Role of Attorney At Law in Civil Procedure

/This publication is only in Latvian/
Ar šā gada 1.janvāri stājušies spēkā pērnā gada nogalē Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz ievērojamas pārmaiņas civillietu iztiesāšanā, tostarp advokāta lomas un statusa palielināšanu.

Advokāts, tāpat kā ārsts vai arhitekts, ir reglamentēta profesija, kuras sabiedriskais nozīmīgums nosaka tai īpašus profesionalitātes standartus un prasības.

Tiesvedība, kā daļa no juridiskās palīdzības, vai tā būtu civilā, administratīvā vai kriminālā, prasa speciālas zināšanas gan likumos, gan arī tiesību sistēmas uzbūvē un darbībā.

Tiesa ir pēdējā instance, kur persona var panākt taisnīgu risinājumu strīda situācijai vai konfliktam.

Tiesāšanās gala rezultāts - likumīgs un taisnīgs nolēmums, kas visiem ir saistošs. Tādēļ kļūdas vai nepilnības lietas vešanā var ļoti dārgi maksāt, it sevišķi tādēļ, ka process satur veselu virkni formālu noteikumu, kas nodrošina ātrāku lietas izskatīšanu.

Procesa sarežģītība un pieredze jurisprudencē, t.i., tiesību un lietas faktisko apstākļu izpratne, tie ir galvenie iemesli, kādēļ strīdu risināšanai tiesās nepieciešama lietpratēju palīdzība.

No visām juristu profesijām advokāts ir vienīgā, kurai klientu lietu vešana tiesās ir primārais uzdevums. Protams, advokāti sniedz arī citu juridisko palīdzību, tomēr viņu profesionālā kvalifikācija pirmām kārtām apliecina spējas un pieredzi aizstāvēt klientu intereses tiesās. Nereti pierādīt savu taisnību tiesā ir daudz grūtāk nekā dot padomu.

Bez advokātam izvirzāmajām profesionālajām kvalifikācijas prasībām, Advokatūras likums un citi normatīvie akti nosaka arī vispārīgus principus, kas tam jāievēro savā profesionālajā darbībā. Šobrīd praksē tiek nepamatoti aizmirsts, ka advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, kam savā darbībā jāsekmē tiesu varas īstenošana jeb taisnības un tiesiskuma stiprināšana. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka advokāts sniedz juridisko palīdzību konkrētam klientam, tas saglabā zināmu tiesisku neatkarību un ieņem noteiktu procesuālo statusu civilprocesā. Šīs advokāta speciālās tiesības un pienākumus civillietu vešanā nosaka arī Civilprocesa likums. Taču praksē nereti to aizmirst arī tiesas, identificējot advokātu ar viņa klientu vai arī nostādot vienā līmenī ar citiem pušu pārstāvjiem, tādējādi faktiski nonivelējot advokātu kā tiesu varas pārstāvi. Advokāta uzdevums ir palīdzēt tiesai pieņemt taisnīgu un likumīgu spriedumu. Šī palīdzība izpaužas, gan sniedzot tiesai informāciju par lietas faktiskajiem apstākļiem, gan iesniedzot papildu pierādījumus, gan pārbaudot esošos pierādījumus. Visbeidzot advokāts dod savu strīda tiesisko novērtējumu, kurš tiesai ir jāizanalizē savā spriedumā. Tik plaša darbības amplitūda pieprasa no advokāta gan lielisku tiesību pārzināšanu, gan arī pieredzi, kā tiesai pasniegt to kopā ar lietā konstatētajiem faktiem un apstākļiem.

Līdz šim ir dzirdēts daudz kritikas par tiesu sistēmas darbības kvalitāti. Tādēļ, lai nodrošinātu civillietu iztiesāšanas juridiskās kvalitātes celšanu, ir veikta virkne Civilprocesa likuma grozījumu. Daļa no tiem attiecas uz advokāta procesuālā stāvokļa nostiprināšanu, kas uzliek advokātam īpašas procesuālas funkcijas. Cerams, ka tas tiks attiecīgi respektēts arī tiesu praksē.

Pilnvērtīgākai privāto tiesību aizsardzībai tiesās, grozījumi izvirza stingrākas prasības pušu pārstāvjiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju, var teikt, ka ir pat sašaurināts personu loks, kas var piedalīties civilprocesā kā pārstāvji. Taču advokāta kā tiesu varai piederošas personas statuss, sniedzot juridisku palīdzību, ir ne tikai palicis nemainīgs. Tādā veidā likumdevējs ir arī atzinis advokāta juridisko kvalifikāciju civiltiesisko strīdu risināšanā. Tādēļ personas pārstāvībai civillietās likums bez personas tuviem radiniekiem vai juridiskās personas darbiniekiem un mantas pārvaldniekiem pielaiž tikai advokātus.

No personas pārstāvjiem tikai advokātam ir valsts pārbaudīta un atzīta kompetence klientu lietu vešanai tiesā, tādēļ tieši advokātu piesaistīšana civillietā ļauj personai daudz labāk izvērtēt savas izredzes un realizēt savas tiesības.

Advokāta specifisko statusu apliecina grozījumi attiecībā uz tiesvedību pēdējā - kasācijas instancē. Likuma grozījumi nosaka, ka kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas var vest tikai ar advokāta starpniecību. Šobrīd, piemēram, būtisks jaunums ir tas, ka klienta kasācijas sūdzību paraksta advokāts.Advokāta nepieciešamību trešās instances tiesā pamato kasācijas tiesvedības īpatnības, jo kasācijas kārtībā var apstrīdēt spriedumu tikai attiecībā uz tiesas pieļautajiem likumu normu piemērošanas pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka senāts nedrīkst pārbaudīt apelācijas tiesas spriedumu attiecībā uz lietas faktiskajiem apstākļiem, t.i., pēc būtības. Likuma nepareiza piemērošanas vai iztulkošanas būtība izriet no juridiski teorētiskām nostādnēm. Līdz ar to kvalitatīva puses tiesību realizācija kasācijas tiesvedībā ir iespējama tikai ar visaugstākās kvalifikācijas juristu palīdzību. Arī kasācijas tiesvedības īsais process prasa, lai panākumu gūšanai puses pārstāvis efektīvi izmantotu savas uzstāšanās iespējas.

Kā jau norādīts iepriekš, tad advokātam ir visaugstākais profesionālās kvalifikācijas standarts klientu lietu vešanā tiesās, tādēļ advokāta piesaistīšanu tiesvedībā šajā instancē likums uzliek par obligātu. Tādējādi nodrošinot kvalitatīvāku lietas izskatīšanu kasācijas instancē, kā arī ceļot tiesvedības kvalitāti kopumā.

Advokāta, tāpat kā visas tiesu sistēmas uzdevums ir kalpot likumam un sabiedrībai. Šī advokāta sabiedriskā misija līdz šim vēl nav pietiekami apzināta. Ar jauniem Civilprocesa likuma grozījumiem likumdevējs, palielinot advokāta lomu civiltiesisko strīdu izšķiršanā, sekmē minēto mērķu īstenošanu. Advokāta statusa palielināšana civilprocesā, protams, palielinās arī advokāta atbildību.

Pastāvot šādai atbildības nastai, ir jāizvairās no nepamatotas advokāta vārda pieminēšanas. Šajā ziņā bieži grēko žurnālisti, piemēram, juristu nosaucot par advokātu vai SIA, kas nodarbojas ar juridisku pakalpojumu sniegšanu, par zvērinātu advokātu biroju. Šajā sakarā advokātu profesionālajai organizācijai, lai nosargātu savu labo slavu, var nākties daudz aktīvāk vērsties pret pretlikumīgu advokāta vārda lietošanu.