Whether Society is Ready to Civil Law Amendments?

Whether Society is Ready to Civil Law Amendments?



Author: Viktorija Jarkina

Jurista Vārds, No. 45 (498), 06.11.2007

Pavisam nesen1 tika sagatavots un izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" (turpmāk - likumprojekts), kurš tika novērtēts kā pirmais solis2 Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk - Civillikums) modernizācijas ceļā. Likumprojekts tika precizēts3 un sekmīgi saskaņots ar visām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tajā tika ņemti vērā Latvijas tiesību zinātnieku un praktiķu viedokļi, starptautiskās tendences un Eiropas Savienības iniciatīvas4. 2007. gada 30. oktobrī likumprojekts tika atbalstīts Ministru kabinetā.5 Līdz likumprojekta izskatīšanai valdībā 30. oktobrī tā liktenis kādu laiku nebija zināms, jo tika saņemti Valsts kancelejas iebildumi par likumprojektu6, uzskatot, ka pirms likumprojekta izstrādes ir jāsagatavo politikas dokuments, kā arī jāpārliecinās, vai likumdevējam bija pamats paļauties uz tiesību zinātnieku un praktiķu viedokļiem, starptautiskām tendencēm un Eiropas Savienības iniciatīvām, ņemot tos par paraugu likumprojekta izstrādei. Autore kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante savas kompetences ietvaros, augsti novērtējot rūpes par nepieciešamību sagatavot kvalitatīvu un Latvijas tautas interesēm atbilstošu likumprojektu, sniedz šādu juridiski nesaistošu viedokli.

 

Vērtējot atsevišķu grozījumu veikšanu Civillikumā līdz politikas dokumenta projekta izstrādei, kopumā kvalitatīva normatīvā akta regulējuma izvērtēšanai nevajadzētu būt par pamatu attiecīgo grozījumu neatbalstīšanai, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis" 27. punktu konkrētajā gadījumā nepastāv vairāki atšķirīgi problēmas risinājuma varianti. Arī konceptuāla vienošanās par likumprojektu nav nepieciešama, jo likumprojekts tika saskaņots, ņemot vērā visus valsts pārvaldes iekārtas iestāžu iebildumus, kā arī tiesību zinātnieku un praktiķu viedokļus.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Privātpersonu tiesību un tiesisko interešu ievērošana ir primārais likumprojekta mērķis. Vienlaikus ar likumprojektu tiks uzlabots un vienkāršots civiltiesiskais regulējums privātpersonas labā.

Likumprojekts paredz papildināt Civillikumu ar normām, kas paredz tiesai tiesības samazināt līgumsodu, ja tas acīmredzami ir pārmērīgs, salīdzinot ar līguma neizpildīšanas radīto kaitējumu, zaudējumu atlīdzināšanu, zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma atcelšanu, kā arī noteikumus, kad tiesiskā darījuma dalībniekiem jāveic pasākumi zaudējumu samazināšanai, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Līdz ar to rodas jautājums, vai politikas dokumenta neesamība, kurai normatīvā akta sagatavošanas gaitā ir tikai ieteikuma raksturs, var būt par pamatu likumprojekta turpmākās virzības apturēšanai.

Pieņemot Civillikuma grozījumus, jau tuvākajā laikā varētu mazināties tiesvedību skaits attiecībā uz pārmērīgi augsta līgumsoda piedziņu vai nepamatotu zaudējumu piedziņu. Gadījumā, ja tiesai tiks ierosinātas šādas tiesvedības, izvērtējot lietā esošos materiālus, tiesām būs tiesības samazināt pārmērīgi augstus līgumsodus, kā arī veikt pamatotu un samērīgu zaudējumu piedziņu, neradot nelabvēlīgus apstākļus tiesisko darījumu dalībniekiem.

Katrā konkrētajā gadījumā likumdevējs izvērtē normatīva akta nepieciešamību un lietderību. Sagatavojot normatīvā akta projektu, likumdevējam būtu jāgarantē, ka normatīvais akts pozitīvi ietekmēs visu tiesību sistēmu kopumā, kā arī noregulēs kādu iepriekš nenoregulētu vai arī nepietiekami noregulētu jautājumu, uzlabojot iepriekšējo tiesisko situāciju. Izstrādājot normatīvā akta grozījumus vai izdodot jaunu normatīvo aktu, likumdevējam jābūt pārliecībai par normatīvā akta mērķi, tā atbilstību Latvijas valsts interesēm, Satversmei, Latvijai saistošajām starptautiskajām un Eiropas Savienības normām. Izstrādājot likumprojektu, ir gūta likumdevēja pārliecība par tā nepieciešamību, lietderību un atbilstību labas pārvaldības principam.

Vēršot uzmanību uz to, ka politikas dokumenta projekta izstrāde saistībā ar Civillikuma modernizāciju nav veicama īsā laikā un prasīs vairākus gadus, priekšroka būtu dodama tādu grozījumu izstrādei, ar kuriem privātpersona baudīs lielāku tiesisku aizsardzību, nekā to paredz spēkā esošais Civillikums, kas arī tika izdarīts konkrētajā gadījumā. Apskatot tikai Saistību tiesību daļu, tāda politiska dokumenta izstrāde aizņemtu gadu vai vairāk un pēc tam grozījumu projekta izstrāde ilgtu vēl vairākus gadus. Kritiski pārlasot Saistību tiesības, tika konstatētas apmēram astoņdesmit vietas, kur tiesību normas neatbilst mūsdienu praksei, teorijai, valodai vai ir grozāmas citu apstākļu dēļ7.

Tā kā 2007. gada 18. septembrī Ministru kabinetā tika atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā"8, papildinot Komerclikumu ar komercdarījumu sadaļu, atturēšanās no dažu samērā patstāvīgu un sistēmu neizjaucošu grozījumu veikšanas, atliekot tos uz vairākiem gadiem, nebūtu samērīga.

Izstrādājot likumprojektu, par pamatu tika ņemti Eiropas līgumtiesību principi (turpmāk -ELTP), Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada 11. aprīļa Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma - pārdevuma līgumiem9 (turpmāk - Konvencija; Latvija 1997. gadā ir ratificējusi Konvenciju, tāpēc tās noteikumi ir Latvijai saistoši) un 2004. gada UNIDROIT (Starptautisko privāttiesību unifikācijas institūts) starptautisko komerclīgumu principi (turpmāk - UNIDROIT principi).

Likumprojekta pamatā ir ELTP 2:205. apakšpunkts, UNIDROIT 2.1.6. apakšpunkts, Konvencijas 20. pants ("pastkastītes princips"), ELTP 6:111. apakšpunkts (atkāpes no līguma izpildes pienākuma), Konvencijas 25. pants, ELTP 8:103., 8:106. apakšpunkts, UNIDROIT principu 7.3.1., 7.1.5. apakšpunkts (tiesības prasīt līguma izbeigšanu tā neizpildīšanas vai nokavējuma dēļ), UNIDROIT principu 7.4.4. un 7.4.8. apakšpunkts, ELTP 9:503. un 9:505. apakšpunkts (zaudējumu atlīdzība un samazināšanas pienākums), ELTP 9:509. apakšpunkts un UNIDROIT principu 7.4.13. apakšpunkts (tiesas tiesības samazināt līgumsoda apmēru).

Attiecībā uz ELTP un UNIDROIT principiem svarīgi atzīmēt, ka Vācija, modernizējot savu Civillikumu (BGB), ar 2001. gada 26. novembra likumu nebaidījās atsaukties uz šiem principiem10. Vācijas BGB 313.-314. paragrāfs, neminot tieši sarunas, norāda uz puses tiesībām prasīt līguma adaptāciju (pieskaņošanu) vai izbeigšanu apstākļu maiņas dēļ - tas ir arī Civillikuma grozījumu 2. pantā.

Igaunijas Saistību tiesību likuma 97. paragrāfs arī paredz likuma grozīšanu vai izbeigšanu un skaidri noprotams, ka ar šādu prasījumu nav tūliņ jāvēršas tiesā. Nekādu augstas abstrakcijas normu vai principu nevar likt pretī pašreizējam Civillikuma 1587. panta principam "Pacta sunt servanda", ja tajā nav piedāvāto atrunu11.

Attiecībā uz zaudējumu atlīdzību jāatzīmē, ka atteikšanās no bezierunu zaudējumu pilnas atlīdzības principa ir ietverta ne tikai ELTP un UNIDROIT principos, bet arī citu valstu likumos, piemēram, Igaunijas Saistību likuma 115. paragrāfā. Arī Vācijas BGB 280. paragrāfā ir līdzīga atruna12.

Papildus jāvērš uzmanība, ka pašlaik tiek izstrādāts kopējais modelis līgumtiesībās (turpmāk - KM) un Eiropas Savienības līgumprincipi, kas būs attiecināmi uz civiltiesiskajām attiecībām, nevis uz komerctiesībām. Tomēr minēto dokumentu pamatā daļēji būs ELTP, UNIDROIT, kā arī citi Eiropas līgumtiesību un civiltiesību projekti (Soft Law). Saskaņā ar Komisijas Otro progresa ziņojumu (25.07.2007. COM (2007) 447 galīgā redakcija)13 par KM līgumtiesībās atbilstoši sākotnējai koncepcijai KM līgumtiesībās paredzēts kā "instrumentu kopums" vai rokasgrāmata Komisijai un ES likumdevējam, kad pārskata spēkā esošos un sagatavo jaunus tiesību aktus līgumtiesību jomā. Komisija uzskata, ka KM ir labāka regulējuma instruments. Tas ir ilgtermiņa uzdevums ar mērķi nodrošināt EK tiesību aktu konsekvenci un labu kvalitāti līgumtiesībās. To izmanto, lai nodrošinātu skaidrus juridisko terminu definējumus, pamatprincipus un saskaņotus mūsdienīgus līgumtiesību noteikumus, pārskatot spēkā esošos un sagatavojot jaunus nozares tiesību aktus, ja ir šāda vajadzība. Šajā kontekstā autore atzīmē, ka civiltiesību un līgumtiesību modernizācijas iniciatīva, daļēji ņemot par pamatu ELTP un UNIDROIT principus, notiek arī Eiropas Savienības līmenī, kas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk Civillikuma grozījumi tik un tā būs nepieciešami.

Autore, uzskatot, ka sabiedrībai ir svarīgi zināt likumprojekta saturu, sniegs nelielu ieskatu par to un dažu pantu nepieciešamības pamatojumu. Kopumā paredzēts veikt septiņus grozījumus Civillikumā.

1. Izteikt 1537. pantu šādā redakcijā:

"1537. Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem līdzējiem, tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana sasniegusi priekšlikuma devēju."

2. Izteikt 1587. pantu šādā redakcijā:

"1587. Tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saistība jāizpilda pat tad, ja tā kļuvusi apgrūtinošāka vai arī tāpēc, ka pieauguši izpildīšanas izdevumi vai samazinājies ieguvums no izpildīšanas.

Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz apstākļu izmaiņām, ja:

1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc līguma noslēgšanas;

2) līdzējs līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas;

3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku.

Ja līdzēji saprātīgā laikā nespēj panākt vienošanos par līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt tiesai:

1) izbeigt līgumu, nosakot izbeigšanas datumu;

2) grozīt līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.

Papildus tiesa var uzlikt par pienākumu atlīdzināt pusei zaudējumus, ko tā cietusi, ja otra puse atteikusies no sarunām vai arī pārtraukusi tās pretēji labai ticībai."

3. Papildināt likumu ar 1592.1 pantu šādā redakcijā:

"1592.1 Līdzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līguma neizpildīšana ir būtiska.

Līguma neizpildīšana ir būtiska, ja:

1) saistības precīzai izpildei ir svarīga nozīme vai

2) neizpildīšanas dēļ kreditors lielā mērā zaudē to, ar ko viņam bija tiesības rēķināties saskaņā ar līgumu, izņemot gadījumus, kad parādnieks rīkojas ar tādu rūpību un čaklību, kādu var sagaidīt no krietna un rūpīga saimnieka, vai

3) neizpildīšana ir ļaunprātīga un dod kreditoram pamatu uzskatīt, ka viņš nevar paļauties uz saistības izpildīšanu nākotnē."

4. Izteikt 1668. pantu šādā redakcijā:

"1668. Ja līdzējs bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības izvirzīt vēlāk citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņš ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme, nav no šādiem blakus prasījumiem noteikti atteicies."

5. Papildināt likumu ar 1724.1 pantu šādā redakcijā:

"1724.1 Tiesa var samazināt līgumsodu līdz saprātīgam apmēram pēc līdzēja lūguma, ja līgumsoda apmērs par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus, kuriem ir nozīme līgumsoda samazināšanai, bet samazinātais līgumsods nedrīkst būt mazāks par nodarītajiem zaudējumiem."

6. Izteikt 1776. pantu šādā redakcijā:

"1776. Cietušajam, kura tiesības ir aizskartas, zaudējumu samazināšanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi.

Tiesību aizskārējs var prasīt zaudējumu atlīdzības samazinājumu par summu, par kādu cietušais tos varēja samazināt.

Cietušajam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, kas radušies, ievērojot pienācīgu rūpību, cenšoties samazināt zaudējumus.

Tiesa var samazināt zaudējumu apmēru par summu, par kādu cietušais tos varēja samazināt, ievērojot pienācīgu rūpību."

7. Papildināt 1785. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"1785. Tiesisko darījumu neizpildījusī puse atlīdzina otrai pusei zaudējumus tādā apmērā, kādu tā paredzēja vai varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ."

Saskaņā ar Civillikuma 1537. pantu Latvijas tiesiskais regulējums jautājumā par klātneesošu līdzēju vienošanās brīdi atšķiras no Eiropas valstu tiesiskā regulējuma, tajā skaitā arī no Konvencijas noteikumiem. Piedāvājuma akcepts Latvijā skaitās veikts ar paziņojuma nosūtīšanas brīdi, turpretim vairumā Eiropas valstu, kā arī saskaņā ar ELTP un UNIDROIT principiem akcepts tiek uzskatīts par notikušu, kad paziņojums sasniedzis adresātu ("adresāta pasta kastītes princips").

Atšķirībā no citām kontinentālās Eiropas valstīm Latvijas civiltiesības tieši neparedz līgumsoda apmēra samazināšanu, lai gan tiesu praksē ir atrodamas civillietas14, kurās līgumsoda samazināšana būtu taisnīga. Autore uzskata, ka netaisnīga līgumsoda samazināšana teorētiski varētu saskanēt ar Civillikuma 1. panta regulējumu, kas paredz, ka tiesības jāizmanto labā ticībā. Tomēr rodas jautājums, vai ar labas ticības principu būtu iespējams un pietiekami pamatot tiesas tiesības samazināt līgumsodu līdz saprātīgam apmēram. Pēc autores domām, nebūtu pieļaujama situācija, kad "līguma vājākai pusei" ir uzspiesti tādi "spēles noteikumi", kad līgumsods vairākkārt pārsniedz darījuma pamatsummu, it īpaši ar nosacījumu, kad līgumā ir ietverta šķīrējtiesas klauzula par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā, rakstveidā procesā, vienā šķīrējtiesneša sastāvā. Protams, tas ar likumu nav aizliegts, bet rodas jautājums par "līguma stiprākās puses" labticību.

Galvenais, manuprāt, ir Civillikuma 1587. panta grozījums, paredzot izņēmumus no pacta sunt servanda principa, nosakot, ka gadījumā, ja saistību izpilde kļūst pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar apstākļu izmaiņām, pusēm ir pienākums veikt pārrunas, lai mainītu līgumu vai to izbeigtu.

Risinot jautājumu par līguma pušu tiesībām atkāpties no termiņā neizpildīta līguma, ir svarīgi ieviest līguma pārkāpumu dalījumu būtiskos un nebūtiskos, jo formulējums "nepārvarama vara" nav precīzs un tā izmantošana kā vienīgo vispārējo pamatojumu līguma neizpildei var būt apgrūtinoši. 21. gadsimtā ir radīta tāda tehnika un resursi, ka ir iespējams (kaut arī dārgi) pārvarēt plūdus, ugunsgrēkus, nogruvumus; burtiskā nozīmē nav nepārvarami arī streiki, valsts iestāžu rīkojumi. Tāpēc dažos tiesību unifikācijas projektos šāds termins ir aizstāts ar "izpildīšanas šķēršļi". Turpretim piedāvātais formulējums ietver arī tādus šķēršļus, kuriem nepiemīt ārkārtējs un vispār neparedzams spēks15.

Ierobežojot zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu ar zaudējumu paredzamības principu, saskaņā ar kuru tiesību aizskārējs ir atbildīgs tikai par tiem zaudējumiem, ko viņš varēja vai viņam vajadzēja paredzēt kā saprātīgai personai, Civillikumā tiks nostiprināts zaudējumu paredzamības princips, kura būtība izpaužas tā, ka persona nevar atbildēt par zaudējumiem, kas neattiecas uz līguma darbības sfēru, t. i., personai ir pienākums atlīdzināt tikai tos zaudējumus, kādus otra puse ciestu "ierastā lietu ritēšanas gadījumā"16.

Autore vērš uzmanību, ka minētos Civillikuma grozījumus var uzskatīt par "akūtiem" grozījumiem un priekšā stāvēs vēl vairāki citi ne mazāk svarīgi Civillikuma grozījumi. Jāņem arī vērā, ka, pieņemot grozījumus, neatgriezeniski sāksies Civillikuma modernizācijas process, kuru varētu raksturot kā "ceļu uz nezināmo", tāpēc sabiedrības viedoklis šajā jautājumā ir īpaši svarīgs.

Rezumējot visu iepriekš minēto, rodas jautājumi, uz kuriem autore nevar objektīvi atbildēt, proti, vai Ministru kabineta 2006. gada 3. novembra rīkojums Nr. 86017, ar kuru apstiprināta Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009. gadam, un minētās stratēģijas 1.3.4.1. apakšpunkts, kurš paredz civiltiesību nozares regulējuma pārvērtēšanu un aktualizāciju atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām, ir pietiekams pamats likumprojekta izstrādāšanai un normatīvā akta pieņemšanai, vai sabiedrība ir gatava Civillikuma grozījumiem, vai politikas dokumenta neesamība par likumprojektu var būt tulkojama kā šķērslis personai labvēlīgo normatīvo aktu izdošanai, kāds liktenis būs likumprojektam Saeimā?

Iespējams, atbildes uz šiem jautājumiem tā arī netiks saņemtas, iespējams, jau tuvākajā laikā būs zināms likumprojekta liktenis. Jebkurā gadījumā likumdošanā vissvarīgākajam jābūt indivīda kā valsts pamatšūnas interešu un tiesību ievērošanai, jo likumi ir domāti cilvēkiem, nevis otrādi. Tāpēc ikviena atbilde un lēmums ir pieņemami ar nosacījumu, ka indivīds baudīs lielāku tiesisku aizsardzību. Autore no savas puses var tikai cerēt uz likumprojekta ātru izskatīšanu Saeimā.

 

 

1 Sīkāk sk.: Jarkina V. "Ceļā uz Latvijas Republikas Civillikuma modernizāciju" // Jurista Vārds, Nr. 25, 19.06.2007.

2 Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 860 ir apstiprināta Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009. gadam. Minētās stratēģijas 1.3.4.1. apakšpunkts paredz civiltiesību nozares regulējuma pārvērtēšanu un aktualizāciju atbilstoši sabiedrības mūsdienu vajadzībām.

3 Precizētā likumprojekta teksts un tā anotācija ir publiski pieejami Ministru kabineta oficiālajā mājaslapā.

4 Common Frame of Referance, Principle of European Law, UNIDROIT Principles of International Commercial Contracts (2004), K. Torgāna priekšlikumi, J. Kārkliņa promocijas darba secinājumi u. c. tiesību zinātnes ekspertu un praktiķu viedokļi.

5 Sk. Ministru kabineta komitejas sēdes 2007. gada 30. oktobra protokolu.

6 2007. gada 29. oktobrī likumprojekts tika atbalstīts Ministru kabineta komitejā. Sk. Ministru kabineta komitejas sēdes 2007. gada 29. oktobra protokola Nr. 41 2. §.
7 K. Torgāns. Nepublicētie materiāli.

8 2007. gada 18. septembra Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 52 16. §.

9 Skatīt: Ziņotājs, 07.08.97., nr.15.

10 K. Torgāns. Nepublicētie materiāli.

11 Ibid.

12 K. Torgāns. Nepublicētie materiāli

13 Dokumenta teksts ir atrodams Eiropas Savienības oficiālajā mājas lapā: www.europa.eu

14 J. Kārkliņa promocijas darba kopsavilkums.

15 J. Kārkliņš. Latvijas līgumtiesību modernizācijas virzieni vienotas Eiropas līgumtiesību izpratnes veidošanā (II) // Likums un Tiesības, 6.sēj., 2004, Nr.4(56).

16 J. Kārkliņa promocijas darba kopsavilkums.

17 Rīkojuma teksts atrodams: http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Key=0101062006110300860