Groups Act and dependence statement

/This publication is only in Latvian/

Jau kopš 2000. gada 27. aprīļa spēkā ir diezgan maz komentētais Koncernu likums, kura plašais regulējums un paredzētā atbildība tomēr pelna lielāku uzmanību. Šā raksta mērķis ir noteikt to uzņēmēju loku, uz kuriem attiecas Koncernu likums, kā arī sniegt vispārīgu ieskatu par likumā noteikto atkarības pārskata sastādīšanas pienākumu.

Ko nosaka Koncernu likums
Koncernu likums paredz vairākus mehānismus sabiedrības mazākumdalībnieku un kreditoru aizsardzībai, tādējādi mēģinot Latvijas komerctiesību likumdošanu saskaņot ar Eiropas tiesību aktiem. Tomēr patlaban Koncernu likums nav saistīts ar citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, galvenokārt nodokļu un grāmatvedības jomā, kā arī attiecībā uz administratīvo atbildību. Un tieši iespējamais dubultas nodokļu aplikšanas risks ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēji neslēdz koncerna līgumus.

Koncerna tiesisko attiecību noteikšana sākotnēji tika plānota kā Komerclikuma sastāvdaļa, tomēr likumdevējs Koncernu likumu pieņēma atsevišķi. Tādējādi likums pagaidām darbojas bez pārējā komerctiesību regulējuma, kura kontekstā koncerna attiecības iekļautos loģiskāk. Tāpat rodas iespaids, ka atsevišķas likuma normas vairāk būtu piemērotas akciju sabiedrībām (AS), un to attiecināšana uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) ir radījusi neizpratni vairākos uzņēmējos.

Koncernu likums ievieš Latvijas likumdošanā tādas jaunas definīcijas kā “valdošais uzņēmums” un “atkarīgā sabiedrība”. Likuma izpratnē valdošais uzņēmums ir Latvijā vai ārvalstī esošs uzņēmums (arī fiziska persona), kuram ir izšķiroša ietekme vienā vai vairākās atkarīgajās sabiedrībās. Savukārt atkarīgā sabiedrība definēta daudz šaurāk: tā var būt tikai Latvijā reģistrēta SIA vai AS, kurai ir valdošais uzņēmums. Tātad par atkarīgajām sabiedrībām atzīstama lielākā daļa no vairāk nekā 60 000 Latvijā patlaban reģistrētajām SIA un AS. Par atkarīgo sabiedrību Koncernu likuma izpratnē nav uzskatāmas, piemēram, filiāles, pārstāvniecības, kooperatīvās sabiedrības, valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī citu uzņēmējdarbības formu pārstāvji.

Likumā koncerns definēts kā valdošā uzņēmuma un vienas vai vairāku atkarīgo sabiedrību kopums.

Izšķirošās ietekmes noteikšana
Koncernu likuma attiecināšanai kritērijs ir izšķirošās ietekmes esamība. Komerctiesību izpratnē juridiska vai fiziska persona tiek uzskatīta par valdošo uzņēmumu, ja tai ir tiesības noteikt citas sabiedrības vadības balsstiesīgo locekļu vairākumu. Visbiežāk dalībniekam, kam pieder vairāk nekā puse kapitāla daļu (akciju), būs izšķirošā ietekme sabiedrībā.

Līdztekus balsstiesību vairākumam likums paredz arī citus apstākļus izšķirošās ietekmes noteikšanai. Piemēram, dalībnieku līgumā var būt paredzēta tiesība kādam dalībniekam iecelt sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu, pat ja tam piederošās daļas (akcijas) šādu iespēju parasti nedotu.

Izšķirošā ietekme var izpausties arī netieši gadījumā, ja valdošais uzņēmums izmanto citas saistītās personas atkarīgās sabiedrības vadībai.

Gadījumā, ja sabiedrības dalībnieks saskaņā ar vienošanos viens pats kontrolē balsstiesību vairākumu sabiedrībā, tam ir pienākums rakstveidā paziņot gan atkarīgajai sabiedrībai, gan UR par izšķirošās ietekmes iegūšanu un tās izbeigšanos. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas sabiedrība varētu secināt par atkarības pārskata sagatavošanas pienākumu.

Atkarības pārskats
Koncernu likums paredz valdošā uzņēmuma un atkarīgās sabiedrības savstarpējo attiecību uzraudzības mehānismu. Gadījumā, ja nav noslēgts koncerna līgums, atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijai ir pienākums sastādīt atkarības pārskatu, ko apstiprina kopā ar gada pārskatu.

Tātad atkarības pārskats jāsastāda visām atkarīgajām sabiedrībām, kurās valdošajiem uzņēmumiem ir izšķiroša ietekme, proti, vairāk nekā 50% daļu (akciju) pieder vienam īpašniekam. Pārskats jāsastāda arī tad, ja visas atkarīgās sabiedrības daļas (akcijas) pieder kādam uzņēmumam, izņemot gadījumu, kad vienīgais īpašnieks ir fiziska persona.

Atkarības pārskats ir jāsastāda par pirmo pilno pārskata gadu, kas sācies pēc 2000. gada 27. aprīļa, likuma spēkā stāšanās dienai. Tātad sabiedrībām, kuru pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu (piemēram, pārskata gads ir 1. septembris–31. augusts), jau patlaban ir pienākums gatavot atkarības pārskatu, bet lielākajai daļai uzņēmēju pirmais atkarības pārskats būs jāsastāda par 2001. gadu.

Atkarības pārskatam ir jāsniedz vispārējs priekšstats par attiecībām ar valdošo uzņēmumu, kā arī citiem valdošā koncerna uzņēmumiem, ja atkarīgā sabiedrība slēgusi ar tiem savstarpējus darījumus. Piemēram, pārskatā ir jānorāda darījumi, kas ir valdošā uzņēmuma interesēs un neizdevīgi atkarīgajai sabiedrībai, turklāt aprakstot arī veiktos pasākumus, lai faktiski atlīdzinātu atkarīgajai sabiedrībai radušos zaudējumus. Jānorāda arī veiktais darījumu izpildījums un pretizpildījums. Pārskatā jāsniedz arī citas Koncernu likuma 30. pantā paredzētās ziņas.

Pārskatam jāpievieno arī atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijas paziņojums par to, vai sabiedrība ir saņēmusi atbilstošu pretizpildījumu no valdošā uzņēmuma par katru savstarpēji noslēgto darījumu un vai sabiedrībai nav nodarīti zaudējumi.

Kas pārbauda un apstiprina atkarības pārskatu
Atkarības pārskats vienlaikus ar sabiedrības gada pārskatu ir pakļauts obligātai revidenta pārbaudei, kurai piemērojami likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteikumi. Patlaban nav vienotas prakses, kā rīkoties revidentam, ja, veicot atkarības pārskata pārbaudi, tiek konstatēts, ka sabiedrība nav sagatavojusi Koncernu likumā paredzēto atkarības pārskatu. Daži speciālisti pauž viedokli, ka revidents varētu atsevišķā piezīmē norādīt par atkarības pārskata nesagatavošanu, savukārt citi uzskata, ka revidents varētu tikai vērst dalībnieku uzmanību uz šo trūkumu, neizsakot piezīmi.

Atkarības pārskatu kopā ar revidenta atzinumu iesniedz sabiedrības pārraudzības institūcijai (padomei), kura sniedz par to ziņojumu dalībnieku sapulcei.

Lai gan jaunais Komerclikums paredz iespēju SIA iecelt padomi, tomēr saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumdošanu pārraudzības institūcijas veidošana SIA vispār nav pieļaujama. Tas apliecina iepriekš teikto, ka Koncernu likuma konkrēto regulējumu sākotnēji bija paredzēts attiecināt tikai uz AS. Acīmredzot SIA atkarības pārskatu tās izpildinstitūcija uzreiz iesniedz apstiprināšanai pilnsapulcē.

Kur jāiesniedz atkarības pārskats
Pārbaudīto un apstiprināto atkarības pārskatu un revidenta atzinumu kopā ar gada pārskatu atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcija iesniedz UR. Koncernu likums neparedz atkarības pārskatu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā vai citās valsts institūcijās.

Patlaban īpašs reģistrs atkarības pārskatiem nav paredzēts. Var secināt, ka visi saņemtie pārskati tiks pievienoti kopējai sabiedrības lietai UR. Līdz ar to iesniegtais pārskats un revidenta atzinums būs brīvi pieejams jebkurai trešajai personai, kas samaksās valsts nodevu par iepazīšanos ar sabiedrības lietu.

Vairāki uzņēmēji ir pauduši viedokli, ka šādas informācijas brīva pieejamība arī sabiedrības konkurentiem uzskatāma par būtisku trūkumu, jo ziņas par valdošā uzņēmuma un atkarīgās sabiedrības savstarpējiem darījumiem var būt konfidenciālas un komercnoslēpumu saturošas.

Atbildība par pārskata sastādīšanu
Patlaban speciāla administratīvā atbildība par atkarības pārskata neiesniegšanu nav paredzēta. Var diskutēt, vai valsts pārvaldes iestādes drīkstētu piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 pantu, kas paredz atbildību par gada pārskatu, statistikas pārskatu un statistiskās informācijas savlaicīgu neiesniegšanu vai nepilnīgu iesniegšanu.

Taču administratīvās atbildības risks nav galvenais, kas rosinās uzņēmējus pievērst uzmanību atkarības pārskata sastādīšanai. Koncernu likums paredz arī atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijas pārstāvju personisku atbildību par neizdevīgo darījumu vai pasākumu nenorādīšanu atkarības pārskatā.

Alternatīva atkarības pārskata sastādīšanai
Koncerna līguma parakstīšana atbrīvo sabiedrību no pienākuma sagatavot atkarības pārskatu. Koncerna līgums ir spēkā no brīža, kad tas ir reģistrēts UR. Rodas jautājums - vai jāsastāda atkarības pārskats, ja pārskata gada laikā noslēgts koncerna līgums? Likums tiešu atbildi neiesniedz. Tomēr, interpretējot Koncernu likuma normas saistībā ar mazākumdalībnieku un kreditoru aizsardzības principu, jāsecina, ka atkarības pārskats sastādāms par to gada periodu, kad koncerna līgums vēl nebija spēkā.

Gadījumos, kad noslēgts koncerna līgums, likums nosaka arī vairākus valdošā uzņēmuma pienākumus, piemēram, atkarīgās sabiedrības zaudējumu pārņemšanu, izlīdzinājumu izmaksu mazākumdalībniekiem par parasto dividenžu nesaņemšanu, daļu (akciju) atpirkšanu u.c.

Praktisks piemērs atkarības pārskata sagatavošanai, kā arī jautājumi par koncerna līgumu veidiem, saturu, noslēgšanas kārtību un aktuālajām problēmām praksē tiks aplūkoti nākamajās publikācijās.