Industrial property as investment into share capital of limited liability company

/This publication is only in Latvian/
Mūsdienu ekonomiskā attīstība ir saistīta ar dažādiem faktoriem, taču lielākoties tas saistīts ar straujajām komercdarbības attīstības tendencēm. Strauji attīstošās komercdarbības vides un globalizācijas apstākļos, komersanti ar vien lielāku uzmanību sāk pievērst intelektuālajam īpašumam, jo tā vērība ar katru brīdi pieaug, it sevišķi ņemot vērā ekskluzivitātes tiesības, kuras garantē intelektuālā īpašuma tiesības. Tāpēc līdzās līdz šim lielākoties izplatītajai kapitālsabiedrību pamatkapitāla apmaksai ar naudu vai mantu, tiek izmantota iespēja arī pamatkapitāla apmaksu veikt ar intelektuālo īpašumu. Tā kā uz doto brīdi vispopulārākā komercdarbības forma Latvijā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – „Sabiedrība”), tad tiks apskatīta iespēja apmaksāt pamatkapitālu ar rūpniecisko īpašumu tieši šiem komersantiem.

Intelektuālā īpašuma veidi

Vispirms nepieciešams ir īss ievads rūpnieciskā īpašuma sakarā. Vadoties pēc Latvijas Republikā spēkā esošās normatīvo aktu bāzes un tiesību teorijas atziņām, rūpniecisko īpašumu var klasificēt šādos veidos: (1) preču zīmes; (2) patenti; (3) dizainparaugi; (4) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; (5) know-how un komercnoslēpums; (6) domēni.

Jānorāda, ka visi rūpnieciskā īpašuma veidi savas specifiskās būtības vai tiesiskā regulējuma dēļ, nevar tikt izmantoti ieguldījumam Sabiedrības pamatkapitālā, piemēram, know-how un komercnoslēpums. Šī iemesla dēļ tiks apskatīti tie rūpnieciskā īpašuma veidi, kuri atbilst normatīvajos aktos paredzētajiem kritērijiem, lai tos varētu izmantot kā ieguldījumu Sabiedrības pamatkapitālā – gan pie Sabiedrības dibināšanas, gan Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas.

Preču zīmes

Preču zīme ir apzīmējums, kurš tiek lietots, lai apzīmētu kāda komersanta preci vai pakalpojumu, lai tādejādi atšķirtu to no citu komersantu precēm vai pakalpojumiem. Būtībā, preču zīme ir komersanta un viņa preces vai pakalpojuma seja. Laikā, kad tirgū tiek piedāvātas dažādas preces un pakalpojumi, preču zīme kalpo ne tikai par komersanta identifikatoru, bet tā ir arī sava veida apliecinājums kādai noteiktai un zināmai kvalitātei, kā arī nereti noteiktu īpašību esamībai.

Visbiežāk Sabiedrības pamatkapitālā iegulda preču zīmi, kura ir piereģistrēta (Latvijā to veic Latvijas patentu valde), un kura tās izmantošanas laikā ir iemantojusi noteiktu reputāciju, prestižu vai citādu sabiedrības pozitīvu ievērību. Tātad šai preču zīmei jau ir izveidojusies noteikta vērtība. Piemēram, ja komersants The Coca-Cola Company vēlētos savu pamatkapitāla palielinājumu apmaksāt ar tās reģistrēto preču zīmi Coca Cola, tad nevajadzētu būt šaubu, ka šīs zīmes mantiskā vērtība būtu vērtējama ar vismaz septiņzīmju ciparu.

Protams, Sabiedrības pamatkapitāla apmaksā ir iespējams realizēt arī tikko reģistrētu preču zīmi, taču noteikti jāatceras, ka šādai preču zīmei, vairums gadījumu, sākotnējā vērtība var nebūt liela.

Nereti pazīstamas vai zināmas preču zīmes nonāk citu personu lietošanā uz licences līguma pamata. Taču tas nenozīmē, ka licences līgums dod tiesības ieguldīt šo preču zīmi Sabiedrības pamatkapitālā. Līdz ar to ir rūpīgi jāizvērtē licences līguma saturs, kas ļautu preču zīmi ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā un saglabāt to Sabiedrības īpašumā ilgāku laiku.

Patenti

Radošas domas un idejas, vairums gadījumu, ir veiksmīgas komercdarbības uzsākšanas un darbības pamats. Labas idejas ir tikušas novērtētas visos laikos un pašas par sevi vien ir kaut ko vērtas. Patentam, kā intelektuālā īpašuma veidam, ir būtiska loma ģenerēto ideju un izgudrojuma pārvēršanā par konkurētspējīgu produktu, kas veiksmīgas realizācijas gadījumā var viennozīmīgi celt komersanta ienākumus.

Patents dod ekskluzīvas tiesības uz izgudrojumu vai kādu jaunu produktu, kā arī paņēmienu, kas ļauj kaut ko darīt savādāk, nekā darīts līdz šim, kā arī, kas piedāvā kādas problēmas jaunu tehnisku risinājumu.

Attiecībā uz patentējamo izgudrojumu, pastāv būtiskas prasības, lai to varētu reģistrēt. Pirmkārt, izgudrojumam ir jābūt izmantojamam rūpnieciskām vajadzībām, ja vien tas var tikt izmantots jebkāda veida rūpniecībā, ieskaitot lauksaimniecību. Otrkārt, tam jābūt jaunam pasaules mērogā. Atklāti pieejama publikācija (ieskaitot paša autora publikācijas) vai objekta iepriekšēja izmantošana tiek uzskatīta par apstākli, kas liedz iespēju šādu izgudrojumu atzīt par jaunumu un reģistrēt to. Patentu Latvijā reģistrē Latvijas patentu valde.

Patentētais izgudrojums ir viens no atbilstošākajiem intelektuālā īpašuma vaidiem Sabiedrības pamatkapitāla apmaksai, jo tam ir noteikta sākotnēja rūpnieciskā vērtība. Izmantojot pamatkapitālā ieguldīto patentēto izgudrojumu var gūt peļņu vai arī sadalīt risku, kas ir saistīts ar dažādu veidu darbību. Sabiedrības pamatkapitālā var ieguldīt reģistrētu izgudrojumu, t.i., tādu, kam ir izsniegts patents. Savukārt, personai, kura vēlas ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā izgudrojumu, kas ir reģistrēts uz citas personas vārda, tad ir nepieciešams attiecīgs licences līgums.

Dizainparaugi

Dizainparaugs ir izstrādājuma vai tikai tā daļas ārējais veidols, kas izriet no izstrādājuma vai tā rotājuma (ornamenta) īpatnībām. Dizainparaugam noteicošais ir izstrādājuma ārējais izskats, un nevis tā tehniskais raksturojums. Arī attiecībā uz dizainparaugu pastāv prasības par tā rūpniecisku izmantojamību, kā arī tā novitāti.

Dizainparauga reģistrēšana dod izņēmuma tiesības uz tā izmantošanu, t.sk., tiesības aizliegt citām personām ražot vai izplatīt preces ar līdzīgu dizainu. Šādas tiesības Latvijā tiek iegūtas ar dizainparauga reģistrāciju Latvijas patentu valdē. Līdz ar to šādam rūpnieciskam īpašumam var būt liela sākotnēja ekonomiska vērtība.

Līdzīgi kā ar izgudrojumu, arī tiesības lietot dizainparaugu var tikt nodotas citām personām uz licences līguma pamata. Domēni

Straujā interneta attīstība un iespēja piedāvāt savas preces un pakalpojumus ar interneta starpniecību, ir radījusi pilnīgi jaunu un Latvijā vēl maz apgūtu nozari, kas saistīta ar domēnu reģistrāciju. Domēns ir Interneta adrešu sistēma, kas izteikta kodu veidā. Attīstoties Interneta izmantošanai komerciālos nolūkos, domēna vārdi ieguva daudz lielāku nozīmi - tie sāka apzīmēt tā turētāju (fizisku vai juridisku personu), preci vai pakalpojumu, pēc būtības, sāka veikt līdzīgu funkciju kā preču zīmes, kā individualizējošs apzīmējums.

Domēna izmantošanu varētu uzskatīt par pakalpojuma saņemšanu un domēna līgumu par pakalpojuma līgumu, jo pēc būtības komercsabiedrībai, kurai ir tiesības reģistrēt domēna vārdus, to sniedz kā maksas pakalpojumu klientiem. Latvijā šādu maksas pakalpojumu nodrošina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.

Domēni, kam sākotnēji tika pievērsta maza uzmanība, strauji pārvēršas par tirgus preci ar lielu vērtību, piemēram, domēns www.business.com tika pārdots izsolē par 7.5 miljoniem ASV dolāru.

Domēnā ir saskatāma līdzība ar preču zīmi, jo nereti ar to tiek apzīmēta kāds konkrēts uzņēmums, prece vai pakalpojums, piemēram, www.hansabanka.lv.

Domēnu reģistrācija un vēlāka pārdošana ir kļuvis pat par īpašu biznesa paveidu, kas šodien ir kļuvis īpaši aktuāls sakarā ar domēna .eu "izlaišanu". Lai gan šis domēns vēl savu popularitāti nav ieguvis, taču jau šobrīd notiek aktīva domēna vārdu reģistrācija un tirdzniecība. Šis biznesa paveids šajā rakstā apskatīts sīkāk netiks, taču arī no tā ir secināms, ka "labam" adreses vārdam jau no reģistrācijas brīža var būt sākotnēji liela vērtība, piemēram, ņemot vērā iepriekš minēto piemēru, pastāv iespēja, ka domēns www.bussines.eu tiks novērtēts arī par lielu summu. Protams, ir jāatceras, ka plaši pazīstamu preču zīmju vai apzīmējumu kā domēnu reģistrācija uz sava vārda bez leģitīmas intereses, var beigties ar šī domēna „atņemšanu” un nopietnu tiesāšanos.

Intelektuālā īpašuma novērtēšana un ieguldīšana Sabiedrības pamatkapitālā

Komerclikums nosaka divus pamatkapitāla apmaksas veidus – ar naudu vai ar mantisku ieguldījumu. Dibinot Sabiedrību, pamatkapitāla apmaksa nozīmē Sabiedrības mantas izveidošanu tādā apmērā, kas pēc vērtības pilnībā atbilst Sabiedrības statūtos noteiktajam pamatkapitāla lielumam. Pamatkapitāla palielināšana nozīmē to pašu, tikai attiecībā nevis uz visu pamatkapitālu, bet tikai uz pamatkapitāla palielinājumu. Lai sabiedrība varētu sekmīgi darboties, pamatkapitālam ir jābūt nosegtam noteiktā laikā ar naudu vai mantisko ieguldījumu pilnā apmērā.

Komerclikuma normās ir noteiktas prasības, kuras jāiztur mantiskā ieguldījuma priekšmetam, lai tas spētu kalpot par mantisko ieguldījumu Sabiedrības pamatkapitālā: (1) tai ir jābūt ķermeniskai vai bezķermeniskai lietai; (2) tai ir jābūt lietai, kuru ir iespējams novērtēt pozitīvā naudas izteiksmē; (3) tai ir jābūt lietai, kuru var izmantot Sabiedrības komercdarbībā; (4) tai ir jābūt lietai, uz kuru var vērst piedziņu. Tā kā intelektuālais īpašums ir atzīstams par bezķermenisku lietu Civillikuma izpratnē, tad rūpnieciskā īpašuma novērtēšana un ieguldīšana Sabiedrības pamatkapitālā ir jāapskata kā mantisks ieguldījums. No iepriekš minētā secināms, ka Sabiedrības pamatkapitāla apmaksu var veikt, ieguldot rūpniecisko īpašumu, ja vien tas izpilda iepriekš minētos kumulatīvos nosacījumus.

Komerclikuma 154.panta pirmā daļa nosaka, ka mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Taču tā paša panta otrā daļa paredz iespēju, kad mantisko ieguldījumu var novērtēt paši Sabiedrības dibinātāji/dalībnieki, gadījumā, ja mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un mantiskie ieguldījumi kopā sastāda mazāk par pusi no Sabiedrības pamatkapitāla.

Attiecībā uz lielāka ieguldījumu rūpnieciskā ieguldījuma novērtējumu, problēmām nevajadzētu rasties, jo visas vērtēšanas darbības ir jāveic ekspertam, uz kura pleciem gulstas atbildība par patiesu vērtējumu. Eksperta saraksts ir pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra oficiālajā mājas lapā: http://www.ur.gov.lv. Šī iemesla dēļ ir vērts apskatīt dibinātāju/dalībnieku mantiskā novērtējuma metodes un atbildību.

Lai gan Sabiedrības dibināšanas un pamatkapitāla palielināšanas process ir vienkāršs, zināmas neskaidrības var rasties gadījumā, ja dibinātājs/dalībnieks vēlas apmaksāt Sabiedrības pamatkapitālu ar rūpnieciskā īpašuma ieguldījumu, neizmantojot eksperta novērtējumu. Tas ir izskaidrojams ar informācijas trūkumu, jo ne juridiskajā literatūrā, ne pašā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav sniegts izsmeļošs izklāsts par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu, nemaz nerunājot par to, ja kā mantiskā ieguldījuma priekšmets ir paredzēts rūpnieciskais īpašums.

Par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību likuma prasībām atbild tā persona, kura veic mantiskā ieguldījuma vērtēšanu, šajā gadījumā dibinātājs/dalībnieks. Līdz ar to nevajadzētu aizrauties ar nepamatoti augstas ieguldāmā rūpnieciskā īpašuma vērtības norādīšanu, jo beigu beigās var nākties piemaksāt starpību salīdzinājumā ar patieso tirgus cenu jau naudā.

Metodes

Attiecībā uz izmantojamajām vērtēšanas metodēm Komerclikums ir skops. Vienīgā vērtēšanas metode, kas uzrādīta Komerclikumā ir sastopama 154.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības. Parasta vērtība, saskaņā ar Civillikuma 871.pantu ir vērtība, kas noteicama pēc tā labumam, kādu lieta var dot katram tās valdītājam pati par sevi, neatkarīgi no viņa personīgajām attiecībām. Pēc savas būtības, šī parastā (tirgus) vērtība ir tirgus cena. Tātad, rūpnieciskā ieguldījuma priekšmets ir jāvērtē pēc objektīviem kritērijiem, un tas nevar tikt vērtēts pēc subjektīviem kritērijiem, piemēram, pēc personiskām tieksmēm. Šā principa neievērošana ir pamats vērtējuma atzīšanai par spēkā neesošu, kura sekas ir pamatkapitāla palielināšanas atzīšana par spēkā neesošu, bet dibināšanas gadījumā – pamats Sabiedrības darbības izbeigšanai tiesas ceļā.

Līdz ar to var secināt, ka būtībā Komerclikums nosaka, ka dibinātajiem/dalībniekiem, vērtējot rūpnieciskā ieguldījuma vērtību, ir jāizmanto salīdzinošā jeb tirgus metode, kuru visbiežāk tiek izmantota arī ekspertu vērtējumos.

Šī Komerclikumā paredzētā metode – salīdzinošā metode – visnotaļ labi var tikt realizēta attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem vai citām salīdzinoši viegli novērtējamām lietām, piemēram, automašīnu, kur tirgus vērtība ir viegli pārbaudāma un nosakāma. Taču attiecībā uz intelektuālā īpašuma novērtēšanu šāda vienkāršība nepastāv, jo nav iespējams vienkārši salīdzināt tirgus cenas, piemēram, patentam uz izgudrojumu vai preču zīmi. Tieši tādēļ rodas jautājums, vai atstājot novērtēšanas iespējamību dibinātāju/dalībnieku ziņā, likumdevējs ir pieļāvis subjektivitātes faktoru, tādejādi pieļaujot kļūdas un neprecizitātes vērtējumos, jo ne katram dibinātajam/dalībniekam ir pietiekamu zināšanu, lai varētu veikt novērtēšanu, vai arī paredzot tiem neaprobežotu atbildību, centies samazināt līdz minimumam dibinātāju/dalībnieku vērtēšanu, tādejādi pasargājot kreditorus, bet zināmā mērā ierobežojot jaunu Sabiedrību veidošanos un konkurences palielināšanos.

Komerclikuma 154.panta sestā daļa nosaka, ka par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild solidāri personas, kuras veikušas novērtēšanu. No iepriekš minētā secināms, ka vērtētājs nes pilnu un neaprobežotu atbildību par nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu. Nepareizs vērtējums pēc būtības ir tāds, kas neatbilst faktiskajai vērtībai – tirgus cenai. Attiecībā uz ekspertiem, tas ir loģisks un saprotams solis, jo tā ir viņu profesionālā darbība, par kuru viņiem jāatbild, taču attiecībā uz dibinātājiem/dalībniekiem šī norma ir pamatota tikai daļēji, jo neparedzot konkrētus un detalizētus mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kritērijus un metodes, nevar prasīt no dibinātājiem/dalībniekiem, lai tie spētu novērtēt mantisko ieguldījumu teju vai eksperta līmenī.

Lai izvairītos no nepareiza vai neprecīza vērtējuma, varētu ieteiktu dibinātājiem/dalībniekiem vērtējot ieguldāmo rūpniecisko īpašumu, papildus salīdzinošajai metodei, izmantot šādus zemāk minētos kritērijus.

1. Vērtējamā objekta īpašumtiesības.

Var apgalvot, ka vērtējamā objekta vērtība būs visaugstākā neierobežotu īpašumtiesību gadījumā. Jebkāda veida īpašumtiesību ierobežojumi (piemēram, licences līgums vai citi apgrūtinājumi) objektīvi samazina vērtējamā objekta vērtību. Ja vērtējamam objektam ir pilnas īpašumtiesības, bet salīdzināmajam – ierobežotas, tad jāveic pozitīvā cenas korekcija par lielumu, kas atbilst papildu īpašumtiesību tirgus vērtībai.

2. Finansēšanas nosacījumi.

Darījuma dalībnieku tieksme maksimāla labuma iegūšanai, rada dažādus maksājumu veidus, kas, savukārt, ietekmē objekta cenu. Tas, savukārt, var atstāt negatīvu iespaidu uz vērtējamā objekta patiesās vērtības noskaidrošanu. Līdz ar to, ir rūpīgi jāizanalizē finansēšanas nosacījumi un pats finansēšanas līgums, piemēram, kreditēšanas līgums.

3. Pārdošanas nosacījumi.

Šis salīdzināšanas elements ļauj izslēgt kādu objektu no salīdzināmo īpašumu saraksta vai veikt tā pārdošanas cenas korekciju, ja ir konstatēta novirze no „tīriem” tirgus pārdošanas nosacījumiem. Šāda novirze var būt saistīta ar īpašām attiecībām starp pārdēvēju un pircēju (radnieciskās, finansiālās, lietišķās u.c.), steidzīgu realizācijas nepieciešamību u.tml. Šī salīdzināšanas elementa korekcijas lieluma aprēķins ir samērā sarežģīta procedūra, ņemot vērā sarežģījumus pašas īpašuma iegādes motivācijas noskaidrošanā. Bet kopumā korekciju var noteikt sekojoši: no īpašuma, kam nav vērojama novirze no „tīriem” pārdošanas nosacījumiem, tiek atņemta īpašuma, kam ir vērojama novirze no „tīriem” pārdošanas nosacījumiem, vērtība, tādejādi iegūstot korekcijas lielumu.

4. Situācija tirgū vai darījumu dinamika.

Šis salīdzināšanas elements ļauj noskaidrot tirgus apstākļu izmaiņas laika gaitā. Pamatfaktori, kas rada šīs izmaiņas, ir nodokļu un citas likumdošanas aktu izmaiņas, inflācija, pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas u.tml. Tirgus apstākļi var mainīties kā kopumā, tā arī atsevišķa rūpnieciskā īpašuma dažādos veidos. Šīs ietekmes noteikšanai, koriģējot salīdzināmo objektu cenas, var izmantot informāciju par tā paša objekta atkalpārdošanu vai diviem līdzvērtīgiem salīdzināmiem īpašumiem, kas atšķiras tikai ar datumu.

5. Fiziskie rādītāji.

Ļoti bieži salīdzināmie objekti atšķiras ar saviem fiziskajiem raksturlielumiem – dažādi izmēri, materiālu kvalitāte, konstruktīvie elementi, vērtības zudums, ārējais izskats, funkcionālās iespējas u.tml. Šo fizisko raksturlielumu konkretizāciju vērtētājs veic izejot no sava viedokļa par būtiskākiem aplūkojamā objekta raksturlielumiem, kā arī to ietekmi uz īpašuma vērtību.

Nobeigums

Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot Sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.

Sabiedrības pamatkapitālu var apmaksāt, veicot tajā rūpnieciskā īpašuma ieguldījumu. Attiecībā uz rūpnieciskā īpašumu, kā bezķermenisku lietu, tiek attiecināti tie paši noteikumi kā mantiskam ieguldījumam. Sabiedrības pamatkapitālā ieguldāmā rūpnieciskā īpašuma novērtējumam ir jāatbilst tā patiesai vērtībai. Sakarā ar to, ka rūpnieciskais īpašums var būt ar ekskluzivitātes raksturu, tad tā novērtēšanā ir jāizmanto papildus metodes.

Komerclikuma noteiktajos gadījumos ir pieļaujams, ka dibinātāji/dalībnieki var mantisko ieguldījumu novērtējumu veikt paši, tomēr ir ieteicams izmantot ekspertu pakalpojumus, jo rūpnieciskajam īpašumam nereti nav analogu. Papildus, bez atbildības riska pārnešanas uz ekspertu, eksperts var atklāt ieguldāmā īpašuma trūkumus, vājās un neaizsargātās vietas.