Legal Regulation of Franchising Agreement II

Legal Regulation of Franchising Agreement II



/Publication available only in Latvian/

Author: Viktorija Jarkina

www.ifinanses.lv, 03.08.2009.


From 2000 to 2009 there were no provisions in the Commercial Law on commercial transactions (with the exception of the provisions on procuration and ordinary commercial powers of attorney, as well as provisions on commercial agency and broker agreements, which traditionally are not viewed as rules regulating commercial transactions). The first regulations on franchise agreement in the Commercial Law were adopted by Saeima on 18 December 2008 by “Amendments to the Commercial Law” adding Part D “Commercial Transactions”.


Franšīzes izmantošanai Latvijā līdz 2009. gadam nebija speciāli izstrādātas tiesību bāzes. Franšīzes kā komercdarījuma veida speciālais normatīvais regulējums pirmo reizi Latvijā parādījās Komerclikumā ar 2008. gada 18.decembra likumu „Grozījumi Komerclikumā”, papildinot Komerclikumu ar atsevišķu „D daļu Komercdarījumi”.

Franšīze – tiesības izmantot preču zīmi

Saskaņā ar piedāvāto franšīzes līguma regulējumu, par līguma priekšmetu var uzskatīt noteikta apjoma tiesību piešķiršanu franšīzes ņēmējam. Proti, tiesības izmantot franšīzes devēja preču zīmi, zīmolu, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how), franšīzes biznesa vadīšanā pēc franšīzes devēja parauga.
 
Franšīze likumā ir definēta kā tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai.
 
Franšīzes definīcijā apzināti neparādās atbalsts un kontrole, kas ir būtiskas biznesa formāta franšīzes sastāvdaļas, tādējādi attiecinot franšīzes līguma regulējumu ne tikai uz biznesa formāta franšīzi, bet arī uz ražošanas, izplatīšanas, pakalpojumu u.c. franšīzes veidiem. Tas atšķiras no Eiropas Savienības (ES) tiesību regulējuma franšīzes līgumu (vertikālās vienošanās) jomā, kur atbalstam ir piešķirta svarīga loma, un tā mērķis Komerclikumā ir, lai franšīzes līguma tiesisko regulējumu varētu attiecināt arī uz tādiem franšīzes līguma veidiem, kam atbalsts nav nepieciešams. Franšīzes līgums saskaņā ar franšīzes līguma definīciju ir atlīdzības līgums.

Pienākums piešķirt intelektuālā īpašuma tiesības

Likumā ir ietverta prasība pēc rakstiskas līguma formas. Šāda prasība atbilst pastāvošai praksei un ārvalstu regulējumam. Likumā ir ietvertas arī prasības pēc pirmslīgumiskās informācijas atklāšanas. Kopumā prasības pēc franšīzes devēja pienākuma atklāt potenciālajiem franšīzes ņēmējiem informāciju par franšīzi atbilst pastāvošajai ārvalstu praksei, starptautiskajam un ES regulējumam.

Likumā ir paredzēts, ka franšīzes devējam ir pienākums piešķirt franšīzes ņēmējam intelektuālā īpašuma tiesības franšīzes komercdarbībai nepieciešamajā apjomā, kas uzliek franšīzes devējam par pienākumu nodrošināt franšīzes ņēmējam netraucētu un ilgstošu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu. Tāda prasība darbojas franšīzes ņēmēja labā, pasargājot viņu no iespējamām negatīvām sekām un uzliekot franšīzes devējam papildu atbildību visu laiku rūpēties par savām intelektuālā īpašuma tiesībām. Saskaņā ar likuma regulējumu, franšīzes devējam ir pienākums piešķirt franšīzes ņēmējam intelektuālā īpašuma tiesības franšīzes komercdarbībai nepieciešamajā apjomā.

Šāda norma viennozīmīgi darbojas franšīzes ņēmēja labā, pasargājot viņu no iespējamām negatīvām sekām un uzliekot franšīzes devējam papildu atbildību visu laiku rūpēties par savām intelektuālā īpašuma tiesībām. Franšīzes devējam ir uzlikta pilnīga atbildība nodrošināt franšīzes ņēmējam netraucētu un ilgstošu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā, kas franšīzes devēja pienākuma pārkāpšanas gadījumā neizslēdz franšīzes ņēmēja tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību no franšīzes ņēmēja.

Minētais nav attiecināms uz gadījumiem, kad franšīzes devēja intelektuālā īpašuma tiesības ir apdraudētas (atņemtas) no franšīzes devēja neatkarīgu iemeslu dēļ, kurus viņš nevarēja un viņam arī nevajadzēja paredzēt.

Franšīzes devēja pienākums sniegt atbalstu
 
Franšīzēs devējam ir pienākums sniegt franšīzes ņēmējam atbalstu. Atbalsts ir ietverts franšīzes devēja pienākumos un nav ietverts franšīzes līguma definīcijā, lai Latvijas gadījumā atļautu attiecināt franšīzes līguma regulējumu arī uz citiem franšīzes veidiem, ne tikai uz biznesa formāta franšīzi. Franšīzes devējam nav pienākuma sniegt atbalstu un sadarboties ar franšīzes ņēmēju bezmaksas.
 
Likums uzliek franšīzes devējam par pienākumu nodot franšīzes ņēmējam dokumentus, kuri ir nepieciešami franšīzes izmantošanai. Tā ir praktiska rakstura norma, kas nepieciešama franšīzes sekmīgai izmantošanai saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem. Ņemot vērā franšīzes devēja pienākumu sniegt franšīzes ņēmējam atbalstu un apmācīt viņu, kā arī tiesības uz intelektuālā īpašuma un zinātību piešķiršanas momentu, parasti franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, rokasgrāmatas un līgumus. Tomēr franšīzes devējam bez jebkādiem ierobežojumiem pēc pirmā franšīzes ņēmēja lūguma jānodod arī citi dokumenti, kuri ir nepieciešami franšīzes ņēmējam franšīzes sekmīgai izmantošanai.

Franšīzes atpazīstamības pasākumi

Likums paredz noteikumu, ka franšīzes devējam ir pienākums brīdināt franšīzes ņēmēju par piegādes kapacitātes samazinājumu, kas aizsargā franšīzes ņēmēju, paredzot, ka franšīzes devējam, uzliekot par pienākumu franšīzes ņēmējam pirkt kādus produktus tikai no franšīzes devēja vai viņa noteiktas personas, jānodrošina, ka produkti tiks piegādāti saprātīgā laikā. Tāpat franšīzes devējam ir pienākums saprātīgā laikā brīdināt franšīzes ņēmēju par piegādes kapacitātes samazinājumu. Jēdziens „saprātīgais laiks” nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, tas ir atstāts tiesas kompetencē un vērtējams katrā konkrētā lietā atsevišķi.
 
Tāpat franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības pasākumus. Franšīzes reklamēšanas pasākumiem ir piešķirta svarīga loma franšīzes attiecībās, jo tādā veidā tiek veicināta franšīzes tīkla atpazīstamība un laba reputācija. Likums neuzliek franšīzes devējam par pienākumu veikt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības pasākumus bezmaksas, un praksē franšīzes devējs parasti nodrošina franšīzes reklamēšanas pasākumus, sadalot reklāmas izdevumus starp franšīzes ņēmējiem, kas ir bieži vien iekļauts franšīzes līgumā. Tomēr jānorāda, ka franšīzes devējs nevar pārnest franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības pasākumus tikai uz franšīzes ņēmējiem vai arī atteikties veikt tādus pasākumus.
 
Kontroles pasākumi
 
Līdzīgi kā franšīzes devējam, tā arī franšīzes ņēmējam ir likumā noteikts pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot līgumu. Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši līguma noteikumiem, pakļaujoties franšīzes devēja norādījumiem un nekaitējot franšīzes labajai slavai. Tādā veidā izpaužas svarīga biznesa formāta franšīzes sastāvdaļa – ilgstoša un nepārtraukta kontrole pār franšīzes devēja rīcības atbilstību franšīzes līguma noteikumiem funkcijas īstenošanā. Šādas kontroles īstenošana ir svarīga, jo franšīzes devējam jābūt pārliecinātam par to, ka franšīzes ņēmēja sniegtie pakalpojumi vai ražotās preces atbilst franšīzes līguma nosacījumiem un franšīzes devēja norādījumiem, jo no tā ir atkarīga franšīzes devēja reputācija, labā slava un preču zīmes pozitīva atpazīstamība.
 
Tomēr franšīzes devējam, īstenojot kontroli, jāievēro arī franšīzes ņēmēja neatkarība un patstāvība, tāpēc nebūtu pieļaujama franšīzes devēja iejaukšanās franšīzes ņēmēja „iekšējās lietās”. Tāpat likums uzliek franšīzes ņēmējam par pienākumu glabāt komercnoslēpumus, kas viņam kļuvuši zināmi franšīzes līguma sakarā ne tikai franšīzes līguma spēkā esamības laikā, bet arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās. Jēdziens „komercnoslēpums” tiek regulēts Komerclikuma 19. pantā. Saskaņā ar Komerclikuma 19. pantu, komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu, kā arī tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, tajā skaitā arī zaudējumu atlīdzību.
 
Šāds franšīzes ņēmēja pienākums ir saistīts ar to, ka franšīzes devējs zināmā mērā riskē ar to, ka franšīzes ņēmējs var izpaust franšīzes devēja komercnoslēpumus, kaitējot franšīzes tīklam kopumā, kā arī ar to, ka potenciālais franšīzes ņēmējs var personīgi izmantot saņemto informāciju, atverot līdzīgu komercsabiedrību un kļūt par franšīzes devēja konkurentu.
 
Tāpēc šajā sakarā papildu Komerclikumā esošajam regulējumam franšīzes devējam īpaši svarīgi ir juridiski pareizi noformēt konfidenciālās informācijas neizpaušanas dokumentu. Komentējamā panta daļa pēc analoģijas ir attiecināma arī uz zinātību un citām neekskluzīvām tiesībām, kas tiek piešķirtas franšīzes ņēmējam.
 
Komercnoslēpumam un zinātībai (know-how) ir īpaši svarīga vieta franšīzes līgumā. Tas ir saistīts ar to, ka franšīzes līgums neaprobežojas tikai ar tiesību uz intelektuālo īpašumu izmantošanu, kā tas ir, piemēram, licences līgumā, bet paredz arī tādu neekskluzīvu tiesību izmantošanu, kurām licence nav vajadzīga, piemēram, komercnoslēpums, atbalsts, kontrole un zinātība (know-how). Neskatoties uz minēto, franšīzes devējs nevar noteikt franšīzes līgumā pienākumu neizmantot komercnoslēpumus un neekskluzīvās tiesības, kas tika piešķirtas franšīzes ņēmējam ilgāk pār pieciem gadiem. Tas pats ir attiecināms arī uz franšīzes ņēmēja atbildību pēc pieciem gadiem, ieskaitot pienākumu atlīdzināt zaudējumus un / vai samaksāt līgumsodu.
 
Likums paredz franšīzes ņēmējam pienākumu informēt franšīzes devēju ne tikai par savu saistību izpildi franšīzes līguma sakarā, bet arī informēt par pastāvošām problēmām, tiesvedībām, dalīties ar pozitīvo pieredzi un inovācijām franšīzes izmantošanā un komercdarbības veicināšana. Informācijas sniegšanas noteikumi ir abu franšīzes līguma pušu interesēs, jo franšīzes ņēmējs ir ieinteresēts zināt aktuālo informāciju, kas var palīdzēt viņam ne tikai franšīzes biznesa vadīšanā, bet arī tā iespējamā tehniskā attīstībā, bet franšīzes devējs ir ieinteresēts, lai franšīzes ņēmējs kā kopīga franšīzes tīkla elements strādātu pēc iespējas sekmīgāk.
 
Lai franšīzes devējs varētu pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbības atbilstību līguma noteikumiem, franšīzes devējam ir likumā piešķirtas tiesības pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbību ne tikai dokumentāri, bet arī fiziski, ierodoties franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā. Likums neuzliek franšīzes devējam par pienākumu brīdināt franšīzes ņēmēju par pārbaudes veikšanu un saskaņot pārbaudes datumu un laiku, tomēr minētās franšīzes devēja tiesības ir ierobežotas ar franšīzes struktūrvienības parasto darba laiku, kas būs atkarīgs no konkrētās franšīzes komercdarbības sfēras.
 
Nosacījumu maiņa un līguma izbeigšana
 
Likumā ir noteikti izņēmumi no Civillikumā 1587. panta noteiktā pacta sunt servanda principa, nosakot, ka gadījumā, ja saistību izpilde kļūst pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvu apstākļu izmaiņām, pusēm ir pienākums veikt pārrunas, lai mainītu līgumu vai to izbeigtu, tādējādi nodrošinot franšīzes līguma pusēm līguma pirmstermiņa izbeigšanas iespējas.
 
Ņemot vērā franšīzes devēja tiesības uzlikt par pienākumu franšīzes ņēmējam pēc franšīzes līguma izbeigšanas nekonkurēt ar franšīzes devēju, likumā ir paredzēts nosacījums, ka konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas, tādejādi nodrošinot ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2790/99 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām 5. panta prasību ievērošanu.
 
Likumā ir ietverta norma, ka likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošajos normatīvajos aktos, tādējādi novēršot iespējamas kolīzijas starp tiesību aktiem.
 
Izanalizējot franšīzes līguma regulējumu, jāatzīst, ka Komerclikuma 7. nodaļas „Franšīzes līgums” saturs kopumā var tikt vērtēts kā kompromiss starp informācijas par franšīzi atklāšanas regulējumu un franšīzes līguma civiltiesisko regulējumu, kas diezgan veiksmīgi aptver ASV franšīzes koncepciju, Eiropas Savienības konkurences tiesību prasības un Civillikuma līgumtiesisko regulējumu.