Jāgatavojas pārmaiņām darba attiecībās

/Tikai latviešu valodā/

Nākamajā gadā stājas spēkā divi svarīgākie darba attiecības regulējošie tiesību akti - Darba likums un Darba aizsardzības likums. Tie būtiski groza esošos darba tiesību principus, gan arī ievieš jaunus, līdz šim Latvijā ar likumu neregulētus darba attiecību noteikumus. Jaunās prasības skars ikvienu no vairāk nekā 100 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, tāpēc tas kļūst par ļoti aktuālu jautājumu jebkuram uzņēmējam. Uzņēmumiem nāksies veikt būtiskas izmaiņas visās darba jomās, lai tās sakārtotu atbilstoši jauno likumu prasībām. Būs jāizstrādā jauni darba līgumi, darba kārtības noteikumi un virkne citu dokumentu.

Nav pārejas perioda
Darba likums (DL) stāsies spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Pēc šī datuma darba attiecības ir apspriežamas pēc DL noteikumiem. Tas nozīmē, ka pretrunu gadījumā starp “vecajiem” darba līgumiem un “jauno” likumu noteikumu, būs jāpiemēro pēdējais. Līdz ar to uzņēmējiem nebūs iespēja aizbildināties par iepriekš noslēgto līgumu piemērošanu un jauno normu ievērošanu tikai tālākā nākotnē. Atšķirībā no esošās prakses, kad katrs uzņēmums izstrādāja darba līgumu pēc saviem ieskatiem, jaunais likums nosaka vismaz desmit sastāvdaļas, kas ir obligāti jāiekļauj darba līgumā. Šajā gadījumā uzņēmumiem tiek doti 6 mēneši (tas ir, līdz 2002.gada 1.decembrim), kura laikā visi noslēgtie darba līgumi ir jānoformē atbilstoši DL prasībām.

Savlaicīgi jāgatavojas pārmaiņām
Tomēr uzņēmumiem nevajadzētu atlikt nepieciešamo darba līgumu izmaiņu noformēšanu līdz šī pārejas termiņa beigām. Pirmkārt, visi darba strīdi tiks izšķirti pēc DL noteikumiem, kas, salīdzinot ar pašreizējo Darba likumu kodeksu, vairāk aizsargā darbinieku. Otrkārt, jaunais likums paredz kompensāciju izmaksu darbiniekam atsevišķos gadījumos, kad darba līgums tiks atzīts par spēkā neesošu. Tas iespējams, piemēram, ja “vecais” darba līgums ir pretrunā ar DL noteikumiem. Iepriekš minētais apliecina, ka darba attiecības nepieciešams sakārtot līdz likuma spēkā stāšanās dienai. Lai to veiktu, jebkuram uzņēmumam būtu jāveic savas darba politikas un pamata dokumentu rūpīga pārbaude jeb audits. Protams, jo lielāks ir uzņēmums un vairāk tajā strādā darbinieku, jo ātrāk šis darbs ir jāuzsāk. Ir jāieplāno laiks gan paša likuma izpētei, gan jauno dokumentu projektu izstrādei un saskaņošanai ar uzņēmuma vadību (piemēram, direktoru, valdi vai pat padomi) un darbiniekiem.

Atvadas no darba grāmatiņas
Jaunais likums vairs neparedz darba grāmatiņas izmantošanu darba attiecībās. Turklāt likuma pārejas noteikumi uzliek darba devējam pienākumu pēc darbinieka pieprasījuma vai beidzoties darba attiecībām atdot darba grāmatiņu darbiniekam.

Daudz jauna Darba likumā
 Lai gan DL būtiski mainīs gandrīz visus darba attiecību jautājumos, uzņēmējam īpaši būtu jāpievērš uzmanība prasībām, kas līdz šim Latvijas likumos nav vispār regulēti. Šīs prasības nāk no ES normatīviem un dažādu valstu pieredzes. Tā rezultātā DL ir iekļauti vairāki tirgus ekonomikai raksturīgi darba attiecību jautājumi, kuri nebija atrodami vēl tālajā 1972.gadā pieņemtajā Darba likumu kodeksā.

Esiet uzmanīgi intervijas laikā
Viens no šādiem jaunumiem ir darba attiecību ietvaros iegūtās informācijas statuss un izmantošana. Jaunais likums stingri reglamentē darba devēja rīcību jau pašā darba attiecību sākumā. Darba intervijas laikā uzņēmuma pārstāvji vairāk nevarēs uzdot jautājumus, kas nav saistīti ar pretendenta piemērotību darbam. Pie šādiem jautājumiem pieskaitīti jautājumi, piemēram, par pretendenta reliģisko pārliecību, ģimenes stāvokli, grūtniecību vai iepriekšējo sodāmību.

Rūpējieties par informāciju
Tāpat likums ierobežos arī iegūto darbinieku datu izmantošanu. Nākotnē pieeja šādiem datiem uzņēmumā būs tikai darba devēja nozīmētām atbildīgajām personām, nevis kuram katram darbiniekam. Papildus jāatzīmē, ka katra uzņēmuma personāla kartotēka tagad ir atzīstama arī par fizisku personu datu bāze, kura saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir obligāti reģistrējama Datu valsts inspekcijā.

Darbinieku nevarēs ierobežot bezgalīgi
Vēl viena līdz šim likumos neregulēta, bet praksē aizvien biežāk sastopama lieta ir konkurences ierobežojums darbiniekiem pēc darba attiecību beigām. Tas faktiski paredz aizliegumu pēc viena uzņēmuma pamešanas nekavējoties uzsākt darbu pie tā sīvākā konkurenta. Tādā veidā uzņēmēji cenšas “pieturēt” savus labākos darbiniekus, un viņu vēlmes ir saprotamas.

Turpmāk likums pieļaus šādu ierobežojuma īstenošanu dzīvē tikai tādā gadījumā, ja puses ir panākušas taisnīgu vienošanos par konkurences ierobežojumiem, kuru termiņš nepārsniegs 2 gadus un par kuras ievērošanu darbiniekam maksā atbilstošu ikmēneša atlīdzība. Tā kā DL nav norādes, kas tieši ir jāsaprot ar taisnīgu vienošanos un atbilstošu atlīdzību, paredzams, ka šie kritēriji katrā gadījumā būs jāvērtē atsevišķi.

Ilgā kolektīvā atlaišana
DL ienes jaunas iezīmes arī darba attiecību izbeigšanā. Turpmāk, atlaižot vairāk kā 10% darbinieku, darba devējam būs jāievēro likuma noteikumi par t.s. “kolektīvo atlaišanu”. Atbilstoši šiem noteikumiem, uzņēmējam pirms kolektīvās atlaišanas būs jākonsultējas ne tikai ar juristiem, bet arī ar darbinieku pārstāvjiem. Informācija par šo liela apmēra atlaišanu būs jāsniedz arī ārpus uzņēmuma - Nodarbinātības dienestam un pašvaldībai. Turklāt to nevarēs veikt pāris dienu laikā, jo kolektīvo atlaišanu drīkstēs uzsākt tikai 60 dienu laikā pēc attiecīgo paziņojumu sniegšanas.

Jaunumi darba aizsardzības jomā
Darba aizsardzības likums (DAL), kas stāsies spēkā jau 2002.gada 1.janvārī, ienesīs būtiskas pārmaiņas darba drošības jomā. Līdzīgi kā likums “Par darba aizsardzību”, arī jaunais likums pildīs “jumta likuma” funkcijas. Tas regulēs vispārējos darba aizsardzības principus Latvijā, bet speciālo darba aizsardzības normatīvu noteikšanu deleģēs Ministru kabinetam. Harmonizējot darba aizsardzības likumu prasības ar salīdzinoši augstajiem Eiropas Savienības standartiem, līdz nākamā gada jūlijam paredzēts pakāpeniski nomainīt pašlaik spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus ar jauniem.

Jāveido darba aizsardzības sistēma

Kā viens no galvenajiem jaunumiem ir minams darba devēju pienākums veikt pastāvīgu darba vides iekšējā uzraudzību. Šāda uzraudzība ir pamats darba aizsardzības sistēmai, kas veidojama katrā uzņēmumā neatkarīgi no tā, kāds ir tā darbības profils vai apjoms. Sīkāk darba vides uzraudzību regulē nesen 23.augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 379. Atbilstoši šiem noteikumiem, darba devējam turpmāk būs jāsastāda uzraudzības veikšanas plāns, ne retāk kā reizi gadā jāveic detalizēta darba vides riska novērtēšana, konkrētu darba aizsardzības pasākumu ieviešana un kontrole. Uzraudzību uzņēmumā būs jāuztic kvalificētiem darba aizsardzības speciālistiem vai kompetentām institūcijām. Tiesa, pēdējo piesaistīšana nemazinās darba devēja atbildību darba drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošanā.

Stājoties spēkā Darba likumam un Darba aizsardzības likumam
Esošo prasību izmaiņas
  • Neizmantos darba grāmatiņas 
  • Stingri noteiktas darba līguma un darba kārtības noteikumu sastāvdaļas 
  • Līgumu uz noteiktu laiku slēgs tikai izņēmuma gadījumos 
  • Darbinieku nevarēs disciplināri sodīt ar atlaišanu no darba

Jaunās prasības
  • Darba intervijā nedrīkstēs uzdot jautājumus par pretendenta privāto dzīvi 
  • Pieeja darbinieku datiem uzņēmumā būs tikai speciāli nozīmētām personām 
  • Konkurences ierobežojuma gadījumā darbiniekam ir jāmaksā ikmēneša atlīdzība   
  • Atlaižot vairāk kā 10% darbinieku, jāievēro īpaša procedūra 
  • Uzņēmumā jābūt kompleksai darba aizsardzības pasākumu plānošanas, realizācijas un kontroles sistēmai