Law on Commercial Practice in Preparation!

/This publication is only in Latvian/
Līdz ar pienākumu ieviest Latvijā 2005.gada 11.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/29/EK[1] jeb „Negodīgas komercprakses direktīvu” tiek gatavots jauna likuma projekts. Šis raksts veltīts tam, lai īsumā ieskicētu jaunā likuma būtību un ar tā spēkā stāšanos saistītās izmaiņas preču un pakalpojumu noieta veicinošo pasākumu organizēšanā un attiecībās ar patērētājiem kā pirms, tā pēc darījuma noslēgšanas. Paredzams, ka likums varētu stāties spēkā 2007. gada decembrī.

„Negodīgas komercprakses direktīvas” mērķis ir sasniegt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni pret negodīgu komerciālo praksi, kas var radīt kaitējumu patērētāju ekonomiskajām interesēm. Šī direktīva attiecas uz komerciālo praksi, kas ir tieši saistīta ar ietekmi uz patērētāju lēmumu veikt ar precēm vai pakalpojumiem saistītus darījumus.

estrādājot šo direktīvu nacionālajos tiesību aktos tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti par negodīgu komerciālo praksi, tajā skaitā negodīgu reklāmu, kas var radīt vai rada tiešu kaitējumu patērētāju ekonomiskajām interesēm. Bez patērētāju tiesību aizskāruma, negodīga komerciālā prakse vienlaicīgi rada netiešu kaitējumu godprātīgu komersantu ekonomiskajām interesēm, kas ievēro šajā direktīvā paredzētos spēles noteikumus, tādējādi radot negodīgu konkurenci. Direktīvā un likumprojektā ir noteikts vispārējs aizliegums tādai negodīgai komerciālajai praksei, kas kropļo patērētāju saimniecisko rīcību.

Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana stiprinās tiesisko noteiktību kā attiecībā pret patērētājiem, tā attiecībā pret komersantiem, jo tie varēs paļauties uz vienotu regulatīvu sistēmu, kas balstās uz skaidri definētiem juridiskiem jēdzieniem, kuriem nepieciešamības gadījumā skaidrojumu sniegs Eiropas Kopienu tiesa, tādējādi veidojot vienotu izpratni un regulējumu visā Eiropas Savienībā.

Komerciālās prakses likums

Tā kā Latvijā līdz šim nedaudzās komerciālo praksi regulējošās tiesību normas ir izkaisītas pa vairākiem tiesību aktiem, bet lielākā daļa jautājumu tiesisku regulējumu tā arī nav ieguvuši, tad direktīvas ieviešana ir saistīta kā ar grozījumu izdarīšanu jau esošos tiesību aktos, tā arī ar jauna tiesību akta izstrādāšanu.

Jaunu tiesību aktu izstrādāšana ir grūts uzdevums, it sevišķi tāpēc, ka nepieciešams nodrošināt, lai tie nebūtu pretrunā ar citiem tiesību aktiem. Tajā pat laikā iestrādājamā direktīva ir lielisks paraugs, kuram var un vajag sekot. Latvijas komerciālās prakses likumprojektā pagaidām vēl ir sastopami neveikli un neskaidri formulējumi (piemēram, komerciālās prakses un komerciālās prakses veicēja definīcijās pārkāpta definēšanas kārtula, kas nosaka, ka definīcijas nedrīkst būt apļveida[2]), tāpēc šajā rakstā tiks izmantoti galvenokārt direktīvas formulējumi.

Direktīva skaidro, ka komerciālā prakse ir jebkura personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un mārketings, kas ir tieši saistīti ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem. Tātad jaunais komerciālās prakses likums attieksies uz jebkuru personu, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros veiks darbības preču vai pakalpojumu noieta veicināšanai vai darījuma sakaru nodibināšanai, kā arī uz jebkuru šo personu uzdevumā vai vārdā darbojošos. Likuma mērķis būs aizsargāt patērētāju ekonomiskās intereses, kas tiks panākts, aizliedzot negodīgu komerciālo praksi pret patērētājiem kā pirms, tā pēc preču vai pakalpojumu iegādāšanās.

Negodīga komerciālā prakse

Pasludinot negodīgu komerciālo praksi par aizliegtu, likums sniedz plašu pārskatu pār darbībām, kurās tā izpaužas. Būtiski ievērot, ka arī bezdarbība, piemēram, būtiskas informācijas noklusējums ir negodīga komerciālā prakse.

Gan negodīgas komerciālas prakses definīcija, gan citas Komerciālās prakses likuma sadaļas iepazīstina ar daudziem jauniem jēdzieniem, kuru juridiskais saturs pagaidām vēl ir visai neskaidrs vai neviennozīmīgs.

Komerciālā prakse ir negodīga, ja tā ir pretrunā ar komerciālās prakses veicēja profesionālo rūpību un tā būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja ekonomisko rīcību, kuram komerciālā prakse ir adresēta vai kuru šī prakse skar, vai vidusmēra grupas pārstāvja ekonomisko rīcību, ja komerciālā prakse ir vērsta uz konkrētu patērētāju grupu. Īpaši komerciālā prakse ir negodīga, ja tā ir maldinoša vai agresīva.

Kā redzams, šī definīcija satur vairākus līdz šim nedefinētus jēdzienus, bez tam parādības atbilstība šiem jēdzieniem, pat ievērojot šo jēdzienu skaidrojumus, ir subjektīvi vērtējama un uzliks lielu atbildību iestādēm, kas izvērtēs atbilstību jaunā likuma prasībām, kā arī juristiem argumentējot, ka komerciālā prakse tomēr nav pretrunā likuma nosacījumiem.

Profesionālā rūpība tiek skaidrota kā īpašs prasmes un rūpības līmenis, kādu patērētājs var pamatoti gaidīt no komerciālās prakses veicēja, un kas ir samērīgs ar godīgu tirgus praksi un labas ticības principu attiecīgajā darbības jomā.

Ar būtisku patērētāja saimnieciskās rīcības kropļojumu („būtiska vidusmēra patērētāja ekonomiskās rīcības ietekmēšana”) tiek saprasta komerciālās prakses izmantošana, lai būtiski mazinātu patērētāju spējas pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, tādējādi liekot patērētājam pieņemt tādus lēmumus par darījuma veikšanu, kādus viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Vidusmēra patērētājs tiek raksturots kā pietiekami labi informēts, pietiekami vērīgs un piesardzīgs, ņemot vērā sociālos, kultūras un valodas faktorus.

Maldinoša komerciālā prakse

Komerciālā prakse ir maldinoša, ja tajā sniedz nepareizu informāciju un tādēļ tā ir nepatiesa vai ja tā jebkādā veidā, tostarp vispārējā sniegumā, maldina vai var maldināt vidusmēra patērētāju, pat ja informācija ir faktiski pareiza, attiecībā uz preces vai pakalpojuma īpašībām, pieejamību, cenu, servisu, patērētāja tiesībām vai preces vai pakalpojuma ražotāja īpašībām vai personību u.tml., vai tiek noklusēta būtiska informācija, tā tiek sniegta neskaidri, nesaprotami, divdomīgi u.tml., un šī iemesla dēļ var likt patērētājam pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Likumprojektā ir uzskaitīti direktīvas 1.pielikumā norādītie 23 gadījumi, kuros atzīstams, ka komerciālā prakse ir maldinoša jebkuros apstākļos.

Kā aktuālākie būtu norādāmi šādi negodīgas, maldinošas komerciālās prakses gadījumi.

Tiks aizliegta tā saucamā „ēsmas reklāma”, proti, kad komerciālās prakses veicējs aicina iegādāties preces vai pakalpojumus par noteiktu cenu, neatklājot kādus saprātīgus iemeslus, kas tirgotājam varētu būt, lai domātu, ka viņš varētu nespēt šos vai līdzvērtīgus produktus piedāvāt, piegādāt vai nodrošināt iepirkumu no cita tirgotāja, par tādu pašu cenu, pieņemamā laikposmā un pieņemamos daudzumos, ņemot vērā produktu, reklāmas apjomu un piedāvāto cenu, bet vēlāk nespēj solīto izpildīt. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tirgotājs atsakās parādīt reklamēto preci, pieņemt par to pasūtījumu saprātīgā termiņā vai demonstrē bojātu eksemplāru, lai tādējādi veicinātu citas preces vai pakalpojuma pārdošanu.

Kā negodīga komerciālā prakse tiks vērtēta patērētāja likumīgo tiesību pasniegšana kā īpašs komerciālās prakses veicēja pienākums. Piemēram, kā negodīga komerciālā prakse varētu tikt vērtēts preču pārdevēja paziņojums, ka preci varēja apmainīt tikai 3 dienu laikā pēc iegādāšanās brīža, par ko pircējs iepriekš netika brīdināts. Un lai arī prece tomēr tiktu apmainīta, neskatoties uz šī termiņa notecējumu, būtu radīts iespaids, ka pārdevējs sniedz pakalpojumu, kas pircējam nepienākas.

Aizliegts nepatiesi apgalvot, ka prece vai pakalpojums būs pieejams tikai ļoti ierobežotu laiku vai ka tas būs pieejams ar īpašiem noteikumiem tikai ļoti ierobežotu laiku, lai rosinātu patērētāju pieņemt tūlītēju lēmumu slēgt līgumu un nedotu pietiekamu iespēju vai laiku pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Līdzīgi nosacījumi ir attiecībā uz nepatiesiem apgalvojumiem, ka komerciālās prakses veicējs grasās pārtraukt tirdzniecību vai pārvākties uz citām telpām.

Kā negodīga un maldinoša komerciālā prakse tiks vērtēti nepatiesi apgalvojumi, ka prece vai pakalpojums spēj izārstēt slimības, disfunkcijas vai citus fiziskos defektus vai spēj nodrošināt iespēju laimēt azartspēlēs, izlozēs vai loterijās. Komerciālās prakses veicējam būs pienākums sniegt informāciju, kas apstiprina attiecīgā apgalvojuma patiesumu.

Jaunais likums ļaus apkarot arī tā saucamās „tirdzniecības piramīdas”, nosakot, ka par negodīgu komerciālo praksi tiek atzītas darbības, kad tiek veidota, veikta vai veicināta tirdzniecības veicināšana caur piramīdveida shēmu, saskaņā ar kuru komerciālās prakses veicējs pelna no patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no preču vai pakalpojumu pārdošanas vai lietošanas.

Kā maldinoša noklusēšana varētu tikt vērtēts, piemēram, televīzijas reklāmā paustais aicinājums iegādāties satelīttelevīzijas komplektu par 1 Ls un maksāt pirmo gadu 6,70 Ls mēnesī, neminot, ka papildus jāmaksā 16 Ls pieslēguma maksa, maksa par attiecīgās satelīttelevīzijas antenas uzstādīšanu, kā arī tas apstāklis, ka mēneša maksa būs ievērojami lielāka, tā kā mazais maksājums pieejams vien piesakoties automātiskai rēķinu apmaksai, neskatoties uz to, ka daļa no šīs informācijas ir maziem burtiņiem redzama attiecīgajā reklāmā, tomēr reklāmas ierobežotais laiks neļauj to salasīt.

Agresīva komerciālā prakse

Atsevišķi ir paredzēts izdalīt agresīvo komerciālo praksi. Komerciālo praksi uzskata par agresīvu, ja faktiski, ņemot vērā visas tās īpašības un visus apstākļus, tā ar uzstājīgām darbībām (uzmākšanos), piespiešanu, tostarp fiziska spēka izmantošanu vai nesamērīgu ietekmi, būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt vidusmēra patērētāja izvēles vai rīcības brīvību, un tādējādi liek vai var likt viņam pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Nesamērīgu ietekmi direktīva raksturo kā varas pozīciju izmantošanu attiecībā pret patērētāju, izdarot spiedienu, pat neizmantojot fizisku spēku un nedraudot ar tā izmantošanu, lai ievērojami ierobežotu patērētāja spējas pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Lai noteiktu, vai ir tikušas izmantotas uzstājīgas darbības, piespiešana vai nesamērīga ietekme, tiks ņemts vērā arī tas, vai komerciālās prakses veicējs izmanto konkrētu nelaimi, piemēram, autoavāriju, slimību, vai citus nopietnus apstākļus, kas mazina patērētāja spriestspējas, vai piemēro jebkādus apgrūtinošus vai nesamērīgus nelīgumiskus šķēršļus, ko komerciālās prakses veicējs uzliek, ja patērētājs vēlas izmantot līgumiskas tiesības, tostarp izbeigt līgumu vai izvēlēties citu preci, pakalpojumu vai citu pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.

Piemēram, būtu izvērtējama kabeļtelevīziju un interneta pieslēguma nodrošinātāju u.tml. pakalpojumu sniedzēju prakse, ka tikai brīdī, kad jau ir uzstādīts aprīkojums attiecīgā pakalpojuma saņemšanai pirmo reizi ir iespējams apskatīt attiecīgā pakalpojuma līgumu un uzzināt, ka gadījumā, ja vēlēsieties agrāk nekā, piemēram, pirms 18 vai 24 mēnešiem atteikties no šī pakalpojuma, ir paredzēti ievērojami līgumsodi.

Arī attiecībā uz agresīvas komerciālās prakses gadījumiem ir sniegts uzskaitījums, kas atbilst direktīvas 1.pielikuma uzskaitījumam par agresīvu komerciālo praksi jebkuros apstākļos.

Piemēram, par agresīvu komerciālo praksi tiek atzīta tiešas pārliecināšanas iekļaušana reklāmā bērniem iegādāties viņiem reklamēto preci vai izmantot pakalpojumu vai pierunāt vecākus vai citus pieaugušos iegādāties viņiem reklamēto preci vai izmantot pakalpojumu.

Par agresīvu praksi jebkuros apstākļos tiks uzskatīta komerciālā prakse, kad patērētājam tiek radīts priekšstats, ka patērētājs nevar atstāt telpas pirms līguma noslēgšanas, ja tiek veiktas personīgas vizītes patērētāja mājās, ignorējot patērētāja lūgumu aiziet un neatgriezties vai nāk klajā ar uzstājīgiem un nevēlamiem piedāvājumiem ar telefona, faksa, e-pasta vai cita saziņas līdzekļa starpniecību.

Atbildība par negodīgu komerciālo praksi

Komerciālās prakses likuma ievērošanas uzraudzības iestādes noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts farmācijas inspekcija. Uzraudzības iestādēm likums devis pilnvaras uzdot valsts pārvaldes iestādēm pārbaudīt konkrētu preču vai pakalpojumu atbilstību komerciālajā praksē minētai informācijai. Uzraudzības iestādes izvērtēs komerciālās prakses atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Komerciālās prakses likumam kā pēc savas iniciatīvas, tā arī pamatojoties uz personas iesniegumu vai citas iestādes sniegto informāciju.

Komerciālās prakses veicējam ir uzlikts pienākums iesniegt uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā informāciju, kas nepieciešama lietas apstākļu izvērtēšanai, tai skaitā, informāciju, kas apstiprina komerciālajā praksē izmantotās informācijas patiesumu. Pie tam, ja informācija netiek sniegta vai tā ir nepietiekama, uzraudzības iestāde ir tiesīga atzīt, ka komerciālajā praksē izmantotā informācija ir neprecīza vai nepatiesa.

Atzīstot, ka komerciālā prakse ir negodīga, Uzraudzības iestāde var uzlikt pienākumu komerciālās prakses veicējam novērst vai pārtraukt negodīgu komerciālo praksi, vai aizliegt vēl neuzsāktu negodīgu komerciālo praksi, kas vēl nav uzsākta, publicēt informāciju, kas atsauc un labo negodīgu komerciālo praksi, piemērot administratīvo sodu.

Uzraudzības iestādes ir tiesīgas piemērot arī pagaidu pasākumus - uzlikt par pienākumu pārtraukt komerciālo praksi vai aizliegt to, ja tā vēl nav uzsākta, ja ir pamats uzskatīt, ka prima facie negodīga komerciālā prakse var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu patērētāju grupas ekonomiskajām interesēm. Šāds iestādes lēmums stāsies spēkā nekavējoties un būs spēkā līdz Uzraudzības iestādes lēmumu tiek atcelts, grozīts vai spēkā stājas Uzraudzības iestādes galīgais lēmums. Šo lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā, tomēr tas neapturēs šī lēmuma darbību.

Sagatavotā administratīvā pārkāpumu kodeksa grozījumu likumprojekta mērķis ir paredzēt komerciālās prakses veicēju atbildību par likumā aizliegtas komerciālās prakses veikšanu, nosakot naudas sodu fiziskām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – līdz desmit tūkstošiem latu.

Sagatavotais krimināllikuma grozījumu projekts paredz, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu negodīgu komerciālo praksi soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Nobeigums

Komerciālās prakses likuma spēkā stāšanās varētu kļūt par pirmo soli ceļā uz patērētāju apkalpošanas un preču vai pakalpojumu noieta veicināšanas kultūras izmainīšanos. Tas būs arī būtisks solis pretī godīgas konkurences nodrošināšanai, vienlaicīgi radot priekšnosacījumus lielākai patērētāju tiesību aizsardzībai. Šā likuma sekmīgas piemērošanas rezultātā varētu tikt mazināts Latvijas patērētāja aizdomīgums un vairota paļāvība tam, ka tas ko viņš redz, patiesi ir tas, ko viņš saņems.

Šī likuma interpretēšana un pareiza piemērošana izraisīs ne vienu vien strīdu un pārbaudīs Latvijas juristu argumentēšanas spējas, tā kā liela daļa šai likumā iekļauto jēdzienu nepakļaujas objektīvam novērtējumam, bet ir dziļi subjektīvi un individuāli vērtējami, ievērojot katras atsevišķās lietas visus apstākļus. Liela nozīme pareizā šī likuma interpretācijā būs Eiropas Kopienu tiesas sniegtajiem „Negodīgas komercprakses direktīvas” jēdzienu skaidrojumiem.

Katrā ziņā ieviešamajai direktīvai un sagatavotajam likumprojektam jau šodien būtu jākļūst par obligāto lasāmvielu ikvienam preču ražotājam un pārdevējam, kā arī pakalpojumu sniedzējam, it sevišķi reklāmu aģentūrām un mārketinga aktivitāšu plānotājiem, lai izvairītos no liekiem zaudējumiem jau vistuvākajā nākotnē.

[1] Publicēta 2005.gada 11.jūnija Eiropas Oficiālajā Vēstnesī.
(2) Vedins I. Loģika.- Rīga: Avots, 2000., 125. lpp.