli otrreiz neapliekas. Koncernu likumā trūkst šī ļoti būtiskā nosacījuma, kas peļņas sadalījumu un izlīdzinājuma maksājumus pielīdzinātu dividendēm un tādējādi atrisinātu patreizējo nodokļu problēmu.

2. Atkarības pārskats
Koncernu likums uzliek par pienākumu valdošajam uzņēmumam veikt šādus maksājumus gadījumā, ja nav noslēgts koncerna līgums:
1) pārskata gada laikā atkarīgai sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšana no valdošā uzņēmuma puses;
2) prasījuma tiesību piešķiršana atkarīgajai sabiedrībai no valdošā uzņēmuma;
3) atkarīgās sabiedrības dalībniekiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšana no valdošā uzņēmuma, tā pārstāvjiem un atkarībās sabiedrības izpildinstitūcijas. 

Arī šajā gadījumā valdošā uzņēmuma maksājumi zaudējumu atlīdzībai tiks atzīti kā neatskaitāmi izdevumi un palielinās valdošā uzņēmuma maksājamo nodokli. Ir cerība, ka atkarīgajai sabiedrībai var neveidoties nodokļa saistība, ja tai tiešām gads beidzies ar zaudējumiem.

Salīdzinot uzņēmēja stāvokli koncerna līguma gadījumā vai atkarības pārskata gadījumā, jāsecina, ka uzņēmēju sagaida mazākas nodokļu saistības, ja netiek noslēgts koncernu līgums. Jāšaubās, vai tas bija likuma mērķis. Likumā ir dotas divas iespējas, kurām jānoved pie viena un tā paša taisnīga rezultāta – mazo dalībnieku aizsardzības. Taču, ja likumdevējs laicīgi neatrunās nodokļu konsekvences, likuma taisnīgais mērķis tiks izkropļots, kā rezultātā sabiedrībā zudīs ticība šī likuma labajam nodomam.

3. Nodokļu likumi
Patreizējie nodokļu likumi jau paredz zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā: likums “Par uzņēmumu ienākumu nodokli” nosaka, kādos gadījumos uzņēmuma zaudējumus var pārnest uz citu grupas uzņēmumu un tādejādi samazināt pēdējā ar nodokli apliekamo ienākumu (141. pants). Taču definējot uzņēmumu grupu, likumdevējs ir noteicis 90% īpašumtiesību un balsstiesību kritēriju. Koncerna līgumu slēdzošo uzņēmējsabiedrību vairākums neatbildīs šim uzņēmumu grupas kritērijam, jo Koncernu likuma izpratnē uzņēmumam izšķiroša ietekme var izveidoties ne tikai uz līdzdalības pamata (balsstiesību vairākuma princips), bet arī uz līguma pamata. Sekojoši, likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 14.1 pants netiks piemērots koncernu līguma maksājumiem.

Augšminētie pārsteigumi var sagaidīt uzņēmējus jau šī pārskata gada laikā. Tos, kuru koncerna likumā paredzētie maksājumi būs ietekmējuši apliekamo ienākumu, var pārsteigt arī divkāršs uzrēķins soda naudu un nokavējuma naudu veidā.

Nobeigumā gribētu vēl pasapņot par tādu likumdevēju, kurš sagatavojot jaunu likumu, vispirms izpēta tā mijiedarbību ar citiem saistītiem likumiem, un atrunā šos jautājumus jaunajā likumā. Vai arī likumu pieņemtu likumdošanas kompleksā paketē, kurā paredzēti grozījumi tajos tiesību aktos, kas mijiedarbojas ar šo jauno normu.