Ar Agra Bitāna un Edija Pogas atbalstu notiek profesora Marteina van Empela lekcija „Finanšu pakalpojumi un Eiropas Kopienas konkurences tiesības”

Ar Agra Bitāna, vadošais partneris, un Edija Pogas, jurists, atbalstu un piedalīšanos šā gada 24.oktobrī Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē notika profesora Marteina van Empela (Martijn van Empel) lekcija „Finanšu pakalpojumi un Eiropas Kopienas konkurences tiesības” un PALLAS Eiropas biznesa tiesību maģistratūras programmas prezentācija. Lekciju apmeklēja vairāki Latvijas Universitātes studenti.

Savas karjeras laikā profesors Marteins van Empels ir aktīvi darbojies gan kā akadēmiķis, gan kā praktiķis. Viņš ir bijis profesors divās Nīderlandes universitātēs (Groningenas universitātē un Amsterdamas universitātē) un no 1998.gada profesors Marteins van Empels pasniedz Eiropas Savienības tiesības LUISS Guido Carli universitātē Romā (Libera Università Internazionale degli Studi Sociali Guido Carli di Roma). Viņš ir arī vieslektors Lundas universitāte, Zviedrijā un Londonas Karalienes Mērijas universitāte, Apvienotajā Karalistē. Profesors Marteins van Empels ir autors neskaitāmām publikācijām vispārējo ES tiesību jomā, kā arī konkurences, intelektuālā īpašuma, finanšu pakalpojumu un produktu atbildības tiesību jomā. Pēc vairāku gadu darba tiesneša palīga amatā Eiropas Kopienu Tiesā Luksemburgā un Eiropas Kopienu Ministru padomes juridiskajā dienestā Briselē, profesors Marteins van Empels desmit gadus nostrādāja par juriskonsultu Philips Electronics N.VPēc tam divdesmit gadus viņš bija vecākais partneris konkurences un ES tiesību jomā vienā no vadošajiem Nīderlandes advokātu birojiem Stibbe Simont Monahan Duhot un šobrīd strādā par ārštata padomnieku vienā no Romas advokātu birojiem (Studio Visentini Marchetti e Associati). No 2003.gada profesors Marteins van Empels ir PALLAS maģistratūras programmas Eiropas biznesa tiesībās (angļu val. - PALLAS LL.M. in European Business Law) akadēmiskais direktors.

Lekcijas ietvaros tika apspriesti tādi jautājumi, kā finanšu pakalpojumi un to tiesiskais regulējums, aizliegums slēgt ierobežojošās vienošanās un tā sekas maksājumu sistēmu kontekstā, kā arī Eiropas Kopienas valsts atbalsta noteikumu piemērošana patreizējās banku krīzes kontekstā. Ievadā lekcijas apmeklētāji tika iepazīstināti ar finanšu pakalpojumu ietekmi uz ekonomiku, to sniedzēju uzraudzību, „sistēmiskā riska” jēdzienu un tīkla efektiem finanšu pakalpojumu sfērā. Liela daļa lekcijas tika veltīta maksājumu sistēmām, kā arī to organizēšanas praktiskajiem un tiesiskajiem aspektiem Eiropas Kopienas konkurences tiesību gaismā. Tika apspriesta tā saucamās savstarpējās apmaiņas maksas (angļu val.- Interchange Fee), kas tiek iekasēta dažādu maksājumu sistēmu un kredītkaršu sistēmu ietvaros, atbilstība Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta noteikumiem, kā tos piemēro Eiropas Komisija (īpaši tika apspriests 2002.gada 24.jūlija Eiropas Komisijas lēmums (2002/914/EC) lietā COMP/29.373 — Visa International — Multilateral Interchange Fee, OV, L 318, 22.11.2002., 17.lpp (tā sauktais „Visa II lēmums”) un 2007.gada 19.decembra Eiropas Komisijas lēmums C(2007) 6474 galīgajā versijā lietā COMP/34.579 MasterCard, COMP/36.518 EuroCommerce and COMP/38.580 Commercial Cards, (tā sauktais „MasterCard lēmums”)).

Tāpat profesors Marteins van Empels apsprieda Eiropas Kopienas valsts atbalsta noteikumus (primāri Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.-89.panti) patreizējās banku krīzes kontekstā un kritizēja Eiropas Komisijas rīcību dažu Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pieņemto atsevišķo finanšu institūciju glābšanas plānu īstenošanas sakarā (piemēram, 24 stundu laikā izskatot un apstiprinot Apvienotās Karalistes glābšanas atbalsta paketi Apvienotās Karalistes hipotēku bankai Bradford & Bingley PLC, un atļaujot iesniegt bankas pārstrukturēšanas un/vai likvidācijas plānu sešu mēnešu laikā. Skat. 2008.gada 1.oktobra preses relīzi IP/08/1437 „State aid: Commission approves UK rescue aid package for Bradford & Bingley”, http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/08/1437). Īpaši tika kritizēta Eiropas Komisijas atkāpšanās (Skat. Komisijas paziņojums (2008/C 270/02) „Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi”, OV, C 270, 25.10.2008, 8.lpp.) no tās izdotajām glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādnēm (Skat. Komisijas paziņojums (2004/C 244/02) „Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”, OV, C 244, 1.10.2004., 2.lpp) uzsverot, ka šāds solis signalizē to, ka Eiropas Kopienas valsts atbalsta noteikumi iespējams ir tikai „labu laika apstākļu noteikumi” un ka banku krīzes nopietno politisko seku kontekstā šie noteikumi netiek nopietni ņemti vērā. Profesors Marteins van Empels izvirzīja vairākas tēzes iespējamai turpmākajai Eiropas Komisijas rīcībai šīs neapmierinošās tendences negatīvo nākotnes seku novēršanai. Pēc viņa domām viens no iespējamiem risinājumiem šai sakarā būt krīzes ietvaros finanšu sektoram sniegto palīdzību, ņemot vērā tās vispārīgumu, neuzskatīt par valsts atbalstu EK dibināšanas līguma 87.panta izpratnē. Lekcijas beigās tika apspriesti lekcijas klausītāju uzdotie dažādie jautājumi. Lekcijas starplaikā profesors Marteins van Empels un Edijs Poga (PALLAS maģistratūras programmas students 2007.-2008.akadēmiskajā gadā) lekcijas apmeklētājiem prezentēja PALLAS maģistratūras programmu Eiropas biznesa tiesībās un Latvijas studentiem pieejamās stipendijas studijām šajā programmā.