European Economic Interests Group – an opportunity for intra-Community business cooperation
European Economic Interests Group – an opportunity for intra-Community business cooperation
Līdz ar jau notikušo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (“ES”), Latvijas uzņēmējiem ir radusies iespēja savā darbībā izmantot jaunu juridisku formu - Eiropas ekonomisko interešu grupu (“EEIG” jeb “Grupa”).
EEIG ir vismaz divu personu izveidota līgumiska sabiedrība, kuras galvenais mērķis ir veicināt tās biedru saimniecisko darbību Eiropas iekšējā tirgū. Tātad, ar EEIG palīdzību Latvijas uzņēmēji var nodibināt un attīstīt sadarbību ar pārējo ES dalībvalstu uzņēmējiem. Citas starptautiskās sadarbības formas kā, piemēram, sabiedrību apvienošanās vai kopuzņēmumu dibināšana, nereti saistās ar visai sarežģītām procedūrām un būtiskiem izdevumiem. Šajā ziņā EEIG piedāvā alternatīvu veidu kā uzņēmējam nodrošināt darbības iespēju citās ES dalībvalstīs, vienlaikus nezaudējot savu patstāvību un neatkarību.
Tiesisko pamatu EEIG izveidošanai un darbībai ietver Eiropas Padomes 1985.gada 25.jūlija (EEK) regula Nr.2137/85 (“Regula”). Regulai ir augstāks juridisks spēks par Latvijas likumiem. Tādēļ Latvijas uzņēmēji un viņu ārvalstu kolēģi var paļauties, ka ES dalībvalstu likumi nedrīkst radīt nepamatotus šķēršus EEIG darbībai. Dalībvalstu tiesību aktos tomēr ietverami noteikumi par atbildīgo reģistra iestādi, EEIG izveidošanas procedūru un citiem Regulā minētiem jautājumiem. Latvija šo prasību ir izpildījusi, pieņemot Ministru kabineta noteikumus ar likuma spēku, kuros par atbildīgo reģistra iestādi nozīmēts Uzņēmumu reģistrs. Grozījumi veikti arī likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Tā kā minētie Latvijas tiesību akti ir jau stājušies spēkā, EEIG mūsu valstī var reģistrēt jau patlaban. Raksta turpinājumā tiek sniegts īss ieskats par EEIG juridisko formu, darbības raksturu, pienākumiem un tiesībām, peļņas sadali, kā arī dalības iespējām ES finansētajos projektos.
Grupa jāveido vismaz diviem biedriem, kuri pārstāv dažādas ES dalībvalstis. Biedriem jābūt jau iesaistītiem darbības veikšanā ES ietvaros. Par Grupas biedru var kļūt kā juridiskas, tā arī fiziskas personas. EEIG jāreģistrē ES dalībvalstī, kurā atrodas tās vadība vai arī kāda Grupas biedra vadība. Turklāt EEIG reģistrēto adresi iespējams arī pārcelt no vienas ES dalībvalsts uz otru, ievērojot noteiktu pārreģistrācijas kārtību. EEIG vienkāršo pārvaldes organizāciju nodrošina Grupas biedri, kā arī biedru nozīmēts Grupas darba ikdienas vadītājs vai vadītāji. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka EEIG vadītāja atbildība pielīdzināma sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības valdes locekļa atbildībai. EEIG var pieņemt arī citus darbiniekus, tomēr to skaits nedrīkst pārsniegt 500. EEIG pārvaldības un darbības noteikumus tās biedri atrunā līgumā, kas ir Grupas pamatdokuments. Savukārt par līgumisko brīvību un liberālo EEIG regulējumu, EEIG biedriem “jāmaksā” ar neierobežotu atbildību par Grupas saistībām.
Eiropas ekonomisko interešu grupas darbībai jābūt saistītai ar tās biedru ekonomiskajām aktivitātēm. Grupas mērķis ir veicināt vai attīstīt tās biedru saimniecisko darbību, apvienojot resursus, pieredzi un prasmes. Regula konkrēti nosaka, ka EEIG darbība paredzēta kā atbalsts tās biedru ekonomiskajai darbībai, taču nedrīkst to aizstāt. Piemēram, EEIG darbība var būt saistīta ar ES iekšējā tirgū izplatāmu produktu mārketingu vai zinātnisko pētījumu veikšanu konkrētā jomā. Prakse liecina, ka EEIG veiktā biedru ekonomiskās darbības atbalsta funkcija tiek izprasta plaši. Lielbritānijas nodokļu administrācijas publicētā skaidrojumā minēts, ka EEIG var tikt izveidota, lai īstenotu arī tādu projektu kā, piemēram, tilta būvniecība, ja attiecīgās Grupas biedru darbības mērķu īstenošanai EEIG ir izvēlēta par piemērotāku juridisku formu kā tradicionāls kopuzņēmums, līgumsabiedrība vai konsorcijs. EEIG darbība tiek finansēta pamatā no tās biedru ieguldījumiem. EEIG ir iespējas piesaistīt arī kredītresursus. EEIG var gūt ienākumus no investīcijām, kā arī kapitāla pieaugumu.
Regula neparedz iespēju EEIG gūt peļņu savā vārdā. No EEIG darbības gūtā peļņa tiek uzskatīta par tās dalībnieku peļņu un tiek sadalīta atbilstoši attiecīgam Grupas līguma punktam vai, ja tāda nav, vienādās daļās. No Grupas darbības gūtā peļņa tiek aplikta ar nodokļiem tikai EEIG “dalībnieku rokās”. Ciktāl Regula nenosaka citādi, Latvijā reģistrētai EEIG jāpilda tie paši noteikumi, kas komercreģistrā ierakstītai pilnsabiedrībai. Tā kā Regula nenosaka nodokļu maksāšanas kārtību un grāmatvedības vešanas noteikumus, Latvijā reģistrētai EEIG, protams, jāpakļaujas attiecīgo Latvijas likumu prasībām. Piemēram, EEIG jāsastāda gada pārskats atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, jāiesniedz deklarācijas par sadalītās peļņas apjomu un saņēmējiem saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kā darba devējam jāziņo par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un to objektu, jāveic likumos noteiktie nodokļu ieturējumi no darbiniekiem izmaksājamiem ienākumiem, kā arī jāpilda citas Latvijas likumos noteiktas prasības. Ievērojot EEIG pielīdzināšanu pilnsabiedrībai, nevajadzētu pastāvēt šķēršļiem EEIG reģistrēt arī kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju ar izrietošajām tiesībām un pienākumiem.
Papildinot priekšstatu par EEIG, īsumā jāatzīmē līdzšinējā Grupu izveidošanas aktivitāte ES, kā arī Eiropas Komisijas centieni šīs darbības formas popularizēšanā. Atbilstoši Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta sniegtajai informācijai šī raksta autoram, patlaban Eiropas Savienībā izveidotas vairāk kā 1300 EEIG, kas darbojas visdažādākajos sektoros. EEIG visaktīvāk tiek reģistrētas Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā, Holandē un Dānijā. Lai gan līdz šim reģistrēto EEIG skaits Eiropas Savienības mērogiem nav liels, Eiropas Komisija prognozē būtisku EEIG dibināšanas aktivitātes pieaugumu tuvākajos gados sakarā ar ES paplašināšanos.
Lai veicinātu EEIG veidošanu, Eiropas Komisija ir sagatavojusi skaidrojumu par EEIG iespējām saistībā ar tās dalību atklātos konkursos par preču piegādēm un pakalpojumiem ES iekšējā tirgū (t.sk. ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju sektoros). Eiropas Komisija akcentē, ka ES direktīvas un citi tiesību akti nesatur ierobežojumus, kuri varētu kavēt EEIG piedalīšanos atklātajos iepirkumu konkursos. Arī EEIG specifiskais ekonomiskās palīgdarbības raksturs neesot šķērslis dalībai konkursā. Konkursa vajadzībām EEIG varot uzskatīt par konsorciju, jo tās sastāvā jābūt vismaz diviem biedriem no dažādām dalībvalstīm, kuri ir ekonomiski un juridiski neatkarīgi visā sadarbības laikā. Eiropas Komisija arī akcentē, ka EEIG forma palielina iespējas iegūt lētākus kredītresursus gadījumos, kad līdzekļi nepieciešami saistībā ar ES finansētu projektu realizāciju. Kredīta iegūšanu atvieglina Regulas noteikums par EEIG biedru kopīgo atbildību un tādēļ kredītiestādēm parasti neesot iemesla pieprasīt atsevišķas garantijas no katra EEIG dalībnieka.
Nobeigumā jāuzsver, ka patlaban EEIG ir vienīgā pieejamā juridiskā forma, kas uzņēmējiem nodrošina kopdarbības iespēju uz visā Eiropas Savienībā vienāda tiesiskā regulējuma pamata. Ar 2004.gada novembra mēnesi uzņēmējiem gan būs iespēja veidot arī t.s. Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea) uz regulas (EK) Nr.2157/2001 pamata. Tomēr arī EEIG noteikti ir interesanta un apsverama iespēja uzņēmējiem lemjot par darbības paplašināšanu ES tirgū.
“Patlaban EEIG ir vienīgā pieejamā juridiskā forma, kas uzņēmējiem nodrošina kopdarbības iespēju uz visā Eiropas Savienībā vienāda tiesiskā regulējuma pamata”